Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sāk darbu Bauskas novada izglītības optimizācijas darba grupa 17

Uz pirmo izglītības optimizācijas darba grupas sapulci 17. jūlijā tika atnesti skolu direktoru sagatavotie mājasdarbi – «Skolas izdzīvošanas modelis» un Bauskas rajona Padomes ekonomistes Zaigas Kārkliņas veiktie finansējuma aprēķini.Grupas darbu apgrūtina šī gada jaunās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos. Divi galvenie punkti ir: tā sauktais princips «nauda seko skolēnam», kas patiesībā nozīmē to, ka tā seko uz visu novadu, nevis uz atsevišķām skolām, kā arī prasība, ka skolēnu skaitu klasē ar šo mācību gadu nosaka novada Dome. Kā atzīmēja Zaiga Kārkliņa, ja nauda sekotu tieši uz skolu un būtu skaidrs, cik ir skolēnu skaits klasē, īpašu problēmu pieņemt lēmumus nebūtu.Darba grupā nebija vienprātīgas. Lai arī ir skaidrs, ka viens no galvenajiem uzdevumiem ir saglabāt nelielās skolas, tomēr veidojās neizpratne no dažu grupas dalībnieku puses. Bauskas 1. vidusskolas direktors Raimonds Žabovs vēlējās precizēt, kāds tieši ir skolēnu skaits uz vienu likmi. Bauskas novada Domes deputāts Uldis Kolužs papildināja: «Sanāk negodīgi, kad skolas, kur klasēs mācās 30 skolēnu, ir spiestas atbalstīt citas, kur ir tikai ap desmit un mazāk skolēnu klasē. Es skolotāju vietā būtu apvainots, ka man vēl ir jāatdod nauda.» Vienota atbilde netika raksta.Īslīces vidusskolas direktore Tija Milgrāve ierosināja precizēt – vai, ņemot par pamatu skolēnu skaitu klasē, nevar ieviest koeficientus skolotāju algām. Bauskas rajona Padomes Izglītības pārvaldes vadītāja Aija Spriņķe atbildēja, ka likmi nosaka Ministru kabineta noteikumi un neesot dzirdēts, ka pašvaldībām būtu tiesības pieņemt šādus noteikumus. Zaiga Kārkliņa un Aija Spriņķe bija veikušas aprēķinus, kur tika ņemts vērā pēdējā direktoru tikšanās reizē ierosinātais – apvienoti mācību priekšmeti klasēm, kas nav galvenie, – sports, mūzika, vizuālā māksla, mājturība. Pēc jaunajiem aprēķiniem lielajās skolās pedagoģisko mācību procesu var nodrošināt gandrīz visās. Galvenās problēmas ir saistītas ar administratīvo aparātu. Tika apskatīts modelis, kurā, neiekļaujot Codes sākumskolu un Bērzu pamatskolu, pietiek arī minimālajām administrācijas prasībām. Tiesa, jārēķinās ar iespējamību, ka skolās līdz 150 skolēniem nebūs bibliotekāra un arī dažu citu veidu palīgpersonāla.Tika izvirzīti vairāki nosacījumi, kas būtu jāņem vērā, bet dažos gadījumos tie ir pretrunīgi:• Jāvērtē arī skolas uzturēšanas izmaksas un bāze. Šo finansējumu nodrošina novads. Tas, ka vienā pagastā (Brunavā) ir palicis tikai 20 procentu finansējuma, var apdraudēt skolas nākotni. Citās skolās ir jāuztur vairākas ēkas, kas atkal nav izdevīgi.• Domājot par skolu optimizāciju, ir jāapsver, kas notiks ar skolēniem – vai tie paliek novadā, vai aiziet uz citu novadu skolām.• Vērtējot skolas, ir jāņem vērā arī to izveidotā bāze, tai skaitā – sporta stadioni un zāles. • Pat ja izlemj kādu skolu slēgt, novadam vienalga ēka būs jāuztur un jāapmaksā paņemtie kredīti, kas ir gandrīz visām skolām. • Realizējot izglītības sistēmas optimizāciju, tomēr jāievēro pamatprincipi – sākumskolu izglītībā (1. – 6. klase) censties nodrošināt skolēnam izglītību pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.• Jāatrod vidusceļš – kā nodrošināt vienlaicīgi izglītības kvalitāti, nodrošinot ar finansējumu gan mazās skolas, gan arī pārāk daudz nepaņemot no lielajām. • Diskusiju gaitā aktuālu problēmu uzsvēra Uldis Kolužs: «Vai nevajag izstrādāt arī iespējamo modeli situācijai, kad varam nonākt pie tā, ka visas skolas nevarēs pastāvēt? Varbūt labāk jau tagad pieņemt kādu lēmumu šajā jomā, nevis turpināt atlikt uz pēdējo brīdi?»Ļoti īsā laikā Bauskas novada Domes deputātiem ir jāpieņem vissvarīgākie jautājumi saistībā ar skolu nākotni, ņemot vērā to, ka patiesībā vēl aizvien ir jābalstās uz finansējuma projektiem un daudzās jomās valda neziņa. Tas nekādā ziņā nebūs viegls lēmums. 22. jūlijā pulksten 15 notiks Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēde, kurā deputātiem būs jāpieņem lēmums saistībā ar Bauskas novada skolām. Savukārt mazākajām skolām atkal ir jāveic aprēķini un jāmeklē dažādi veidi, kā vēl vairāk ietaupīt.

