Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Iebilst pret piemiņas memoriālu vecpilsētas centrā 18

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes iecere būvēt monumentu Mēmeles krastā, Rātslaukuma malā, laukumā pretim bijušajam veikalam «Sports Bauskā», Rīgas ielā 55, Bauskas novada domes deputātiem nešķiet pieņemama.Dome sēdē 23. decembrī tautas priekšstāvji par šo jautājumu debatēja vairāk nekā pusotru stundu. Domstarpību pamatā ir novada būvvaldes sarakste ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomi. Būvvaldes vadītājs Aleksandrs Paklons atteicies pagarināt padomes pārstāvjiem plānošanas un arhitektūras uzdevumu (PAU), tādējādi apturot monumenta būves ieceres realizāciju.Novada domes juridiskās nodaļas vadītājs Modris Mākulēns ilgi izklāstīja abu pušu iebildumus, skrupulozi iedziļinoties juridiskajās niansēs. Uz sešām lapām izvērsts rakstveida lēmuma projekta skaidrojums, kurā deputāti tika aicināti atzīt par spēkā neesošu būvvaldes izdoto administratīvo aktu. Tāpat tika ieteikts pagarināt PAU, projekta skiču tālāko saskaņošanu no būvvaldes nodot novada domei. Projektā paredzēts izveidot ekspertu komisiju, kurā būtu vismaz septiņi speciālisti no Latvijas Arhitektu savienības. Komisijas uzdevums būtu izvērtēt iecerētā objekta atbilstību Bauskas vecpilsētai. Novada domes budžetā vajadzētu paredzēt ekspertu darba finansējumu.Pirmais no deputātiem pret šo projektu iebilda Uldis Kolužs: «Pilnībā esmu pret sagatavoto lēmuma projektu. Uzskatu, pirms sākt īstenot šādu vērienīgu ieceri vecpilsētā, nepieciešams izzināt sabiedrības viedokli. Bez publiskās apspriešanas ieceri nedrīkst realizēt.» Deputāts arī ierosināja padomei apsvērt iespēju būvēt memoriālu citviet pilsētā. Novada domes priekšsēdētājs Valdis Veips iebilda, ka lēmums par piemiņas objekta izbūvi tieši šajā vietā ir jau agrāk pieņemts, zeme Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei iznomāta. M. Mākulēns skaidroja, ka likums šajā stadijā neparedz sabiedrisko apspriešanu. Tā bija jāveic tad, kad bija tikai būvniecības iecere. «Kad mēs šo projektu skatījām pilsētas domē, tur nebija nekādas runas par memoriālu. 2001. gada domes sēdē mēs balsojām par piemiņas vietas ierīkošanu. Ja tagad kāds te vēlas būvēt memoriālu, tad es kā pilsētas deputāts tolaik tiku maldināts. Ja reiz ir pieļauta kļūda, tā ir jālabo,» savu viedokli vēlreiz pauda U. Kolužs.Emocionālu un izvērstu runu sēdē teica deputāts Gintauts Tarvids. Viņš kategoriski iebilda pret vairākiem punktiem M. Mākulēna sagatavotajā lēmuma projektā. «Kas juristam devis tiesības mūsu vārdā izteikt neuzticību būvvaldes vadītājam? Atstādinot A. Paklonu no šī projekta turpmākās izskatīšanas un uzticot ekspertu komisijā darboties domes priekšsēdētājam, jurists ir pārkāpis savas pilnvaras,» skarbs bija G. Tarvids. Tāpat deputāts iebilda pret finansējuma paredzēšanu ekspertu komisijas algošanai. Viņš arī iebilda pret it kā 40 000 latu nepieciešamību, kas būtu pašvaldībai jāmaksā par elektrības kabeļu pārvietošanu. G. Tarvids sacīja, ka kabeļi te bijuši jau pirms zemes iznomāšanas padomei, tāpēc to pārvietošanu nedrīkst finansēt no pašvaldības budžeta. M. Mākulēns centās attaisnoties, ka sagatavotajā lēmuma projektā neesot domājis apšaubīt A. Paklona kompetenci, bet tikai strikti centies ievērot likuma normas. M. Mākulēns arī nevarēja apliecināt, kam īsti būtu jāmaksā par elektrības kabeļa pārvietošanu.Arī deputāti Alvis Feldmanis un Juris Landorfs izteica vairākus iebildumus sagatavotajam lēmuma projektam. J. Landorfs pauda neapmierinātību, kādēļ teju desmit gadu laikā, kopš zeme iznomāta, uz tās nekas nav darīts: «Pat teritorijas sakopšana bija jāveic pašvaldībai. Padome neko nedara, bet ik pa laikam vēršas ar pretenzijām pret pašvaldību. Tas mazina ticību, vai šeit vispār kaut kas kādreiz tiks uzbūvēts.» «Mēs uzticamies Aleksandram Paklonam, viņa pieņemtajiem lēmumiem. Mēs neesam pret piemiņas vietu pilsētā, taču tā var būt piemiņas plāksne, nevis memoriāls, piemineklis. Deputātiem jāpauž skaidrs viedoklis, ka Bauskas vēsturiskajā centrā nedrīkst būvēt nekādu pieminekli. Un eksperti te nav vajadzīgi,» tā A. Feldmanis. U. Kolužs vēlreiz uzsvēra nepieciešamību uzklausīt sabiedrības domas.Deputāti izteica arī viedokli, lai Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome memoriāla vietā labāk atjauno ebreju sinagogu, kāda tā te bija līdz Otrajam pasaules karam. Padomes viedokli domes sēdē pārstāvēja zvērināts advokāts Sergejs Lukašins. Viņš pauda pārliecību, ka publisko apspriešanu nevar veikt, jo šajā projekta stadijā to vairs neparedz likums. Tāpat viņš izteica šaubas A. Paklona objektivitātei, jo viņa līdzšinējā rīcība rada iespaidu, ka būvvaldes vadītājs nemitīgi cenšas ar dažādiem paņēmieniem kavēt ieceres īstenošanu. «Mēs nevēlamies radīt skandālu, mēs nevēlamies tiesāties. Mēs gribam uzbūvēt to, ko mēs esam iecerējuši,» tā S. Lukašins.Pēc ilgām debatēm novada domes priekšsēdētājs Valdis Veips ierosināja atlikt lēmuma pieņemšanu, skatīt pēc mēneša vēlreiz šo jautājumu komiteju sēdēs un galīgo lēmumu pieņemt vēlāk.

Pievieno komentāru

Komentāri 18

RP

Ja ebreji ir tik ļoti sakoncentrējušies tieši uz memoriāla būvēšanu , vai tam nebūtu atbilstošāka vieta Likvertenu silā ? Jāteic , ka pašā pilsētā drīzāk iederētos kaut kas muzejveidīgs , vai vienkārša piemiņas vieta.Varbūt man jāpiekīt iepriekšējiem komentāriem - kur ebreji , tur problēmas. Kašķīgāki par latviešiem. Atšķirība tikai tā , ka ebreji cieši turās kopā , atbalsta cits citu , bet konfliktē ar visu pasauli . Turpretī mūsu tautieši pamanās sadzīvot ar visiem citiem , tikai ne savā starpā.Kā jau teicu iepriekš par korupcijas tēmu , varbūt, ne šajā gadījumā , bet Latvijā joprojām darbojās prakse - ko nevar par naudu , to var par ļoti lielu naudu.

pirms 8 gadiem, 2010.12.28 13:20

cau to RP

nekādi nevaru būt korumpēta, jo stāvu tālu no visām varām. Bet to, ka ar ebreju pieminekļiem mēdz būt problēmas, to tak var redzēt TV ik pa laikam. Neesmu manījusi sižetus par apķēpātiem citu veidu pieminekļiem, vai nu ļoti reti, bet no apķēpāta ebreju pieminekļa tiek iztaisīta liela un starptautiska lieta. Un ja jau ebreju Bauskā vairs nav, kurš tad to pieminekli sargās. Tradicionāli tas skvēriņš Bauskā ir bijis dzērāju tusiņu vieta, un ja nu tas turpinās ar pie pieminekļa.... Tradicionāli Bauskā pēc disenēm visu pa ceļam nones, arī Bauskas ģeogrāfiskā centra vietu pie Gliemezīša savulaik nospārdīja no zemes virsas. Ne tur politika, nekas, vienkārši huligānisms. Bet, ja tas būs ebreju piemineklis un kaut kas tāds notiks, tad no tā tiks taisītas politiskas, semītiskas u.c. traģēdijas no sērijas "mūs neviens nemīl". Es negribu, ka Bauskai tas būtu jāpiedzīvo....

pirms 8 gadiem, 2010.12.28 10:04

tims

Klasisks "kailā karaļa" sindroms.
Visiem ir skaidrs, ka nafig mazpilsētā Bauskā vajag kaut kādu žīdu memoriālu. Bet politika neļauj skaidri un skaļi to pateikt (nosauks par antisemītu, saleks visādi Vizentāla fondi, Zurofi utt., kauninās, blamēs presē). Tad nu laipo ar dažādiem paņēmieniem - publiska apspriešana, eksperti u.c., lai nebūtu jāatļauj.
Piekrītu kāda no komentētājiem - šitiem žīdiem iedos mazo pirstiņu, paņems visu roku un vēl bļaus, ka maz. Ja žīdiem ļautu vaļu, da viņi arī te Izraēlu uzceltu, ne tikai memoriālu vai sinagogu. Izdomātu leģendu, ka tieši Bauskas pilskalnā Dievs uzrunāja Abrahāmu vai hren zina kuru no viņiem, ka vēsturiski zeme pie Baltijas jūras ir žīdu etniskā dzimtene un 12 žīdu ciltis ir cēlušās tieši no Latvijas. Un mierīgi visu rīcību attaisnotu ar to, ka redz šie esot cietuši karā un viņi visu drīkst. Da visi cieta un ko? tagad visiem memoriālus jāceļ? Salaspilī viens paliels ir, lai papildina vēl ar dažiem granīta bluķiem, gan jau tajā laukā vieta atradīsies.
Nez vai Bauskā bija kāds konclāģeris vai tml.iestādījums? Šķiet jau, ka nav, tātad nav ko tur būvēt memoriālus.
Jautājums - cik ilgi pasaule līdīs pakaļā tai klejotāju un spekulantu tautai, izpildot jebkuru viņu iegribu vai vēlmi? Pēc kara jau vairāk kā 65 gadi pagājuši. Un es nu ne mazākā mērā nejūtos vainīgs pie tā, ka vācieši, iespējams, latvieši un pārējie, vienu baru žīdus apšāva. Miers viņu pīšļiem un dzīvojam šodien, nevis nepārtaukti jūtamies nez pie kā vainīgi. Tā ir viņu stulbā ticība, ka bērni līdz n-tajai paaudzei atbild par tēvu grēkiem. Neesmu šo ticību pieņēmis un netaisos atbildēt par n-to gadu desmitu seniem nodarījumiem.
Lai ceļ savus memoriālus Gazas sektorā un nebojā gaisu Bauskā!

pirms 8 gadiem, 2010.12.28 02:02

to UPS

Korupcija - tas tāds diezgan slidens temats. Visos līmeņos mēdz bremzēt ideju autoru , investoru , darbu izpildītājus, .... Tādējādi liekot saprast - kurš pasūta mūziku , tas dzer šampanieti . Vai tad tā nenotika ar autobusu parku '' Aips '' ?

pirms 8 gadiem, 2010.12.27 21:05

Papa

Rātslaukums jau nu nav piemērotākā vieta. Piemineklis Latvijas atbrīvotājiem ir pie Bauskas Pils, tur arī ebreju monumentu.
Nez vai ebrejiem lielāka nozīme Bauskas/Latvijas attīstībā, kā Latvijas cīnītājiem.
Un košera lopkautuves memoriāls jau ir: http://www.panoramio.com/photo/24930386

pirms 8 gadiem, 2010.12.27 19:04

hamas

Davai,vēl tur tik vajadzētu pieminekli cīņās kritušajiem palestīniešiem!

pirms 8 gadiem, 2010.12.27 15:23

Beiža

"Bauskā kopš 1941.gada ebreju kopienas vairs nav", tad kam vajadzīga piemiņas vieta, kas šo vietu apmeklēs?
Es nē!
Vai nav labāka veida kā izmantot tukšo laukumu Bauskā?

pirms 8 gadiem, 2010.12.27 15:06

UPS

Nu par korupciju... te viens apsēstais pāršāva pāri strīpai. Drīzāk kaislīgie atbalstītāji ir kautkādā veidā ieinteresēti . Šajā situācijā Urtāns man atgādina vienas krievu filmas personāžu. Smieklīgs!

pirms 8 gadiem, 2010.12.27 14:58

RP

Bauskas vārds senākos laikos asociējās ar žīdu miestu . Domāju , ka šejienes ebrejiem ir ļoti bagāta vēsture . Varbūt , pateicoties šīs tautas pārstāvjiem , tāda Bauska vispār ir izveidojusies . Citas tautas etniskās īpatnības mums , bieži vien , ir nesaprotamas un izraisa negatīvismu. Kāds ļaunums rastos Bauskas pilsētai no ebreju ieceres īstenošanas ? Drīzāk gan ieguvums - vēstures izzināšanas jomā , jauns objekts tūristu ceļvedī un, oponējot komentētājam c a u , no kurienes tāds spriedums , ka uzcelto memoriālu īpašnieki paši neapsaimniekos ( vismaz kādam būs darbiņš un sava iztikšana). Tajos nepārliecinošajos pretargumentos var saklausīt skaudības un korupcijas noti . Protams , atvainojos , ja tas tā nav , bet man ir neizprotams tāds konservatīvisms , pretošanās jaunievedumiem pilsētas izskatā .

pirms 8 gadiem, 2010.12.27 14:24

cau

Vai tad piemineklis vai memoriāls pats slavinās A.Kuku. Kas traucēja līdz šim pieminēt, godināt, piesaistīt investīcijas? Kāpēc pusgadsimtu dzīvojot Bauskā, es par šo personību neko nebiju dzirdējis. Un kas notiks, ja putniņš apkakās šo piemiņas vietu? Kurš to satīrīs, kurš atmazgāsies visos Tv raidījumos, avīzēs, zuroviešiem utml. Vai to darīs Urtāns, kas ar Ebreju organizāciju atbalstu pētījis šīs kopienas vēsturi Bauskā, izceļojis tālas zemes un iniciējis arī šo piemiņas vietu? Pirms lemiet, deputāti, padomājiet arī par to, kas un kurš konkrēti pēc tam ar šo vietu auklēsies....

pirms 8 gadiem, 2010.12.27 12:06

atbalstu

Bauskas apkaimē tik daudz tika noslepkavoti ebreju tautības cilvēki,kur bez vainas nebija arī latvieši.Beigsim tikai latviešus slavināt un cienīsim arī citu tautību vēlmi pēc piemiņas vietas tuviniekiem. Vieta ,kur kādreiz bija ebreju sinagoga ir piemērota piemiņas vietas izveidošanai. No pēckara gadiem laukums Mēmeles krastā tā arī palicis neapbūvēts,pēc drupu novākšanas.Diez vai Plūdonis gribētu tur sev pieminekli.

pirms 8 gadiem, 2010.12.27 10:19

monta

ja zeme ir iznomāta, kas notiks ar monumentu pēc nomas termiņa beigām? Vai ebreju draudžu un kopienu padome to apņemas novākt?

pirms 8 gadiem, 2010.12.26 21:55

Tautu draudziba

ebreji cels memorialu Vilim Pludonim, cik aizkustinosi!

