Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mediju ētikas padome atzīst par nepamatotām vairākas sūdzības par publikācijām plašsaziņas līdzekļos

Latvijas Mediju ētikas padome oktobra sēdē izskatījusi sūdzības par vairākām pēdējā laika plašsaziņas līdzekļu publikācijām, lielākoties atzīstot tās par nepamatotām, «Bauskas Dzīvi» informēja biedrības jaunākais projektu koordinators Jēkabs Hugo Kisils.

Latvijas Mediju ētikas padomes darba kārtībā ir jautājumi, kas saistīti ar saņemtajām sūdzībām par medijos izvietoto saturu. Padome skata gan no regbija kluba «Miesnieki» iesniegto sūdzību par ziņu portālā «Delfi» izvietoto publikāciju «Rasisms un savējo piekaušana – Latvijas regbija ēnas puses», gan ziņu portāla «TVnet» sniegto skaidrojumu par rakstu sēriju «Neredzamais cietumā», gan arī no politiskās partijas «Attīstībai/Par!» saņemto vēstuli, kurā aicināts vērtēt «Latvijas Avīzē» publicētos komentārus par zviedru pusaudzi Grētu Tūnbergu.


Vēstule saistībā ar publikāciju «Rasisms un savējo piekaušana – Latvijas regbija ēnas puses»

Regbija klubs «Miesnieki» sūdzībā par rakstu «Rasisms un savējo piekaušana – Latvijas regbija ēnas puses» portālā «Delfi» padomei bija norādījis uz vairākiem iespējamiem mediju ētikas kodeksa pārkāpumiem. Klubs uzskata, ka informācija publikācijā pasniegta pārspīlēti un raksts nav objektīvs. Tāpat sūdzībā pausts, ka rakstā minētie notikumi nav interpretējami viennozīmīgi, tāpēc tos var uzskatīt par spekulatīviem, turklāt ilustrēšanai izmantots ar notikumu nesaistītas personas foto. Visbeidzot sūdzībā norādīts uz interešu konfliktu, paužot bažas, ka «Delfi» sporta redaktors Uldis Strautmanis vienlaikus darbojas arī kā regbija kluba «Livonia» preses sekretārs.

Ziņu portāls «Delfi» skaidro, ka rakstā iekļautā informācija ir pārbaudīta, tajā iekļauts vismaz astoņu personu viedoklis, kā arī raksts neatspoguļo žurnālista Ulda Strautmaņa personīgos uzskatus. Tāpat ziņu portāls «Delfi» norāda, ka publikācija nav veltīta nevienam konkrētam Latvijas regbija klubam un Uldis Strautmanis ir sporta žurnālists, kas orientējas arī regbija sporta niansēs, tāpēc ar savām zināšanām atbalsta šī sporta veida dalībniekus, tostarp regbija klubu «Livonia».

Izvērtējot iesniegto sūdzību, Latvijas Mediju ētikas padome savā lēmumā norādījusi, ka pārkāpts Biedrības Ētikas kodeksa 4.10. punkts, kas nosaka – interešu konflikta gadījumā tas ir atklāti jādeklarē̄. Tomēr Latvijas Mediju ētikas padome nav konstatējusi, ka publikācijā norādītie fakti neatbilstu patiesībai. Latvijas Mediju ētikas padome ziņu portālam «Delfi» un ikvienam medijam iesaka pievērst īpašu uzmanību interešu konflikta jautājumiem.


Sūdzības saistībā ar rubriku «Neredzamais cietumā»
Tāpat Latvijas Mediju ētikas padome saņēmusi vairākas sūdzības par portāla «TVNet» rubriku «Neredzamais cietumā». Iesniedzēji norādīja uz neētisku medija rīcību, publicējot interviju ar ieslodzīto, kurā intervējamais detalizēti raksturojis pastrādāto noziegumu detaļas. Lai arī cietušo personu sūdzība par minēto materiālu nav saņemta, Latvijas Mediju ētikas padome lūdza ziņu portālam «TVNet» sniegt skaidrojumu par minēto publikāciju ciklu.

