Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Iecavas 520 gadu jubilejā – krāšņums un pozitīvas emocijas 13

Krāšņi, ar izdomu rotāta, ļoti daudziem pasākumiem piepildīta, 21. jūlijā, 520. dzimšanas dienā, Iecava sagaidīja gan iecavniekus, gan viesus. No deviņiem rītā līdz vēlai naktij visās malās virpuļoja dejas, skanēja dziesmas, ļaudis piedalījās viktorīnās, baudīja teātri un gluži vienkārši izklaidējās un priecājās. Svētkus nevarēja nedzirdēt un nemanīt. Iecavas ūdenstorni rotāja uzraksts «Iecava» un ciema ģerbonis. Lielgabals Rīgas un Edvarta Virzas ielas krustojumā bija tērpies adītā džemperī, bet gājēju tiltiņā pār Iecavas upi bija ieperinājies liels zirneklis, kas biedēja bērnus un priecēja pieaugušos. Skanēja lielgabalu dārdi.Pirmais iecavniekus no luterāņu baznīcas torņa modināja pūtēju kvartets «Shady Brass Q», pēc tam skanēja baznīcas zvani. Ļaudis pat veidoja rindas un sastrēgumus, lai uzkāptu luterāņu baznīcas zvanu tornī un no turienes vērotu apkārtni. Varēja apskatīt ne tikai Iecavas panorāmu, bet kādu laiku no augšas vērot «Gross Eckau» kaujas rekonstrukciju. Jāatzīmē, ka 1812. gadā, kad Krievijā iebruka franču ģenerāļa Napoleona karaspēks un pie Iecavas notika lielākā kauja Baltijā, baznīca bija nopietns patvērums iedzīvotājiem, jo no lodēm sargāja mūri, bet karavīri neaiztika tos, kas bija dievnamā. Vēsturiskas liecības vēstī, ka brīdī, kad sākušas svilpot lodes, mācītājs Kārlis Ernests Heinrihs Kīns svētījis trīs jaundzimušos. Paši kaujas rekonstrukcijas dalībnieki, kas pārstāvēja vairākus klubus no Baltijas Kara vēstures asociācijas, jau no paša rīta pierībināja Iecavu ar lielgabalu dārdiem un šauteņu šāvieniem. Svētku dienā karadarbība virzījās cauri visam ciemam gar Iecavas upi. Vispirms aktīva šaudīšanās notika pie luterāņu baznīcas, bet pati lielākā kauja – vecā stadiona teritorijā. Dūmi ātri vien pārklāja lauku, ik pa brīdim izklīstot un atklājot kaujas ainas. Grāfa laukumā un tā tuvumā visu dienu notika dažādas aktivitātes, kurās bija iesaistīti jaunieši. Pie sporta nama «Dartija» ritēja Iecavas novada ielu basketbola 3:3 turnīra «Solobasket Iecava 2012» 3. kārta. Māris Ozoliņš, viens no sacensību organizatoriem, pastāstīja, ka sportistiem bija iespēja izmēģināt jaunus grozus un vairogus. Grozi speciāli pasūtīti tādi, lai jaunieši, kam patīk bumbu triekt grozā no augšas, to droši varētu darīt – stīpa tikai nolocīsies saskarsmes brīdī un pēc tam atleks vietā. Pusdienlaikā mūzikas cienītāji varēja baudīt atraktīvās grupas «Labvēlīgais tips» koncertu, bet pulksten piecos sāka darboties jauniešu skatuve Grāfa laukumā. Koncertu vadīja Iecavas jauniešu padomes locekļi, bet uzstājās grupas «CanZone», «Gāzēts piens», «Arkādija», «Bildes no rītdienas», «Monro». Skatītājus izklaidēja deju grupa «Matrix», kura piedalījās arī kopējā gājienā. Vēlu vakarā jauniešiem bija iespēja baudīt grupas «Musiqq» sniegumu.Iecavas jaunieši trīs veidos vēstīja par sava ciema vēsturi. Jauniešu padome bija sagatavojusi vēstures taku, kuras malās bija izstādītas plāksnītes ar informāciju par Iecavas nozīmīgākajiem objektiem. Jauniešu iniciatīvas grupa organizēja nelielu vēsturisko orientēšanos. Tiem, kas vēlējās, bija jāatrod četri kontrolpunkti un jāsavāc četri zīmogi. Tad varēja iegūt balvās svētku atribūtiku. Ginters Plukass, Žanis Sevastjanovs un Ritvars Priede stāvēja pie otrā kontrolpunkta. Puiši atzina, ka interesentu bijis ļoti daudz – balvas beigušās ātri. Parka teritorijā tika izspēlētas trīs teatralizētas vēsturiskas etīdes – «Soliņš», «Buduārs» un «Ģimenes pikniks», ko sagatavoja Iecavas kultūras nama teātra sporta pulciņa dalībnieki. Vadītāja Valda Prokopenko sacīja, ka ideja par šādu teatralizētu etīžu spēlēšanu radusies svētku režisorei Dacei Liepniecei. Turpat netālu, pie Iecavas upītes, draiskojās vidējo paaudžu deju kopas, ģērbušās 20. gadsimta sākuma izejamos un pludmales tērpos. Svētku norise pulcēja tūkstošiem skatītāju. Šajā dienā Iecavā bija kā Rīgā – cilvēku pārpildītas ielas, sastrēgumi un nepārtraukta drūzma. Katrs atrada sev ko interesantu un baudāmu. Plašāk – «Bauskas Dzīves» drukātajā versijā 23. jūlija numurā.

Pievieno komentāru

Komentāri 13

Rolands

bildes no pasākuma Iecavai 520 var apskatīt: www.kur.ir?photo

pirms 6 gadiem, 2012.07.23 14:23

Aiz žoga zāle vienmēr zaļāka... Tā jau ir, savu cilvēku darbu savējie jau nekad nenovērtēs. Kādus svētkus paši ar savu attieksmi radāt, tādi jums viņi arī ir. Iecavnieki droši vien paši ir pozitīvāki, nevis tādi rūgumpodi, kā jūs, kuriem par prieku kaut ko darīt rokas nolaižas. Viss kā vienmēr slikti!
Prieks par Iecavu un viņu cilvēkiem!

pirms 6 gadiem, 2012.07.23 11:36

piekrītu

Iecavas svētki bija tik labi pārdomāti, ka var pamācīties. Ļoti jauki, sirsnīgi, interesanti..

pirms 6 gadiem, 2012.07.23 10:50

Kika

Obligāti jāpiemin fantastiskais noslēguma koncerts, kur piedalījās Ingus Pētersons, lieliski aktieri, Pecoli. Profesionāļi bija veiksmīgi apvienoti ar pašdarbniekiem vienā skaistā uzvedumā vairāku stundu garumā! Vēl tagad nevaru atgūties no patīkamām emocijām!

pirms 6 gadiem, 2012.07.23 10:43

viešņa no Bauskas

Esmu sajūsmā par Liepājas zvanu kora un ansambļa Svētdiena koncertu katoļu baznīcā!!! Paldies!!!

pirms 6 gadiem, 2012.07.23 09:27

Kāds

Viss bij super ļoti patika viss pasākums no A līdz Z.

pirms 6 gadiem, 2012.07.23 07:44

bacs

Vis bij labā līmenī, man liekas , ka Bauskai daudz vēl jāmācās, kā svēikiem piesaistīt pat Labvēlīgo Tipu, vecos Napaelona karavīrus un daudz citas labas lietas. lai veicas Icavniekiem.

pirms 6 gadiem, 2012.07.23 06:25

Piekrītu gan, Iecavas svētki tādi personiski, mīļi- etīdes no vēstures, kauja, peldvietas ainiņas. Pat Freda dziedāšana nāca kā no riktīga iecavnieka, vietējo jauniešu grupas un visur ziedu kompozīcijas, aptamborēti lietussargi, vēstures attainojums fotogrāfijās un forši izskatījās dažādo laikmetu apģērbu stilizācija. Ko tādu var atcerēties no Bauskas svētkiem? nu izņemot visu koru sadziedāšanu, grupu sadejošanu un Rutuli...

pirms 6 gadiem, 2012.07.23 04:25

piebilde

Pēc Bauskas nemākulīgi veidotajiem balagāniem Iecavas svētki ar savu gaumīgo mērenību vienkārši apbūra.

pirms 6 gadiem, 2012.07.22 21:23

kā tad

Manuprāt interesantākie bija paši iecavnieki ar pilsētas gaumīgo noformējumu, viņu lieliskais parks un privātā muzeja ekspozīcija, ko izkārtojuma ziņā, varētu apskaust jebkurš profesionāls vēsturnieks. Bet ko nu par tādiem sīkumiem, vai ne?

pirms 6 gadiem, 2012.07.22 21:18

Lasītāja no Bauskas novada

Es koncertu un salūtu neredzēju, tik ilgi nevarēju palikt Iecavā, bet tas viss, kas bija svētkos līdz tam, arī bija tuvu ideālam. Un tik daudz priecīgu cilvēku! Sestdiena tiešām bija īsta svētku diena. Paldies, kas tādu to radīja!

pirms 6 gadiem, 2012.07.22 19:05

Iecavnieks

Ļoti skaists, krāšņs un interesants pasākums visas dienas garumā. It īpaši vēlos atzīmēt noslēguma koncertu un salūtu, kas bija izcili. Liels paldies svētku režisorei un visiem dalībniekiem un organizatoriem.

pirms 6 gadiem, 2012.07.22 18:04

Kultūra un izklaide