Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ierobežot iedzīvotāju uzturēšanos mežā augstās ugunsbīstamības dēļ ir pašvaldību kompetencē 1

Pašvaldību ziņā ir ierobežot iedzīvotāju uzturēšanos mežā augstās ugunsbīstamības dēļ vai arī to nedarīt, aģentūrai LETA pastāstīja Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.
Viņš atgādināja, ka, ņemot vērā augsto ugunsbīstamību un atbilstoši Meža likuma piektā panta trešās daļas nosacījumiem, pašvaldības pēc Valsts meža dienesta (VMD) vai vides aizsardzības iestādes ierosinājuma var ierobežot fizisko personu tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā.

Tāpat Ozols atgādināja, ka pašvaldību tiesības sevišķas ugunsbīstamības apstākļos ir ietvertas arī 2016. gada 19.aprīļa Ministru kabineta noteikumos "Ugunsdrošības noteikumi", kur teikts, ka sevišķas ugunsbīstamības apstākļos pašvaldībām ir tiesības veikt pasākumus, kas samazina ugunsgrēku izcelšanās iespējas meža objektā - mežā, tam piegulošajos un tajā ietilpstošajos purvu un meža infrastruktūras objektos, kā arī citas zemes lietošanas kategorijas zemē 0,5 hektāru un lielākā platībā, uz kuras ir izveidojusies mežaudze.

Savukārt atbilstoši likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", pašvaldība var pieprasīt valdībai izsludināt ārkārtējo situāciju savā administratīvajā teritorijā. "Izsludinot ārkārtējo situāciju, valdība var noteikt konkrētajā ārkārtējā situācijā nepieciešamos pasākumus, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu kompetenci valsts apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā," skaidroja ZM Meža departamenta direktors.

Jau ziņots, ka atbildīgie dienesti ceturtdien turpina cīnīties jau ar trim plašiem meža un kūdras purvu ugunsgrēkiem.

Ceturtdien turpinās Valdgales kūdras purva un meža ugunsgrēka dzēšanas darbi. Šis ugunsgrēks izcēlās 17.jūlija pievakarē. Vēlāk liesmas izplatījās arī mežā. Patlaban ugunsgrēka platība aplēsta virs 1000 hektāriem. Dzēšanas darbos tika iesaistīts arī Lietuvas bruņoto spēku helikopters, kā arī Baltkrievijas dienestu helikopters, kurš nu jau ir atgriezīsies Baltkrievijā, jo purvā vairs nenotiek degšana ar atklātu liesmu.

Turpinās arī ugunsgrēka dzēšana Salas novada Gargrodes purvā, kur deg gan purvs, gan mežs. Šis ugunsgrēks izcēlās 1.augustā. Tā platība tiek lēsta 20-30 hektāru apmērā, aģentūrai LETA teica Valsts meža dienesta pārstāvis Zigmunds Jaunķiķis.

Tāpat 31.jūlija vēlā vakarā ugunsgrēks izcēlās Mazsalacas novada Ramatas pagasta purvā. Tā platība sasniegusi 220 hektārus, un uguns pašlaik nav ierobežota, aģentūrai LETA ceturtdienas rītā apliecināja Jaunķiķis. Dzēšanas darbos palīdz arī Lietuvas un Igaunijas kolēģi.

Mazsalacas novada pašvaldības vadītājs iepriekš aģentūrai LETA pieļāva, ka purva ugunsgrēks Mazsalacas novadā, visticamāk, izcēlies neuzmanīgas rīcības ar uguni dēļ. Šādu iespējamību pieļauj arī Valsts meža dienesta (VMD) pārstāvis Zigmunds Jaunķiķis.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Sēņotājs

Ne jau ogotāji un sēņotāji mežus dedzina.Un tādēļ vajadzēja nozāģēt iecienītu baraviku mežiņu Brunavā?!

pirms 4 mēnešiem, 2018.08.04 01:08

Latvijā un pasaulē