Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Bauskas dzejnieki Rīgā aizsāk jaunu tradīciju 5

Bauskas, Iecavas, Mežotnes, Vecumnieku un Bārbeles vienpadsmit literāti Raiņa 145. dzimšanas dienu svinēja dzejnieka muzejā Rīgā. Dzīvoklī Baznīcas ielā 30, kur mūža pēdējos gados mita Rainis un Aspazija, 11. septembrī tika aizsākta jauna tradīcija. Turpmāk ik mēnesi te ieradīsies dzejdari no Latvijas novadiem. Bauskas literāti bija šīs tradīcijas aizsācēji.Muzeja direktore Gaida Jablovska «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka baušķeniekus viņai ieteikuši Latvijas Rakstnieku savienībā kā aktīvus un radošus dzejas autorus: «Turklāt Stelpes un Bārbeles pusē ir Raiņa vecāku dzimtās vietas. Tādēļ jauno tradīciju aicināt muzejā savu dzeju lasīt ļaudis no Latvijas novadiem uzsākām tieši ar baušķeniekiem.»  Dzejniece Sandra Cīrule muzeja apmeklētājus iepazīstināja ar Bauskas literātiem, piemeklējot viņiem savdabīgu raksturojumu, kā arī salīdzināja katru ar kādu puķi. Intu Baltgalvi viņa nosauca par tulpi, Dagniju Gasūnu par naktsvijoli, Gatim Zotovam piedienīgs būtu baltais kaktuss, Mārītei Čornajai rūgtenā mārtiņroze. Bauskas literāti sarīkojumā lasīja savus dzejoļus, G. Zotovs un Sarmīte Gausiņa-Elksne spēlēja ģitāru un dziedāja.  «Ļoti jauka publika, kurā bija vidusskolēni, cilvēki gados. Man šķiet, mūsu uzstāšanos visi klausījās ar ieinteresētību. Emocionāli šīs Dzejas dienas atšķīrās no citām. Dažbrīd šķita, dzīvoju kā piecus centimetrus virs zemes. Emociju pārņemta, satraucos, šo to arī scenārijā sajaucu,» izjūtas pēc sarīkojuma «Bauskas Dzīvei» atklāja S. Cīrule.  Pirms pasākuma muzejā Bauskas literāti pulcējās Raiņa kapos. Pie dzejnieka pieminekļa viņa dzeju lasīja Andris Kopeika. Sandra Cīrule un Dagnija Gasūna runāja savus dzejoļus. «Šī diena man atmiņā paliks uz visiem laikiem. Lai arī reti kurš mēs sevi varam dēvēt par dzejniekiem, esam tikai tādi dzejoļu rakstītāji, tomēr stādīt priekšā citiem savus sacerējumus Raiņa un Aspazijas muzejā ir īpašs, nozīmīgs un reizē saviļņojošs notikums,» tādas ir D. Gasūnas emocijas.  Uz Bauskas literātu dzejas sarīkojumu Rīgā bija atnācis arī rakstnieks Reinis Ādmīdiņš. Savu jaunāko grāmatu «Dienvidzvaigzne dzejas logā» viņš uzdāvāja Bauskas literātiem. UZZIŅAI Bauskas literātu apvienība dibināta 1963. gadā. Ieceres īstenotāji bija literāti Reinis Ādmīdiņš un Rūdolfs Saulājs, žurnāliste Daina Ziemele.  Apvienības dalībnieku dzeja apkopota krājumos «Mēs no Bauskas» un «Akmeņi zied».  Savas dzejas grāmatas izdevuši arī Ināra Druva, Rūdolfs Saulājs un Ivars Kārkliņš.     

Pievieno komentāru

Komentāri 5

Juhaidriks

Tradīcija ieviešas gadu desmitos, nevis pirmajā reizē var spriest, ka ir iedibinājusies tradīcija. Ko saki, Vilni?

pirms 9 gadiem, 2010.09.12 21:55

lasitaja

Izdota sava dzejas grāmata ir arī Sarmītei Gausiņai Elksnei

pirms 9 gadiem, 2010.09.12 17:40

lasitaja

Izdota sava dzejas grāmata ir arī Sarmītei Gausiņai Elksnei

pirms 9 gadiem, 2010.09.12 17:40

Kultūra un izklaide