Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mežotnē glabā un kopj senču tikumus un tradīcijas

Seno zemgaļu taures sestdien, 22. maijā, aicināja vienkopus ļaudis dalībai Mežotnes pilskalna svētkos. Atraktīvo pasākumu, kurš notika jau ceturto gadu, rīkoja Rundāles novada dome sadarbībā ar zemgaļu kultūras biedrību «Upmale».Ar kuršu laivu Lielupē tika ievests un upes viļņiem atdots ziedu vainags. Tas bija veltījums visiem varonīgajiem zemgaļiem, kas pirms daudziem gadu simtiem Mežotnē un citviet pašaizliedzīgi cīnījās pret vācu krustnešiem. Seno cilšu dzīves un kauju vēstures lappuses svētku dalībniekiem atklāja vēsturnieks Raitis Ābelnieks. Papildinot seno laiku kaujas ieroču arsenālu, šogad Lielupes krastā bija uzstādīta nesen pagatavotā akmens metamā mašīna. Tās meistars ir Kaspars Beitiņš. Publikas aplausu pavadīts, akmens aizlidoja prāvu gabalu, līdz iekrita Lielupes ūdeņos. Speciālisti atzina – iekārta, kas meistarota apmēram divas nedēļas, vēl jāpilnveido. Tomēr apkārtējiem priekšstatu par kaujas rīku tā radīja.Kā ierasts, Mežotnes pilskalna svētkos piedalījās daudzi amatnieki. Viesi varēja viņu veikumu ne tikai iegādāties, bet arī vērot dažādu procesu norisi, pārbaudīt savas prasmes. Galdnieks un namdaris Andris Puriņš no Rīgas atzina, ka piedalīšanās šādos svētkos nav biznesa pasākums: «Mēs te neierodamies, lai ļoti daudz nopelnītu. Mēs vēlamies iepazīstināt cilvēkus ar mūsu senču tikumiem, prasmēm, tādējādi veicinot latviskuma saglabāšanu sabiedrībā.»To pašu apliecināja arī folkloras kopas «Svitene» dalībnieces Ilga Vaičūne un Daiga Medvedeva. Viņas atzina, ka piedalīšanās šādos svētkos ir lieliska atpūta, iespēja satikt dažkārt pat sen neredzētas paziņas. «Šis ir labs veids, kā gūt kaut nelielu ieskatu mūsu vēsturē. Šādā pasākumā es jūtu savas latviskās saknes. Tas ir svētīgi,» atzina I. Vaičūne.Svētku rīkotāju pārstāve Elīna Kūla-Braže pauda savas izjūtas: «Gatavošanās šim pasākumam ir grūts un laikietilpīgs darbs. Festivālu rīkošanas pieredze man ir, tomēr mūsdienās to paveikt nav viegli. Gandarījumu jūtu tajā brīdī, kad redzu – uz svētkiem ierodas apmeklētāji, viņi ar interesi aplūko tirdziņus, senās darbnīcas, paši iesaistās spēlēs, arī rituālos. Mežotnes pilskalns ir piemērots šādiem pasākumiem, tam piemīt īpašā senatnes aura.»Kā ierasts, šādu svētku saistošākais pasākums bija bruņinieku turnīrs. Daudzi gan atzina, ka šogad tas bijis bālāks nekā citkārt. Organizētājiem jādomā par lielāku atraktivitāti un dažādību šādās cīņās.

Pievieno komentāru

Kultūra un izklaide