Neskatoties uz Latvijas tautas vispārēju ieslīgšanu nabadzībā, kopš ekonomiskās krīzes sākuma, Latvijā valdošie politiķi un viņu oficiāli pārstāvji ne reizi vien norādījuši uz valsts veiksmīgi izvēlēto stratēģiju ekonomisko grūtību pārvarēšanai, ko bez maz vai apbrīno ikviena Eiropas valsts un to redzamākie finanšu eksperti. Diemžēl to nemanām ne vien mēs – vietējie reņģēdāji, – bet izskatās, ka arī tā izdaudzinātie starptautiskie finanšu eksperti.lasīt tālāk...

Pēc Latvijas Krājbankas krīzes publiskošanas intervijā kādam biznesa portālam finanšu ministrs Andris Vilks faktiski paudis nostāju, ka valsts iedzīvotāji paši ir vainīgi, ja savus finanšu līdzekļus glabājuši legālā komercbankā. Vēl vairāk vainīgi, jo Latvijas Krājbanka esot piedāvājusi augstākus noguldījumu procentus un zemāku kontu apkalpošanas maksu pensionāriem. Tam vajadzējis radīt aizdomas ikvienā iedzīvotājā. Izklausās pēc sirdzēja delīrija murgiem. Diemžēl tas ir viens no Latvijas Republikas valdības redzamāko pārstāvju viedokļiem.lasīt tālāk...

Nupat kā ir apstiprināta jaunā Latvijas valdība, kas sevi nodēvējusi par Tiesiskuma un reformu koalīcijas pārstāvjiem. Es gan sacītu, ka Latvijā ir nodibināta ciniskas atklātības koalīcijas valdība.lasīt tālāk...

Nesen starptautisko sabiedrību pārsteidza Viļņas pilsētas mērs ar bruņumašīnu samīcot automobili, kas nelegāli bija atstāts uz velosipēdistu celiņa kaimiņvalsts galvaspilsētā. Politiķa mērķis ir skaidrs – izraisīt diskusijas par hroniskiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem pilsētā, par ko vainīgie acīmredzami nesaņem pietiekamu sodu. Šādu un citādu pārkāpumu, cik uziet varam vērot arī Latvijā. Tiesa, ar tanku iesaisti to atrisināšana diez vai sekmēsies. Jāpilnveido administratīvo pārkāpumu sodu sistēma, paredzot diferencētas sodu likmes atkarībā no personas ienākumiem vai uzņēmuma apgrozījuma, tādējādi novēršot situāciju, kad pēc būtības sodi ir vien mazturīgos ļaudis disciplinējoši, bet bagātnieki likumam un kārtībai var burtiski spļaut virsū!lasīt tālāk...

Kārtējo reizi Latvijā pienācis laiks, kad valdošie politiķi tikpat kā nevēlas spriest par ekonomiku, sociālajām lietām un valsts pārvaldes sakārtošanu. Priekšplānā tiek izvirzīti tā dēvētie nacionālie jautājumi jeb kurš lielāks latvietis vai krievs un kura senči kam lielāku pārestību nodarījuši. Valsts un sabiedrības intereses šobrīd lielākoties tiek noliktas malā. Diemžēl šo laiku sauc par vēlēšanām.lasīt tālāk...

Nupat Ministru prezidenta pārstāve masu medijiem paziņojusi, ka valdība jau tuvākajā laikā plānojusi izskatīt koncepciju par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) turpmāko statusu. Diskusiju par jauno koncepciju centrā – Valda Dombrovska (Vienotība) vēlme stiprināt Ministru prezidenta pārraudzību pār KNAB. Interesanti, ka vēl pirms nepilniem trim gadiem pašlaik „Vienotību” veidojošie politiķi no „Jaunā laika” un „Sabiedrība Citai politikai” aicināja cilvēkus pulcēties pie Saeimas nama, lai „izteiktu protestu pret valdošās koalīcijas mēģinājumiem graut KNAB neatkarību un paustu atbalstu KNAB vadītājam Aleksejam Loskutovam (autora piezīme – pašlaik „Vienotības” Saeimas deputāts)”. Vai tā mums gabaliņu pa gabaliņam atklājas „Vienotības” politiķu divsejainā Jānusa būtība?lasīt tālāk...

Straujiem soļiem tuvojas tautas skaitīšanas laiks un būs brīnumaini, ja Latvijā tiks uzskaitīti vairāk par diviem miljoniem iedzīvotāju. Vēl brīnumaināk kļūs, ja drīz vien mūsu valsts iedzīvotāju skaits nesāks rukt vēl straujāk, ņemot vērā Valda Dombrovska vadīto valdību antireģionu politiku.lasīt tālāk...

Par aktuālāko pēdējā laika publiskās apspriešanas objektu kļuvusi Jēkabpilī notikusī spēļu zāles aplaupīšana, raisot sabiedrībā ne vienu vien diskusiju, vienlaicīgi atstājot novārtā dažu labu citu. Vēlētos vērst uzmanību uz divām salīdzinoši nesen izskanējušām ziņām, kas tieši saistītas ar mūsu elektroenerģijas monopolistu. Viena ziņa vēstīja, ka pagājušajā gadā Latvenergo strādājis ar rekordlielu peļņu, bet nākamā – šogad paredzēts paaugstināt tarifus elektroenerģijas lietotājiem.lasīt tālāk...

Aizvadītajos gados ne reizi vien esam dzirdējuši starptautisko sadarbības partneru runas par Latviju kā ‘Baltijas tīģeri’, radot tēlainu salīdzinājumu straujajam ekonomikas izrāvienam mūsu valstī. Tiesa, šīs runas noplakušas, kopš Latvija saskārusies ar ekonomiskās lejupslīdes smagajām sekām. Uzdrošinos sacīt, ka tas ir nepamatoti, jo pēc būtības valsts politiskais kurss nav mainījies un Latvija turpina koncentrēties uz straujiem, bieži vien nepārdomātiem, tīģera cienīgiem lēcieniem (lasi: politiskiem lēmumiem).lasīt tālāk...

Gadu mijas laikā mēdzam palūkoties uz aizvadīto gadu, izvērtējot sasniegto un analizējot ne pārāk veiksmīgo. Tāds atskats mums visiem kopā ir nepieciešams arī politikas lauciņā. Cik daudz prieka un cik daudz mieļu Latvijas iedzīvotāji piedzīvojuši?lasīt tālāk...