Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dzimtmisā būs ekoskola

Vides izglītības fonda Ekoskolu programma, kurā šogad iesaistījusies Iecavas novada Dzimtmisas pamatskola, izglītības iestādei nav pirmais vides projekts, taču noteikti būs apjomīgākais un ilgstošākais, «Bauskas Dzīvei» teic tā vadītāja dabaszinību skolotāja Velga Ērgle.No astoņām Ekoskolu programmas aktivitātēm Dzimtmisā šogad koncentrēsies tīras un sakoptas vides veidošanai skolā un tās apkārtnē. Agrākās muižas parkā iepriekšējos skolas vides projektos jau izceltas skaistākās vietas, veidoti jauni stādījumi. Šis darbs turpināsies gada garumā, lai nākamajā rudenī iegūtu Ekoskolas nosaukumu un Zaļo diplomu, bet vēlāk kandidētu Zaļajam karogam. Skolas direktore Jana Arāja uzsver: «Gribam visiem parādīt, ka mūsu skolā ir ne tikai skaista, bet arī tīra un bērniem piemērota vide.»Darāmo noteiks un vērtēs skolas ekopadome, kurā ir 34 dalībnieki – 20 skolēnu, trīs vecāku pārstāvji, pedagogi un skolas saimnieciskie darbinieki. J. Arāja kā Iecavas novada domes deputāte pārstāvēs pašvaldību. Pirmais darbs būs sagatavot Dzimtmisas skolas vides kodeksu, skaidro V. Ērgle. Tajā būs formulēti mērķi, pēc kuriem notiks dažādu darbu plānošana un veikšana.Tā kā skolas ēku apjož senais muižas parks, nodomāts iesaistīt kādu ainavu arhitektu, kas palīdzētu attīrīt novecojušos stādījumus un veidot jaunus, lai saglabātu vērtīgo un papildinātu ainavu. Jau vēstīts, ka Dzimtmisas skola iekļauta Latvijas Piļu un muižu asociācijas apmeklējamo objektu sarakstā. Ārvalstu tūristus īpaši sajūsmina daba ēkas apkārtnē un vecais parks, novērojusi direktores vietniece izglītības jomā Lolita Krēmere.Vides izglītības fonda vadītajā Ekoskolas programmā ir astoņas tematiskās sadaļas – atkritumu apsaimniekošana, energoresursu un ūdens taupīga izmantošana, veselīgs dzīvesveids, skolas vides un apkārtnes pilnveidošana, transports, meža izziņa, klimata pārmaiņas. Katru gadu skola strādā vienā virzienā, pamazām pilnveidojot arī iepriekš sākto, «Bauskas Dzīvei» stāsta Ekoskolu programmas koordinators Ģirts Strazdiņš. Augstākais novērtējums ir līdz ar Ekoskolas nosaukumu piešķirtais Zaļais karogs. Par labu darbu liecina Zaļais diploms vai atzinība no programmas ekspertu padomes. Vērtējums katru gadu tiek noteikts no jauna, apliecinot zaļā dzīvesveida attīstību konkrētajā skolā, saka eksperts.Vairāku gadu laikā Ekoskolu kustība Latvijā strauji augusi, uzsver Ģ. Strazdiņš. Šogad Zaļo karogu saņēma 32 Latvijas skolas, Zaļo diplomu – 28. Kopumā šajā programmā iesaistījušās ap 90 mūsu valsts skolu, bērnudārzu, jauniešu centru. Programmas mērķis ir popularizēt ilgtspējīgas attīstības idejas, mācot zaļo domāšanu gan bērniem, gan viņu ģimenēm.Zaļo diplomu – Ekoskolas titula pirmo pakāpi – šogad saņēma Skaistkalnes un Vecumnieku vidusskola.Nākamgad Dzimtmisas pamatskolā ekovirziens būs veselīgs dzīvesveids, stāsta V. Ērgle. Vienlaikus šogad turpināsies jau pirms pāris gadiem sāktā dalība a/s «Latvijas Valsts meži» programmas «MammaDaba» projektā «Izzini mežu». V. Ērgles audzināmā 9. klase pērn saņēma meistarklases nosaukumu. Šogad tam pretendēs arī viņas tagad audzināmā 6. klase, 1. klase ar audzinātāju Evitu Žeikari un 5. klase ar audzinātāju Sintiju Leimani. Kopumā visā Latvijā šajā mācību gadā «MammaDaba» meistarklasei vairāk nekā 3800 skolēnus pieteikuši 256 pedagogi no 125 izglītības iestādēm.V. Ērgle stāsta, ka meža izziņas projekts bērnus ļoti aizrāvis: «Kad pildījām dzīves uzdevumu iestādīt katram vienu koku, gandrīz visi atnesa vēl pa kādam.» Vairāki absolventi arī šogad apmeklē savus kociņus, pieskatot, lai tie labi ieaug.«Vides projekti māca rūpēties, domāt un būt atbildīgam,» uzsver skolotāja, «tajos iesaistās arī apkārtējie. Vecākus ievelk bērni. Kad veidojām putnu būrus, nevarējām iztikt bez skolas saimnieka padoma». Tāpēc V. Ērgles darbā vides projekti kļuvuši par ikdienu, jo tie, lai arī neienes papildu ienākumus, skolas dzīvi dara aizraujošāku gan audzēkņiem, gan darbiniekiem.

Pievieno komentāru

Izglītība