Pievieno komentāru

Komentāri 17

Maija

Strēļnieka galā ceļš nav greiderēts jau pus gadu!!!! Nez kā te dažs plānprātiņš domā ziemā tos ceļus tīrīt un transportu regulāri nodrošināt???
Kauns būtu runāt tiem ''gudrajiem'' ar biezajiem makiem...

pirms 10 gadiem, 2009.08.05 11:57

Maija

Te tak nevienam neinteresē loģiskie un ekonomiskie apsvērumi!!! Galvenais aizslēgt, izpostīt un miers!
Gan jau novada vadība varēs kādā ekskursijā par ''ieekanomēto'' naudiņu aizbraukt...

pirms 10 gadiem, 2009.08.05 11:54

xxl

1. ministrei jūs esat .. zināt pie kuras vietas..
2. visu cieņu vietējiem speciālistiem, kas cenšas modelēt iespējamos risinājumus un domāt par skolu izdzīvošanu.

pirms 10 gadiem, 2009.07.20 23:51

ramona

Komisija savu darbību varētu apliecināt ar konkrētiem skaitļiem, procentiem, kas būtu pamatoti ar reālās situācijas analīzi, kas pierādītu reālās darbības nepieciešamību.Kādas reformas īstenos šī komisija??? ŠĶiet, ka turpinās veco politiku - nauda seko ierēdņiem! Kāpēc mūsu novada politiķi nevar visām skolām piemērot vienlīdzības un taisnīguma principu???Kāpēc mūsu novadā tiek pārkāpts princips -nauda seko skolēnam( lai arī cik mazu naudu valsts viņam piešķir)? Kāpēc likmju skaits netiek rēķināts no konkrēta ( novadā noteikta) skolēnu skaita.Lai pastāv skolas, kur skolēnu skaits ir zem 100, bet tās lai ir filiāles, kurās nevajag katrai savu direktoru un savu direktora vietnieku, ir taču IT laikmets! Vajag novada izglītības attīstības plānu, lai nevajadzētu "mētāt kažoku no vienas uz otru pusi", atkarībā no tā cik katrai skolai tas ir izdevīgi vai nē! Kāpēc lielāku atbalstu ir pelnījis skolotājs, kuram klasē ir 6 skolēni, nevis tas, kuram klasē ir 22skolēni??? Lai komisija to pierāda novada SKOLOTĀJIEM, nevis paši sev! Varbūt ir vērtss VISIEM SKOLOTĀJIEM piedalītie SARUNĀ AR MINISTRI Bauskā. Vai tā notiks 24.jūlijā? Kāds no komisijas varētu atbildēt!

pirms 10 gadiem, 2009.07.20 23:22

oga

Esmu par Berzu skolas saglabasanu,ta ir maza skola, bet skaisti izremonteta, ar labiem pedagogiem.Kurs sajos laikos var bernu izvadat katru dienu lidz Bauskai.Un vai pagasts autobusa vres nodrosinat kartibu, kad lielie berni neabizos mazakos, un kas to visu pieskatis?Un ziema celi vispar nav izbraucami, tad jau berni vairak sedes majas neka skola-jo nevienam no pagasta nerup ne celi , kur nu vel bernu drosiba.
Vienkarsi skumji.

pirms 10 gadiem, 2009.07.20 13:35

zuze

Pilnigi piekritu par Berzu skolu, aizslegt tas taks nav normali, izremonteta, skaista skola.Un lai lidz Bauskai tiktu diena bernam vajag 1.90. kur vel bernam paest.Un kas tas pieskatis pasus mazakos tas ir pirmklasniekus, tas vienkarsi ir kautkads murgs.

pirms 10 gadiem, 2009.07.20 13:29

zuze

Pilnigi piekritu par Berzu skolu, aizslegt tas taks nav normali, izremonteta, skaista skola.Un lai lidz Bauskai tiktu diena bernam vajag 1.90. kur vel bernam paest.Un kas tas pieskatis pasus mazakos tas ir pirmklasniekus, tas vienkarsi ir kautkads murgs.

pirms 10 gadiem, 2009.07.20 13:29

maza skola

Cienīnajamā komisija! Vai sākot izšķirt skolu likteņus nebūtu jāievēro dažas elemeentāras lietas? Piemēram,
1) jāapmeklē visas novada skolas, lai zinātu kur viņas atrodas, kādas izskatās;
2) skolu direktori NEVAR lempt par citu skolu saglabāšanu vai slēgšanu;
3) vai novada rentablitāte skolām nav jāskatās pavisam no citas puses- no saimnieciskās un nebūtu jāizanalizē nevis bērnu skaits, bet skolu telpas, kurināšanas izmaksas, skolēnu vešana utt. Tad varbūt iznāktu, rentablāk ir slēgt Mežotni (nepiemērotas telpas, dārga apkure) un Vecsauli (nepiemērotas telpas, dārgi transporta maksājumi, jāuztur 2 ēkas) un šos skolēnus novirzīt uz Bausku, vai rentabla ir Ozolaine ar savām daudzajām ēkām un mazajām klasītēm, vai rentabli ir Mežgaļi (2 ēkas, dārgas transporta izmaksas, liela teritorija), varbūt bērnus labāk novirzīt uz Griķiem (laba sabiedriskā transporta satiksme) vai Jaunsauli (var aiziet kājām)? Kā, kungi tas šķiet no ekonomijas puses?

pirms 10 gadiem, 2009.07.20 13:15

kaimiņiene

Brunavā ir palicis tikai 20 procentu finansējuma! Par to pajautājiet deputātiem Čakānei un Tarvidam- tie tak ir šī pagasta bijušie deputāti! Lai viņi paskaidro, ko nav nokontrolējuši. Un varam arī ļaut skolas ēkas kādam nopirkt sanatorijai, nabagmājai utt.

pirms 10 gadiem, 2009.07.20 10:45

lauciniece

Pavisam skaidra ir Koluža nostāja, jo sieva strādā bauskas 1.vsk. ka tik viņai pietiktu naudiņas. Un slēdzot mazās skolas būs jaizmanto Aipa autobusi, lai tiktu uz skolu. Šeit personiskā ieinteresētība ir skaidri redzama.

pirms 10 gadiem, 2009.07.20 10:33

darbinieks

Nu cienījamā komisija - vajadzētu gan arī aprēķināt cik novadam izmaksās bērnu pārvadāšana uz Bausku, ja slēgs Bērzu skolu vispār. Autobusa biļete līdz Bauskai turp un atpakļ maksā 1,90 Ls, nerunājot par ceļu kvalitāti un laiku kas jāpavada autobusā. Protams ka tik mazā skoliņā var iztikt bez adminstrācijas piemaksājot kādu procentu tiem, kas paliek strādāt. Un kas notiks ar ēku, kurai pagājušajā gadā izremontēja par 20 tūkstošiem zāli un ielika plastmasas logus. Ja ēkā paliks tikai pagasta bibliotēka ( par tās patērēto elektrību un apkuri maksāja skola no sava budžeta)tad šī ēka ātri pārvērtīsies par kārtējo graustu. Un vajadzētu parēķināt kas izmaksā lētāk Vai Bērzu skola kuras kurināmā iegādei vajag nepilnus 7 tūkstošus vai Mežotnes skola kuras apkurei tērē 35 tūkstošus.

pirms 10 gadiem, 2009.07.20 09:35

Domei ieteiktu Šveices variantus,laukos skoliņas ir daudz un mazas. Protams, ka iztiek bez mācību pārziņiem un direktoriem.

pirms 10 gadiem, 2009.07.19 21:22

to jā

piekrītu. Šī gumijas stiepšana ir apnikusi. Visi tik labi, tik labi palikuši. Ar savu labumu tikai ļaunumu nodara.

pirms 10 gadiem, 2009.07.19 19:12

Varbūt tiešām nevelkam garumā un sākam apzināties, ka mūsdienās attālums līdz skolai ir viegli pārvarāms. Un kas tā par skolu , kur klasē mācās 7 bērni. Varbūt arī viņiem jau skolas laikā jāliek apzināties ,ka dzīvojam plašākā sabiedrībā. Un arī skolotāja darbs IR jāvērtē atšķirīgi, kas var un spēj strādāt ar 30 bērniem un kam ir probēmas arī ar 7 skolēniem strādājot.

pirms 10 gadiem, 2009.07.19 16:20

uldis

Vot kaa.......
Nevajag rakstīt muļķības! Laikam Tev nav ko darīt.... Nekad neesmu teicis, ka nevajag mazās skoliņas. Mazajās skoliņās bieži vien tiek sasniegti augsti rezultāti, jo skolotājs var katram skolniekam veltiit vairaak laika. Vienmēr ir jāizsver, kā ir saimniekot pareizāk un ekonomiskāk. Arī nauda ir un būs tikai tik, cik ir. Var jau celt sapņu pilis, bet to nevar realizēt bez naudas.

pirms 10 gadiem, 2009.07.19 15:55

vot kā

Priekš kam vispār laukos vajadzīgas skolas? Tikai problēmas. Priekš kam vispār vajadzīgi lauki? Atkal tikai problēmas. Bauskas abas vsk spēj uzņemt visus novada skolēnus. Klases būs piepildītas līdz 35 skolēniem (kā vēlas Koluža k-gs), skolotājiem un administrācijai un arī bibliotekārei sanāks algas. Ko vilkt garumā, 1.09. nav aiz kalniem.

pirms 10 gadiem, 2009.07.19 15:05

skola

dīvains modelis"nauda seko līdzi skolēnam uz novadu" . Vai tad novada domē notiek apmācība?
Līdz šim apmācība notika skolās. Kāpēc nauda neseko līdz skolēnam līdz vietai, kur skolēns atrodas- līdz skolai? Tas atrisinātu vēl pretrunīgāku nosacījumu: klase ar 30 skolēniem un klase ar 4 skolēniem. Un problēmas atrisinātos ātri un loģiski.

pirms 10 gadiem, 2009.07.18 16:34

Izglītība