Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latvijā jauniešu skaits 10 gadu laikā sarucis gandrīz divas reizes 2

Latvijā šā gada sākumā dzīvoja 122 000 jauniešu jeb iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kas ir gandrīz divas reiz mazāk nekā 2009.gadā, kad Latvijā bija 238 000 jauniešu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
"Jauniešu skaits Latvijā samazinās straujāk nekā iedzīvotāju skaits, tāpēc būtiski sarūk viņu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā. Ja 2009.gadā jauniešu bija 11%, tad 2019.gadā vairs tikai 6,4% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, un tas ir otrais zemākais rādītājs Eiropas Savienībā," sacīja statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta direktores vietniece Baiba Zukula.

Apkopotie dati liecina, ka jauniešu īpatsvars reģionos atšķiras - nedaudz lielāks kā vidēji Latvijā tas ir Kurzemē (7,2%), Vidzemē (7,1%), Zemgalē (6,7%) un Latgalē (6,6%), savukārt Pierīgā un Rīgā tas ir mazāks nekā vidēji valstī - attiecīgi 6% un 5,8%.

No republikas pilsētām lielākais jauniešu īpatsvars ir Liepājā (6,9%), bet mazākais - Jūrmalā (5,3%).

Savukārt novados lielākā jauniešu proporcija ir Jaunpiebalgas (9%), Rugāju (8,9%), Riebiņu (8,7%), Vārkavas (8,7%), Brocēnu (8,3%) un Naukšēnu (8,3%) novados.

Statistikas pārvaldē arī atzīmēja, ka, pieaugot mātes vidējam vecumam, jauniešu vidū dzimstības rādītāji samazinās - šobrīd dzimst vidēji 48 bērni uz 1000 jaunietēm, kas ir trīs reizes mazāk nekā 80.gados. Jauniešiem lielākoties bērni dzimst ārpus laulības (63,5%).

Tāpat statistikas pārvaldē norādīja, ka, sasniedzot pilngadību, jaunieši, jo īpaši jaunie vīrieši, nesteidzas pamest vecāku mājas. 2019.gada sākumā 83,7% jauno vīriešu un 73% jauno sieviešu dzīvoja kopā ar vecākiem. Vienlaikus 2,9% vīriešu un 7,4% sieviešu bija precējušies, kamēr 6,9% vīriešu un 20,4% sieviešu norādīja, ka dzīvo vienā mājsaimniecībā ar partneri vai laulāto.

2018.gadā 59,9% jauniešu mācījās vai studēja, tostarp 14,5% mācījās vispārizglītojošajās skolās, 11% - profesionālās izglītības iestādēs, bet 34,3% studēja koledžās un augstskolās.

Latvijā pērn 47,8% no visiem jauniešiem strādāja, 6,5% bija bezdarbnieki (meklēja darbu un bija gatavi to uzsākt tuvāko divu nedēļu laikā), bet 45,7% bija ekonomiski neaktīvi. Katrs ceturtais nodarbinātais apvienoja darbu ar mācībām. Savukārt ekonomiski neaktīvo skaitā 87,1% jauniešu turpināja mācības. No visiem nodarbinātajiem jauniešiem 30% strādāja tirdzniecības, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomās.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

tā turpināt

Ne jau tas bez Dieva svētības Latvijai ... Laimē diet,kad Tas Kungs,laidīs gan nāksies tikai vecļaužiem.
Toties izceļamies ES !

pirms 7 dienām, 2019.10.09 14:50

ķeza pēc ķezas

Pie tāda jauniešu skaita saruces tempa vēl pēc 10 gadiem nāksies runāt par valstiņas pusbruci.

pirms 7 dienām, 2019.10.09 16:13

Latvijā un pasaulē