Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kariņš neatbalsta budžeta deficīta palielināšanu un kritizē Viņķeles darbu 9

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) neatbalsta partiju apvienības "Attīstībai/Par" priekšlikumu palielināt budžeta deficītu un aicina veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP) pievērsties savam pamata uzdevumam, proti, sakārtot veselības aprūpes sistēmu, nevis prasīt naudu uz budžeta deficīta rēķina.
Piektdienas pēcpusdienā sasauktā preses konferencē Kariņš žurnālistiem stāstīja, ka viņš izprot mediķus un pacientus, jo visi vēlas sakārtotu un labāks strādājošu veselības aprūpes sistēmu. 

"Nenoliedzami šajā sistēmā finansējums ir jāpalielina. Lai arī tas patlaban ir lielāks, nekā iepriekš, tomēr tas nav tik liels, cik vajadzīgs. Arī šī valdība gan 2019.gada, gan 2020.gada budžetā palielināja finansējumu veselības nozarei un tagad izskan piedāvājums vēl vairāk palielināt finansējumu veselības aprūpes nozarei uz budžeta deficīta rēķina. Tas nav saprātīgs virziens," piebilda premjers.

Viņa ieskatā, budžeta deficīta palielinājums ir visas sabiedrības kopējā parāda palielinājums. Pēc Kariņa teiktā, ja tiktu palielināts budžeta deficīts, neizbēgami nāktos ļoti īsā laikā palielināt kādu no lielajiem nodokļiem, piemēriem, pievienotās vērtības nodokli, kā rezultātā tiktu pasliktināta trūcīgāko cilvēku ekonomiskā situācija. 

"Es neatbalstu valsts budžeta deficīta palielinājumu. Šis nav saprātīgs risinājums, jo tas nav sabiedrības interesēs," uzsvēra Ministru prezidents.

"Viens otrs sāk pārprast, ka ministru uzdevums ir prasīt naudu, nevis darīt savu darbu. Bet prasīt naudu nav ministra pamata uzdevums. Ministra uzdevums ir piedāvāt veidus, kā sakārtot un uzlabot jebkuru sistēmu. Es no Viņķeles sagaidu, lai viņa piedāvā konkrētus risinājumus, kā padarīt veselības aprūpes sistēmu efektīvāku," pauda Kariņš.

Premjerministrs informēja, ka ir iepazinies ar 2017.gada vasarā pieņemtu ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas reformu, uz kuru atsaucas arī veselības ministre. "Šis ziņojums ir pilns ar daudziem ieteikumiem, kas būtu jādara, lai sistēmu padarītu efektīvāku. Tas neprasa vairāk naudas. Šis ir tas darbs, kas veselības ministrei ir jādara. Bet valdības kopējais darbs ir strādāt tā, lai arī šai nozarei nākotnē turpinātu palielināt finansējumu," teica premjers.

Viņš piebilda, ka sagaida skaidrāku veselības ministres rīcību, lai padarītu veselības sistēmu efektīvāku.

Vaicāts, vai iepriekš teiktas nozīmē, ka premjers nav apmierināts ar Viņķeles darbu, Kariņš atzina, ka šodien izskanēja ierosinājums palielināt budžeta deficītu, bet veselības ministres galvenais uzdevums nav ierosināt to, kādā veidā vajag vai nevajag palielināt deficītu. Premjera ieskatā, ministrei ir jāsakārto sava pārraugāmā sistēma. "Es aicinu ministri pievērsties savam pamata darba uzdevumam," uzsvēra Kariņš.

LETA jau vēstīja, ka partiju apvienība "Attīstībai/Par!" (AP) rosina mediķu algām nepieciešamos papildu 60 miljonus eiro nodrošināt uz budžeta deficīta rēķina, izriet no politiskā spēka paziņojuma masu medijiem.

Tomēr Finanšu ministrijā (FM) uzsvēra, ka, izvēloties pārkāpt Eiropas Savienības noteikto pieļaujamo deficīta līmeni, ir jārēķinās ar tālejošām un valsts budžetam dārgām sekām. 

FM aicina politikas veidotājus "ievērot vienkāršo patiesību, ka valsts budžeta izdevumi ir jāsamēro ar valsts budžeta ieņēmumiem".

Kā ziņots, Saeima 14.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, medicīnas darbinieku atalgojuma celšanai papildus piešķirot aptuveni 60 miljonus eiro.

Pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020.gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

Tagad vairāki pie frakcijām nepiederošie, kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputāti izskatīšanai Saeimā iesnieguši lēmumprojektu par veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) atbrīvošanu no amata.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība 28.novembrī nolēmusi rīkot vēl vienu protesta akciju pie Saeimas, tās laikā prasot parlamenta atlaišanu un lūdzot prezidentam atgriezt otrreizējai caurlūkošanai 2020.gada budžetu. Tikšot pieprasīta arī Viņķeles demisija.

Pievieno komentāru

Komentāri 9

430,-

...samaziniet savas algas līdz minimālajai,tad nauda atradīsies

pirms 24 dienām, 2019.11.22 18:12

ttt

Vispirms vajag caurskatīt līdzekļu izšķiešanu veselības nozarē! Kāš tik lielās algas padomēs un valdēs, pārmaksā iepirkumos un zāļu piegādēs. Par mazajiem cilvēkiem neviens nedomā, tiem algas nepieliek. Nost tādu ministri.

pirms 24 dienām, 2019.11.22 19:08

Ha

Un izmeklējumi...oi..oi..tūkstoši
Viss par naudu
Nekur nevar tikt par kvotām gads jāgaida...šausmas...

pirms 24 dienām, 2019.11.22 19:21

opis

Mums jau pārsvarā lopu dakteri, es nerunāju par visiem ir palikuši arī sakarīgi ,algas jāpieliek māsiņām un sanitārēm,kuri ārstu nolaidības dēļ pēc tam visu savāc....

pirms 23 dienām, 2019.11.23 09:21

nacionāldroperis

Nu ko var ļerkšķēt jeņķis bez spējām ieraut pa viņķelim ?

pirms 23 dienām, 2019.11.23 14:02

Lita

Piekrītu ttt. Medicīnā nauda kā caurā maisā, lai cik miljonus piešķirs nākošgad brēks vēl vajag.

pirms 23 dienām, 2019.11.23 19:58

Vainīga

mediķu arodbiedrība. Ceļ tik paniku ar streikiem. Lai arodbiedrība labāk pieprasa Viņķelei savest sistēmu beidzot kārtībā un atradīsies līdzekļi. Sen jau nav Latvijā kārtīga saimnieka, tāpēc pēc katrām vēlēšanām vēl lielāks bardaks top.

pirms 19 dienām, 2019.11.27 12:59

Latvijā un pasaulē