Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kurmenē izdzied krāsainus sapņus un piemin Latviju

Valsts svētku svinību sarīkojums Vecumnieku novada Kurmenē 18. novembrī vienoja visas paaudzes. Tautas namā bija sanākuši gan jaunieši, gan bērni kopā ar vecākiem un vecvecākiem.Sarīkojuma ievadā Kurmenes dramatiskās kopas jaunieši izteiksmīgi lasīja novadnieku Knuta Skujenieka un Ginas Viegliņas-Vallietes dzeju, kā arī fragmentus no Jāņa Jaunsudrabiņa prozas darba „Piemini Latviju”. Vārdos ieliktais spēks un filozofija katram ļāva padomāt par sevi un tēvzemi. Jau vairākus gadus, sagaidot Latvijas proklamēšanas gadskārtu, kurmenieši apsveic savus ļaudis, kuru devums ir bijis īpašs. Pagasta pārvaldes vadītājs Agris Kondrāts Atzinības rakstu pasniedza Visvaldim Drezovam, kura dzīve saistīta ar Kurmeni, viņš savulaik bijis kopsaimniecības vadītājs. Kristīnei Jansonei Kurmene piecus gadus ir mājas, un viņa, gadu vadot Sorosa fonda – Latvija atbalstīto projektu «Pārmaiņu iespējas skolām», ir spējusi aktivizēt sabiedrību. Kristīne sacīja, ka bijusi patīkami pārsteigta par sava darba novērtējumu.  Pedagogu Juri Sniķeri darba gaitas aizvedušas uz galvaspilsētu, bet viņš neslēpj, ka „prāts man ir Rīgā, sirds Kurmenē”. Viņam Atzinības raksts piešķirts par patriotisku stāju jau pirms Atmodas laika, par 1991. gada barikāžu dalībnieku kopā pulcināšanu. Ar latviešu komponistu dziesmām kurmeniešus priecēja „O! Kartes akadēmijas” dalībnieki Evija Sloka un Nikolajs Puzikovs. Jauno solistu skanīgās balsis, dabiskums un atvērtība gaiši piepildīja svētku vakaru, dodot kurmeniešiem pozitīvas enerģijas lādiņu.Pēc sarīkojuma kurmenieši un viesi nolika ziedus vai svecītes pie akmens, kas atklāts 1988. gadā un veltīts sarkanā terora upuru piemiņai.18. novembrī bija vērtas arī Kurmenes novadpētniecības muzeja un mākslas telpas durvis Baltajā skolā. Muzeja vadītāja Anita Nagle priecājās, ka apmeklētāju vidū bija arī tādi kurmenieši, kas vecās ēkas pārvērtības lūkoja pirmo reizi. Guntars Balodis bija ieradies ciemos pie tuviniekiem no Rīgas. Viņš atzina, ka savulaik postažai līdzīgā ēka piedzīvojusi īstu atjaunotni. Penisonāre Elza Vītiņa sacīja: „Šī gan ir tā vieta, kur Eiropas nauda lietderīgi izmantota.” Muzeja apmeklētāji ar interesi apskatīja kurmenieša Uģa Dravas veidotās latviešu etnogrāfiskās rotas. Radošās izpausmes, kuras palīdzējusi atraisīt Vecumnieku floriste Līga Lauriņa un citi pedagogi, bija aplūkojamas mākslas telpā. Malda Balode apguvusi dažādas prasmes un raksturoja, kā no kļavu lapām veidota cepure, kā tapušas dekoratīvas eglītes, zīda apgleznojumi un citi vizuālās mākslas darbi. Tautas namā svētku noskaņā kavējās kurmenieši, 1991. gada janvāra barikāžu dalībnieki. Viņiem pie krūtīm bija īpašais barikāžu apbalvojums – ordenis vai arī nozīme. Šādu tikšanos rosinātājs ir Juris Sniķeris un viņš arī rakstījis pieteikumu par barikāžu piemiņas zīmju piešķiršanu. Iesniegums tapis 2007. gadā, bet apbalvojumus kurmenieši saņēmuši 2010. gada sākumā, tos viņiem pasniegusi Marina Kosteņecka.Braucot uz Rīgu un stāvot sardzē par Latviju, neviens barikāžu dalībnieku sarakstus nebija sastādījis. Tā bija katra brīva griba, un pēc gadiem atmiņā tika atsvaidzināti šo notikumu līdzgaitnieki. Tieši šīgada 18. novembrī viņiem pievienojās vēl viens, Valdis Drezovs. Viņš 1991. gadā bija gados pavisam jauns, un tie zaļākie mazāk prātā palikuši, atzina J. Sniķeris.Kurmenieši, barikāžu dalībnieki, trīs gadus ir sanākuši kopā augusta sākumā. Šajās reizēs viņi cits citam solījuši, ka ievēros tradīciju un, atmiņas saglabājot, pulcēsies katru gadu augustā, kamēr šajā saulē būs vismaz divi, kam satikties Kurmenē pie Piemiņas akmens. Viņus saista pārliecība, ka vēsture ir jāuztur dzīvīga pašiem tās veidotājiem. Barikāžu dalībnieks Valdis Grīns, paužot pārdomas, sacīja, ka „neviens mēs neesam ideāls”. Taču spēks ir vienotībā – strādājot, svētkus svinot, atmiņu ugunskuros piemetot savu pagali.

Pievieno komentāru

Kultūra un izklaide