Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Muzejā atklāta izstāde par Lietuvas pilsētas Šilutes vēsturi

Ceturtdien, 5. maijā Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzejā tika atklāta izstāde par Lietuvas pilsētas Šilutes vēsturi.Šilute, kas agrāk saukta par Heidekrug (Sila krogs no vācu val.), atrodas Lietuvas rietumos starp Klaipēdu un Kaļiņingradas apgabala robežu. Pērn tā svinēja piecsimto jubileju, kopš pirmo reizi pieminēta vēsturiskos avotos.Lai gan Šilute pēc izmēriem un apdzīvotības jau sen atbilda pilsētai, šādu statusu tai piešķīra vien vācieši kara laikā – 1941. gadā. «Pirms tam cilvēki smējās, ka esam lielākā sādža visā Prūsijā,» izstādes atklāšanā stāsta Šilutes muzeja vadītāja Roze Šikšiene.Ieguldījumu tam, lai apdzīvotā vieta reiz kļūtu par pilsētu, 19. gadsimtā deva vietējais muižnieks, kas dažādām vajadzībām dalīja zemi. Drīz vien pie Šilutes uzbūvēja dzelzceļa staciju, tiem laikiem modernas ostas, tiltus, ielas klāja bruģis.Šilute agrāk bijusi slavena ar savu skaļo tirgu, ko reiz mācītājs nosauca par ellišķīgu, jo tas ar saviem trokšņiem traucēja vadīt dievkalpojumu. Agrāk šeit iznākušas veselas trīs avīzes.Padomju laikos pilsētā ražoti tekstilizstrādājumi. Viena no rūpnīcām uzcelta kara laikā nopostītās baznīcas vietā. Arī Šiluti okupācijas gados skāris izsūtījumu vilnis. Vietējam muzejam ir saglabātas liecības par to, ka arī gados vecus ļaudis izsūtīja. Uz spaidu darbiem aizsūtīts kāds 70 gadus vecs kungs ar 68 gadu veco kundzi, kuru dēls bija mācītājs.Ar Padomju savienību noslēgtais līgums Šilutē dzīvojošajiem vāciešiem pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados atļāva izbraukt uz Vāciju. Vēl kāda daļa šo iespēju izmantoja deviņdesmito gadu sākumā. Nereti vasarās viņi atbrauc ciemos uz savu dzimto pilsētu.Šilutieši Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzejā izrādīja video materiālu par saviem tautas tērpiem. Līdz 19. gadsimta vidum sieviešu vidū populāras bija linu blūzes, ko papildināja krāšņas somiņas ar izšūtiem ziediem. Savukārt vēlāk nēsāts tumšs apģērbs ar cepuri.Moderns apģērbs vīriešu garderobē ienāca agrāk. Viņi pirmie sākuši nēsāt vestes no fabrikās ražota auduma.Izstādes atklāšana Bauskas un Novadpētniecības un mākslas muzejā šilutiešiem ir īpašs notikums, jo tā ir viņu pirmā izstāde ārpus Lietuvas. Augustā uz Šiluti aizceļoja lelles no Bauskas muzeja. Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Baiba Šulce informē, ka gada sākumā abi muzeji noslēdza sadarbības līgumu. Muzeju naktī 19. maijā Šilutē būs izstādītas vēsturnieka Raita Ābelnieka fotogrāfijas par Bausku.

Pievieno komentāru

Kultūra un izklaide