Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mazajās lauku skolās pedagogiem no septembra būs lielākas algas 1

Sākot no šā gada 1.septembra, pedagogiem mazajās lauku skolās, kurās izglītojamo skaits ir mazāks nekā 100 skolēni, tiks maksātas lielākas algas, šodien preses konferencē žurnālistiem sacīja izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP). Viņš norādīja, ka šādā skolās koeficents tiks paaugstināts līdz viens.

Ministrs atzīmēja, ka pēc konstruktīvām un dažreiz smagām diskusijām ar sociālajiem partneriem izdevies vienoties par pozitīvām izmaiņām, kas skars visus pedagogus izglītības nozarē.

Viņš arī norādīja, ka, sākot no šā gada 1.septembra, pedagogi ar trešās izglītības kvalitātes pakāpi saņems piemaksu 8% apmērā no pamatalgas - 280 latiem.

Dombrovskis arī akcentēja, ka turpmāk tiem skolotājiem, kuri izglīto bērnus ar īpašām vajadzībām, no šā gada septembra tiks maksātas lielākas algas.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško sacīja, ka "šodien ir tas brīdis, kad mēs varam nomierināt pedagogus un teikt, ka finansējums ir atrasts un algas būs".

Esot vairāki pozitīvi momenti, taču ir vēl arī vairāki jautājumi risināmi. "Šis, protams, nav gaviļu sauciens, ka tagad naudas būs vairāk un visi jautājumi ir atrisināti. Vēl ir lietas, pie kurām ir jāstrādā turpmāk, par kurām ir ļoti rūpīgi jādomā, lai mēs izvairītos no ikgadējās situācijas, kad viens uz otru skatāmies ar dusmīgām acīm un pārmetumiem," teica Mikiško.

Viņa pauda prieku par to, ka tiem pedagogiem, kas strādā ar piecgadīgajiem un sešgadīgajiem, apmaksās divas papildu stundas. Tāpat panākuši, ka pedagogu 4. un 5. izglītības pakāpei noturas algas pielikums apmēram tajā pašā līmenī. LIZDA priekšsēdētāja norādīja, ka jādomā par pirmskolas izglītības jautājumu sakārtošanas un esot arī jautājums, kā tad risināsies situācija ar otrās pakāpes pedagogu atalgojumu.

Mikiško arī akcentēja, ka, raugoties uz aprēķiniem, mērķdotācijas apmērs, kas tiks nosūtīts pašvaldībām, ir pagājušā gada līmenī, tādējādi to apjoms nav samazinājies.

Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidente Ineta Tamane norādīja, ka skolu direktori šajā situācijā uzticoties Izglītības un zinātnes ministrijas aprēķiniem un cer, ka tie ir korekti un nebūs pārsteigumu sakarā ar finansējuma iztrūkumu. Viņa gan minēja, ka saistībā ar izmaiņām skolēnu un skolotāju attiecībā, iespējams, kādai skolai tas var radīt problēmas, piemēram ar pagarinātajām grupām.

Tamanei bažas raisās par to, vai šie Ministru kabineta noteikumi ir tādi, ka skolās ienāks jaunie pedagogi. "Jādomā par to, kā motivēt jaunos pedagogus ienākt skolās," akcentēja LIVA prezidente.

Jau vēstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir panākusi vienošanos ar sociālajiem partneriem par valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai".

Iecerēts, ka, sākot ar jauno mācību gadu, tiks atbalstītas mazās skolas astoņos Latvijas novados - Amatas, Burtnieku, Ciblas, Jēkabpils, Pāvilostas, Rucavas, Rugāju un Ventspils novadā. Šajās skolās nepietiekamā skolēnu skaita dēļ noteikto skolēnu un pedagogu attiecību nav iespējams ievērot. Tāpat panākta vienošanās, ka piemaksas darba algai saņems tie pedagogi, kuri strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām.

Diskusijā puses vienojās nemainīt teritoriālā blīvuma koeficientu un saglabāt to iepriekšējā līmenī - 1,3, ar to papildus atbalstot astoņu novadu izglītības iestādes, nesamazinot tām piešķirto finansējumu. Tāpat vienošanās paredz, ka par skolēnu un pedagogu attiecību republikas pilsētās viens pret 10,35, bet novados 1 pret 8,12, pateicoties noteiktajai attiecību maiņai, rasta iespēja atbalstīt pedagogus skolās, kur skolēnu skaits ir 100 un mazāks, skaidro IZM.

Noteikumu projekts paredz, ka, sākot ar jauno mācību gadu, tiks paaugstināts programmu koeficients speciālajās izglītības programmās no 1,6 uz 1,84 un speciālajās skolās no 1,6 uz 1,8, atbalstot pedagogus, kuri strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām, tostarp iekļaujošo izglītības programmās.

Tāpat joprojām paliek spēkā IZM plānotās piemaksas darba algai pedagogiem ar 3., 4. un 5.kvalitātes pakāpi, sākot ar šā gada 1.septembri.

IZM šonedēļ tikās ar sociālajiem partneriem - Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas izglītības vadītāju asociāciju, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju -, lai diskutētu par ministrijas plānotajiem grozījumiem valsts mērķdotācijas aprēķināšanā pedagogu atalgojumam, panākot iesaistītajām pusēm apmierinošu rezultātu un noteikumu projekta saskaņošanu.

Noslēdzot sarunas ar sociālajiem partneriem, IZM turpina saskaņošanas procedūru ar Finanšu ministriju par MK noteikumu projekta virzīšanu uz Ministru kabinetu. Saskaņošanas procedūru plānots noslēgt līdz 20.augustam.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Sarmīte

Un kā būs ar pirmsskolas pedagogiem, tais pašās mazajās lauku skolās? Kā strādāja par grašiem tā strādās, neatkarīgi no bērnu skaita. IZM solija pārņemt pirmsskolu pedagogu algas, bet liekas jau ka piemirsies, un pašvaldība rūpējas tikai par lielo PII pedagogu atalgojumu!

pirms 5 gadiem, 2013.08.15 17:39

Latvijā un pasaulē