Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Akadēmiķis Stradiņš: Latvija pašlaik ir zinātnei nelabvēlīga valsts 1

Akadēmiķis Jānis Stradiņš uzskata, ka patlaban Latvija nav zinātnei labvēlīga valsts, bet tieši zinātne un inovācijas ir nepieciešamas valsts attīstībai.

"Latvija pašlaik ir zinātnei nelabvēlīga valsts, kurā zinātne nav augstā godā. Arī par to mums ir jārunā. Latvija nevar attīstīties citādi kā tikai uz inovācijas un savas zinātnes pamata. Mēs nevaram būt patērētāji svešām lietām. Mums ir jādod," diskusijā par zinātnieku dzīvi mūsdienās un apgaismības laikmetā uzsvēris Stradiņš.

Diskusijā Rundāles pilī pulcējās zinātnes vēsturnieki un eksperti, lai rastu atbildi uz jautājumu, "kāpēc mūslaiku zinātnieki varētu vēlēties dzīvot apgaismības laikmetā". Eksperti sprieda, ka nepieciešams jauns apgaismības laikmets, līdzīgi kā 18.gadsimtā, kad filozofiskā doma attīstījās Eiropā un būtiski ietekmēja tā laika izglītotākās aprindas, aģentūru LETA informēja Latvijas Universitātes (LU) Preses centrā.

Mūsdienu zinātnes vēsturnieki un eksperti bija vienisprātis, ka būtu jāceļ sabiedrības intelektuālā temperatūra arī šodien un jārada jauna apgaismība - jāmaina sabiedrības domāšana.

Salīdzinot mūsdienas ar apgaismības laikmetu, mainījusies arī mecenātisma loma. Tika secināts, ka patlaban tīru zinātnes un izglītības mecenātismu ir nomainījis mārketings un sponsorēšana, kad ziedotājiem svarīga liela publicitāte, tādējādi lielākoties tiek atbalstīti izklaides un sporta pasākumi. Savukārt novārtā atstāti tie, kuriem nevar veikt tik lielu publicitāti vai augļus varēs redzēt tikai pēc vairākiem desmitiem gadu.

"Sabiedrība prasa - kāda būs ekonomiskā atdeve? Bet tāda nekad un nekur nebūs. Starp zinātnieku ir jābūt pārnesei, un to nav izdevies ieskaidrot ne politiķiem, ne sabiedrībai. Zinātnes atdeve ir jāmēra ilgtermiņā un sadarbībā ar citām nozarēm," diskusijā norādīja Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš.

Diskusijā piedalījās Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, LU rektors Mārcis Auziņš, Valsts prezidenta Stratēģiskās attīstības komisijas priekšsēdētājs Juris Ekmanis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš. Tajā piedalījās arī Komercdarbības un finanšu pētniecības aģentūras direktors Andris Nātriņš, mecenāts un uzņēmējs Vilis Vītols, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra.

Savukārt 10.decembrī, akadēmiķa Stradiņa 80 gadu dzimšanas dienā, Mazajā ģildē notiks akadēmiskā konference "Zinātnes un kultūras mijiedarbība Latvijā un pasaulē", ko organizē Latvijas Organiskās sintēzes institūts, LU un Latvijas Inovātoru apvienība.

Akadēmiķis, ķīmiķis un zinātnes vēsturnieks Stradiņš ir Latvijas Organiskās sintēzes institūta Fizikāli organiskās ķīmijas laboratorijas dibinātājs, bijušais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, valsts pētījumu programmas "Nacionālā identitāte" vadītājs un daudzu Latvijas zinātnei veltītu pētījumu autors. 1995.gadā viņam piešķirts valsts augstākais apbalvojums - Triju zvaigžņu ordenis.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Hi hi hi !

Nu nav nemaz tik traki - paraugvalsts veiksmes stāstā tuneļa galā jau degot kapusvece, un tūdaliņi pastalās kājiņāsi esot atrāvienā. Tas nekas,ka kājiņas sapītas.

pirms 4 gadiem, 2013.10.08 18:20

Latvijā un pasaulē