Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pieprasa informāciju par Valsts prezidenta veselības stāvokli

Portāla "Pietiek.com" veidotājs Lato Lapsa Valsts prezidenta kancelejai nosūtījis oficiālu pieprasījumu sniegt ziņas par prezidenta Andra Bērziņa veselības stāvokli.

Uz sākotnēji izteiktu lūgumu sniegt šādas ziņas prezidenta pārstāvji reaģējuši noraidoši, tāpēc nosūtīts oficiāls pieprasījums.

Kā norādīts portāla publikācijā, "pēc pēdējām Bērziņa publiskās uzstāšanās reizēm daļā sabiedrības tika apspriests jautājums - vai gadījumā nebūtu vajadzīgs izvērtēt Valsts prezidenta veselības stāvokli un fiziskās un garīgās spējas pildīt valsts galvas amata pienākumus".

Kancelejai pieprasīts sniegt informāciju par to, kādas tieši veselības stāvokļa pārbaudes pēdējos divos gados un kādās medicīniskajās iestādēs ir izgājis Bērziņš, kādi parametri pārbaudīti katrā no tām un kādi bijuši katra parametra pārbaudes rezultāti.

Kā aģentūrai LETA sacīja prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne, atbildi uz portāla "Pietiek.com" pieprasījumu sniegt atbildes par Bērziņa veselības stāvokli prezidenta kanceleja sagatavos Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā, proti, 30 dienu laikā.

Likuma "Par valsts noslēpumu" 5. pantā ir noteikts, ka "aizliegts piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību informācijai par valsts vadītāju veselības stāvokli".

Šis nav pirmais gadījums, kad amatpersonas pretēji likuma normām atsakās izpaust informāciju par valsts vadītāju veselības stāvokli.

Savulaik pēc autoavārijas tika slēpta informācija par Ministru prezidenta Andra Šķēles veselības stāvokli. 1999.gadā aģentūra LETA pieprasīja šādas ziņas no premjera pārstāvjiem. Sākotnēji vairākkārt tika atlikts termiņš, kura laikā šīs ziņas tikšot sniegtas, bet arī pēc termiņa beigām pilnīga informācija par Šķēles veselības stāvokli netika izpausta.

Šķēles preses sekretārs toreiz aizbildinājās gan ar to, ka šādas ziņas neesot pieejamas, gan ar to, ka Šķēle jau sen neesot veicis kompleksu veselības pārbaudi.

Premjera pārstāvji toreiz aģentūrai LETA nodeva Šķēles asins analīžu rezultātus un Psihiatrijas centra izziņu, taču nesniedza nekādas ziņas par mugurkaula stāvokli, kas, iespējams, tika traumēts autoavārijā. Vēlāk gan pats premjers publiski atzina, ka viņam traumu dēļ ir problēmas ar muguru.

Pretēji 2000.gadā rīkojās toreizējā premjera Andra Bērziņa (LC) pārstāvji, kas publiskoja ziņas par viņam diagnosticēto slimību - kreisās puses sejas nerva iekaisumu. Šī slimība varēja ietekmēt premjera darba spējas, tādēļ viņam bija jāņem tā dēvētā slimības lapa.

2001.gadā sabiedrība tika informēta arī par Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai slimnīcā veiktajām pārbaudēm. Savukārt 2011.gadā, kad Vīķe-Freiberga vairs nepildīja prezidentes pienākumus, pat tika sasaukta speciāla preses konference, kurā mediķi informēja par iemesliem, kādēļ viņai tolaik vairākas dienas bija jāuzturas slimnīcā.

Netika slēptas ziņas arī par premjera Ivara Godmaņa gūtajām traumām avārijā 2008.gadā. Premjeram avārijā plīsa deniņu kauls un viņš guva arī smadzeņu satricinājumu.

Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) prezidentiem tiek veiktas regulāras veselības pārbaudes, kuru rezultāti tiek publiskoti.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē