Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Konference – amatniecības tagadnei un nākotnei

Bauskas amatniecības festivāla svarīgs notikums bija nozares speciālistu un tūrisma pakalpojumu sniedzēju konference 23. jūlijā pilsētas Tautas namā.Latvijas citu novadu jau funkcionējošu amatniecības centru vadītāji dāsni dalījās pieredzē, kas pavisam noteikti noderēs Bauskas mākslas un amatniecības jaunā centra stratēģijas izstrādei.«Pārrobežu projekts beigsies nākamā gada martā. Mums vēl ir vairāki mēneši, kas būs jāvelta darbības galveno virzienu un centra pamatfunkciju noteikšanai,» uzsver Inese Turkupole-Zilpure, Bauskas tūrisma informācijas centra direktore. Konferences noslēgumā viņa informēja par jaunās iestādes darbības vadlīnijām. Galvenās ir tradicionālo amatu prasmju nodošana amatnieku jaunajai paaudzei, izstāžu, tematisku sarīkojumu organizēšana un pieaugušo izglītošana. Projekta darba grupai, kurā iesaistīti arī Bauskas novada amatnieki un idejas atbalstītāji, būs jāizstrādā konkrēts un detalizēts darbības plāns. Konferences dalībnieku īpašu atzinību guva Ludzas novada Tūrisma informācijas centra, kā arī vietējā Amatniecības centra vadītājas Līgas Kondrātes stāstījums. Centrs, ko Ludzā 1996. gadā nodibināja daži entuziasti ar mērķi saglabāt tradicionālās amatniecības lokālās tradīcijas, tagad ir guvis plašu starptautisku rezonansi. Ludzas meistari savas prasmes vairākkārt demonstrējuši Vācijā, bet ļoti senus, aizmirstus amatus viņi brauc mācīties arī uz tuvējām Krievijas pilsētiņām, piemēram, īpašo zābaku – velteņu – izgatavošanu.Ludzas amatniecības centra piedāvājumu spektrs vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem ir neiedomājami plašs. Reģions ir multinacionāls, kas ir tautas tradicionālās kultūras liela bagātība. Ludzānieši to gudri un talantīgi izmanto.Baušķeniece Sanita Behmane-Baibakova, kura ir aizrautīga rokdarbniece, uzskata: «Manuprāt, ikkatram klausītājam konference pavēra vairākus skatupunktus uz amatniecības attīstības iespējām. Dažādu reģionu kolēģu pieredze mums būs rūpīgi jāanalizē, izstrādājot Bauskas mākslas un amatniecības centra saturu.»Sanita, viņas domubiedres Iluta Straģe un Agate Vītola vairākkārt ir piedalījušās Bauskas pils muzeja rīkotajos amatniecības prasmju paraugdemonstrējumos. Sanita ir diplomēta dārzniece, Iluta beigusi Latvijas Kristīgo akadēmiju, bet Agates pirmā profesija ir Rīgas Amatniecības vidusskolā iegūtā tekstildizaineres kvalifikācija. Jaunās sievietes vieno dziļa interese par tradicionālo tautas mākslu un seno amatu popularizēšanu. Konferencē emocionāli spilgtākā bija Rucavas tradicionālās kultūras centra vadītājas Sandras Aigares uzstāšanās. Bauskas tautastērpu un trikotāžas darbnīcas īpašniece Solveiga Ikerte uzskata: «Bija vērts dienas lielāko daļu pavadīt apspriedē, lai izjustu vārdos neizsakāmo aizrautību, ar kādu tradicionālās mākslas entuziasti citos novados nododas darbam. Rucaviete bija ļoti īpaša.»Sandra Aigare savu stāstījumu konferencē izdziedāja Rietumkurzemes folkloras raksturīgajā manierē. Viņa neaprobežojās ar skaistu attēlu projicēšanu uz ekrāna, bet bija paņēmusi līdzi arī sava novada rokdarbnieču adītos dūraiņus un pirkstaiņus ar ļoti sarežģītiem rakstiem. Katrs varēja tos aplūkot, aptaustīt, uzlaikot. Vislielākā interese par Rucavas etnogrāfiju bija amatniecības pārrobežu projekta partneriem no Lietuvas, kuri aktīvi iesaistījās konferences darbā.Bauskas mākslas un amatniecības centra remonts un iekārtošana Bērnu un jauniešu centra ēkas pirmajā stāvā vēl turpinās. Pēc konferences visi dalībnieki devās uz topošās iestādes pagalmiņu, lai kopā ar folkloras kopām «Laukam pāri» un «Trejupe» sadziedātos un piesauktu veiksmi idejas sekmīgai īstenošanai.

Pievieno komentāru

Kultūra un izklaide