pirms 8 gadiem, 2010.12.26 21:36

fuj

lai vai ko runā par bauskas novadniekiem.....
bet nu mums ir viens ... pārāks par visiem un aizmirsts.. ljoti
ja nu kādu p;ieminjas vietu.. objektu.. monumentu vai kaut ko moderni vrituaalu un citādi ko nebijušu..
tad tas ir Vilis Plūdonis.
latvietis, dzejnieks. lielisks latviešu valodas kopējs..
visu cieņu ebrejiem....
bet izcelsim saulītē visu pirms saveejo.....
V. Plūdonis to ir pelniijis.....

pirms 8 gadiem, 2010.12.26 21:16

ulis

Deputāts Rumba tuvu pie raudāšanas sk . att.

pirms 8 gadiem, 2010.12.26 19:59

VIEDOKLIS

Sinagogas ēkas vietā uzbūvēt celtni, kura būtu kā piemiņas vieta kara laikā iznīcinātajai sinagogai, vienlaicīgi ēkā iekārtot muzeja ekspozīciju par piemiņu ebreju kopienai Bauskā, sevišķi godinot Abrahama Kuka vārdu. Pats par sevi saprotams iekļaujot un reklamējot šo vietu tūrisma ceļvežos. Bauskai viens ievērojams tūrisma apskates objekts būtu vairāk. Visiem rezultātā itkā vajadzētu būt apmierinātiem.

pirms 8 gadiem, 2010.12.26 18:08

Koments skaidrībai

Lai būtu skaidrība bez emocijām, dažas piebildes rakstam:
1) Kabeļu pārvietošanu ir gatavi samaksāt projekta finansētāji-fiziskas personas un neviens tur pat nepretendē uz pašvaldības naudu; viss projekts tiks realizēts tikai un vienīgi uz ziedojumu un mecenātisma principiem;
2) Ierosme būvēt sinagogu Bauskā liecina par jūdaisma tradīciju nezināšana (kas nav pārmetums; protams, to var nezināt) - nevar būt sinagogas, ja nav dievlūdzēju (un Bauskā kopš 1941.gada augusta ebreju kopienas vairs nav), jo sinagoga ir dievnams, bet tā nav parasta ēka vai kultūras un izklaides centrs;
3) Kāpēc Latvijas Ebreju draudžu padome nepiekritīs citai vietai - tāpēc, ka šajā vietā savulaik atradās sinagoga, kurā savulaik 20.gs. sākumā kalpoja ebreju garīgais skolotājs rabīns Abrahams Kuks, kas ir viens no šīs tautas atpazīstamākajiem ļaudīm, viens no ebreju tautas nacionālās pašapziņas veiotājiem un Izraēlas valsts garīgajiem izlolotājiem; citas piemērotas vietas, kur ierīkot šādu piemiņas ansambli, nav tik ļoti saistītas ar Bauskas ebreju kopienu, bet bijušie ebreju kapi Biržu ielā ir pilsētas nomale un tur ir citas ieceres (nākotnē), lai iezīmētu šo teritoriju, kur dus daudzi ievērojami Bauskas žīdiņi;
4) Latvijas Arhitektu savienības ekspertu komisija ir vispiemērotākais variants neitrālai projekta izvērtēšanai, precizēšanai un pat iespējamai labošanai vai koriģēšana bez emocijām;
5) Var protams diskutēt par memoriālu kā tādu un vai vajag tik monumentālu veidojumu; varbūt var iztikt ar piemiņas akmeni, kā daži deputāti ierosina, TAČU LATVIJĀ IR VIENS ĪPAŠS PIEMĒRS, KO VARBŪT VAJAG PĀRŅEMT BAUSKAI - proti, DAUGAVPILS UN MARKS ROTKO (finanšu investīcijas un Daugavpils tēls ASV un mākslas pazinēju aprindās saistībā ar šo ebreju tautības gleznotāju); KĀPĒC BAUSKA NEGRIB IZMANTOT rabīna Abrahama Kuka vārdu līdzīgā veidā, jo šis cilvēks ebreju pasaulē ir vēl augstāka līmeņa personība nekā Marks Rotko? To man grūti saprast. VAI BAUSKAI VISPĀR IR VĒL KĀDS TĀDA LĪMEŅA NOVADNIEKS?

pirms 8 gadiem, 2010.12.26 16:54

Kultūra un izklaide