Šķiet neviens neapšaubīs naudas lielo lomu politikā. Tomēr ne visi mēdz atzīt kapitāla piederības izšķirošo ietekmi uz valsts attīstību, kaut gan arī šeit sakarība ir acīmredzama. Nauda ir enerģija, ko īpašnieks virza sev vēlamo rezultātu sasniegšanai. Ja Latvijā kapitāls pieder ārvalstniekiem, kolonistiem un vietējiem zagļiem, ko lepni dēvē par oligarhiem, tad nav jābrīnās, ka valsts novesta strupceļā.

Tāpat kā mūsu valsts simboliku, arī nacionālisma jēdzienu šos divdesmit gadus ir izmantojuši necienīgi cilvēki. Dažiem latviešiem pat radies iespaids, ka nacionālisms ir saistāms tikai ar tukšu bļaustīšanos un starpnacionāliem konfliktiem, bet nepiedāvā risinājumus praktiskās dzīves jomās. Šī iemesla dēļ nacionālistiem vēl būs krietni jānopūlas, līdz izdosies sabiedrību atgriezt pie tās veselīgās nacionālisma izpratnes, kas bija Brīvvalsts laikā. Atkal un atkal būs jāpierāda, ka nacionālisms nav tikai aizstāvēšanās pret citu tautu nepamatotiem tīkojumiem mūsu zemē, bet spēj piedāvāt arī jaunus risinājumus kultūras un saimnieciskajā dzīvē.

Nu kuram gan negribētos pamosties un pamanīt, ka pa nakti notikušas būtiskas pārmaiņas! Valsti vada godīgi valstsvīri, ekonomika plaukst, noziedznieki – aiz restēm. Sasodīti maz ir to, kas apzinās, ka sociāliem procesiem, gluži kā kustībā esošiem fiziskiem ķermeņiem, ir sava inerce, to, ka būtiskas pārmaiņas var notikt tikai ilgstoši uzkrājoties priekšnosacījumiem.

Šī raksta mērķis ir norādīt uz nodokļu politikas kļūdām, un iezīmēt nodokļu politikas vadlīnijas, kas var veicināt Latvijas tautsaimniecības atveseļošanos. Raksts nav precīza zinātniska publikācija, bet apzināti vienkāršots skaidrojums, lai padarītu to uztveramu arī cilvēkiem bez ekonomista izglītības. 

Ikviens būs dzirdējis gadījumus, kad jauniešiem, kas tikko beiguši studijas un vēlas uzsākt darba gaitas, ir grūti to izdarīt, jo darba devēji prasa iepriekšēju pieredzi. Izveidojas apburtais loks, kuru izdodas pārraut ar dažādām sekmēm.
Latvijas politikā ir līdzīgi. Cilvēki bieži un daudz runā, ka nepieciešams mainīt veco eliti, ka apnikuši “tie paši vēži”, ka nevar vien sagaidīt pārmaiņas. Bet katrās vēlēšanās atkal un atkal balso par tiem pašiem, pie varas bijušajiem.