Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Iecavā «Baltā nakts» pulcē mākslas, mūzikas un mēmā kino cienītājus

Biedrības «Arhīvs» pirmo reizi rīkotajā Iecavas «Baltajā naktī» sestdienas, 8. septembra, vakarā novada sporta un vēstures muzejā valdīja īpaša gaisotne, «Bauskas Dzīvei» pauda apmeklētāji.Kamēr debesis vēl bija gaišas un nelija lietus, laukumā pie muzeja valdīja trešā krāmu tirdziņa rosība. Līdz ar pastāvīgo ekspozīciju varēja aplūkot iecavnieku gleznas.Sieviešu kluba «Liepas» dāmas šoreiz bija izveidojušas «raganu telti», pie kuras par nelielu ziedojumu varēja spēcināties ar «kaķa čurām», baudīt «maģisko pieskārienu», uzzināt nākotni noslēpumainā teltī un iegūt Laimes akmeni.Izteiksmīgas etīdes izspēlēja improvizācijas teātra dalībnieki Valdas Prokopenko vadībā. Austrumu noskaņu radīja vēderdejotāju priekšnesumi. Pirms nakts basketbola turnīra spēlētājus un līdzjutējus spēcināja «Arhīva» dalībnieka pavāra Jāņa Krūzes soļanka.Kad satumsa, uz sporta nama sienas tika demonstrēta Čarlija Čaplina filma, ko iepriekš tehnisku iemeslu dēļ neizdevās parādīt Muzeju naktī. Izrādījās, ka interese par klasiskā kino vēsturi ir spēcīgāka par lietu, kas vairākkārt uzbruka sarīkojuma vietai.Ap 50 dalībnieku zīmēja Iecavas skatus radošajā darbnīcā. Muzejā bija apskatāma iespaidīga gleznu un zīmējumu izstāde, kas savākta no iecavnieku krājumiem. Tās veidotāja Gita Kravala, kura bija izstādījusi arī savas gleznas, «Bauskas Dzīvei» rādīja vairākus pārsteigumus. Īpašs stāsts ir Kārļa Jakaiša, dārznieces Dainas Rudzītes tēva atstāto gleznu publiska izstādīšana. Daina «Bauskas Dzīvei» sacīja, ka šī ir tikai trešdaļa no 1967. gadā mūžībā aizgājušā amatieru mākslinieka veikuma, kas rāda patiesu talantu.G. Kravala uzslavēja Montas Zaumanes zīmējumus, jauniete mācījusies pie «Dartijas» pedagoģes Ilzes Arājas. Laba skola jūtama pašvaldības darbinieces Vijas Spalvas un Ilzes Snapenieces gleznās. Viņas mākslu apgūst pie Tatjanas Paļčukas-Rikānes, kura izstādei bija atvēlējusi savus darbus. Bija apskatāmi arī Elīzas Jansones, Karīnas Bruneres, restauratora Kārļa Vilīša, «Iecavas Dalī» Igora Leontjeva un Ainas Putniņas darbi.Jau vēstīts, ka A. Putniņa ir viena no šogad Iecavas mūzikas un mākslas skolā atvērtā mākslas virziena pedagoģēm. G. Kravala uzsver, ka vairāki Iecavas amatieru mākslinieki mācās salona «Meistars Gothards» studijā Bauskā.Goda vietā bija izstādīta I. Arājas audzēkņu dāvana Iecavas 520 gadu jubilejā – kopīgs lielformāta zīmējums košās krāsās.Sarīkojuma noslēgumā muzeja zālēs varēja baudīt īpašu noskaņu ar Ata Sinkas mūzikas grupas priekšnesumu – improvizācijām 60. gadu stilā. Izskanēja ierosinājums šeit rīkot līdzīgus mūzikas vakarus, jo akustika senajās velvēs ir ļoti laba. Gan skatītāji, gan rīkotāji atzina, ka Iecavas «Baltā nakts» izdevusies lieliski un atstājusi daudzveidīgi krāšņu iespaidu.UZZIŅAI«Baltā nakts» ir viens no demokrātiskākajiem kultūras sarīkojumiem, tā mērķis ir iesaistīt skatītājus mākslas radīšanas procesā. Tā ir daļa no starptautiska projekta «Eiropas Baltās naktis», ko aizsākušas piecas Eiropas galvaspilsētas – Brisele, Madride, Parīze, Rīga un Roma. Forumu rīko arī Amsterdama, Bukareste, Portu un Valeta, citviet pasaulē – Toronto, Tokija, Monreāla, Čikāga u.c.

Pievieno komentāru

Kultūra un izklaide