Izvērtējot saņemto ziņu portāla «TVNet» skaidrojumu, Latvijas Mediju ētikas padome uzskata, ka šāda rīcība, skaidrojot savu darbību un atzīstot ētiska rakstura problemātiku, vērtējama atbildīgi un profesionāli. Tas uzskatāms kā labs paraugs citiem medijiem līdzīgu situāciju gadījumā, kā arī apliecina ētikas vērtību mediju vidū.


Sūdzības par publikācijām saistībā ar Grētu Tūnbergu
Latvijas Mediju ētikas padome izskatījusi arī no politiskās partijas «Attīstībai/Par!» saņemto vēstuli, aicinot vērtēt «Latvijas Avīzes» žurnālista Egila Līcīša komentārus par zviedru pusaudzi Grētu Tūnbergu. Latvijas Mediju ētikas padome uzskata, ka atšķirīgi skatījumi ir pieļaujami, tajā pašā laikā neizpratni rada fakts, ka politiskā partija, izmantojot sociālos tīklus, organizē «sūdzības iesniegšanas kampaņu», tādējādi iejaucoties mediju darbā un izteiksmes brīvībā.


Par Latvijas Mediju ētikas padomi
«Bauskas Dzīve» jau vēstījusi, ka 2018. gada beigās nodibināta pašregulatīva, koleģiāla Latvijas Mediju ētikas padome. Padomē apvienojušies Latvijas Raidorgnizāciju asociācija, Latvijas Žurnālistu asociācija, Latvijas Preses izdevēju asociācija, Latvijas Reklāmas asociācija, portāls «Delfi», portāls «TVNet», izdevniecība «Žurnāls «Santa»», izdevniecība «Cits medijs», Nacionālā informācijas aģentūra LETA, izdevniecība «Latvijas mediji», valsts SIA «Latvijas Vēstnesis», mediju koncerns «All Media Latvia», Latvijas Televīzija, Latvijas Radio, «Radio SHW», reģionālo mediju izdevēji SIA «Reģionu mediji», SIA «Staburags», SIA «Bauskas Dzīve», SIA «Novadu ziņas», SIA «Cēsu druva», SIA «Firma Zemgale» un SIA «Jaunais Kurzemnieks», kā arī Rīgas Ekonomikas augstskola («SSE Riga»).
 
Par organizācijas valdes locekli iecelts mediju tiesību eksperts Jānis Lielpēteris.

Padomes Ētikas kodeksā uzsvērts, ka tā mērķis ir aizstāvēt mediju brīvību un plurālismu, lai nodrošinātu mediju vides daudzveidību un vienlaikus veicinātu atbildīgu un profesionālu informācijas iegūšanas, uzglabāšanas, apstrādes un izplatīšanas praksi. Minētais kodekss ir plašsaziņas mediju pašregulācijas dokuments, kas nosaka principus un uzvedību, par kuru ievērošanu ir vienojušies biedrības biedri. Kodekss ir paredzēts vienotas profesionālo standartu un kritēriju izpratnes veicināšanai kā pamats labas mediju profesionālās prakses attīstībai, ņemot vērā, ka dažādi mediju tipi, žurnālistikas veidi, žanri un formāti ir vērtējami to redakcionālās politikas, satura un tehniskajās robežās.

Noteikts, ka biedrība darbosies arī kā samierinātāja starp strīdā iesaistītajām pusēm, izmantojot kodeksā nostiprinātās vērtības un principus. Kodekss ir saistošs biedrības biedriem, kā arī jebkurai personai, kas rakstveidā apliecinājusi pievienošanos kodeksam un paziņojusi par to biedrībai.

Uzsvērts, ka kodekss aizsargās tādas mediju pamatvērtības kā vārda brīvība, informācijas un viedokļu daudzveidība, redakcionālā neatkarība, autonomija, žurnālistu tiesības, godprātīgums (objektivitāte), cilvēktiesības.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē