Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Saeima pieņem likumu par 2.līmeņa pensijas uzkrājuma mantošanu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu.
Likums paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls otrajā pensiju līmenī gadījumā, ja persona nomirs pirms vecuma pensijas sasniegšanas, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam.

Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.

Paredzēts, ka pensiju shēmas dalībniekam būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežotu reižu skaitu, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos, grozījumu izskatīšanas gaitā iepriekš atzīmēja Labklājības ministrijas pārstāvji.

Gadījumā, ja pensiju shēmas dalībnieka norādītā persona ir mirusi pirms viņa nāves, tad shēmas uzkrājumu varēs mantot. Mantojumu izmaksās proporcionāli mantojuma apliecībā norādītajām mantojuma daļām. Mantinieks viņam pienākošos fondētās pensijas kapitālu arī varēs lūgt pievienot savam 2.līmeņa pensijas uzkrājumam.

Likuma izmaiņas arī paredz noteikt minimālo fondētās pensijas kapitāla apmēru, pie kāda būtu lietderīgi veikt tā pievienošanu citas personas kapitālam vai mantošanu, un plānots, ka tas būs 35% apmērā no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra. Šāds risinājums atbalstīts, lai mazinātu gadījumus, kad ilgstoši jāuztur nelieli uzkrājumi, par kuriem nelielās summas dēļ netiek pieprasīts mantojums.

Paredzēts, ka mantinieki pieteikties izmaksāt tiem pienākošos mantojuma daļu no uzkrātā fondētās pensijas kapitāla varēs desmit gadu laikā. Pēc šī termiņa beigām uzkrājumu ieskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā.

Kārtību, kādā fondēto pensiju sistēmas dalībnieks veiks savu izvēli par pensijas kapitāla mantošanu un norādīs personu, kuras kapitālam pievienot savu uzkrājumu, kā arī kārtību kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) veiks mirušā shēmas dalībnieka pensijas kapitāla pārskaitīšanu citai personai vai izmaksu mantiniekiem, noteiks Ministru kabinets. Ziņas zvērinātiem notāriem, kuri ved mantojuma lietu, par shēmas dalībnieka veikto izvēli un fondētās pensijas kapitāla vērtību mantojuma masas apzināšanai sniegs VSAA.

Jaunā kārtība, kas paredz iespēju fondētās pensijas kapitālu novirzīt citai personai vai mantot, stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī.

"Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības" vadītājs Pēteris Stepiņš aģentūrai LETA norādīja, ka šāds Saeimas lēmums ir lieliska ziņa visiem pensiju otrā līmeņa krājējiem - apmēram 1,28 miljoniem iedzīvotāju, kā arī tā ir laba ziņa nodokļu maksātājiem. "Iespēja saviem tuviniekiem nodot mantojumā paša sakrāto stiprina uzticību taisnīgai nodokļu apritei un pensiju sistēmai kopumā. Tā sakot, pie manas ģimenes reiz atgriežas kapitāls, ko pats esmu krājis," viņš teica.

Stepiņš arī piebilda, ka ikviens pensiju otrā līmeņa krājējs varēs izvēlēties vienu no trim iespējām, kas stāsies spēkā gadījumā, ja cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

"Pirmkārt, mums būs iespējams atstāt uzkrāto kapitālu valsts pensiju budžetā, un šādā gadījumā uzkrājums tiks ņemts vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju. Tātad palielināsies tā naudas summa, ko apgādnieka zaudējuma gadījumā saņem tuvinieki (apgādājamie). Faktiski tā ir līdzšinējā kārtība, kas būs spēkā vēl līdz 2020.gada sākumam, kad pilnā apmērā stāsies spēkā Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā (līdz tam vēl taps attiecīgi Ministru kabineta noteikumi). Šī kārtība paliks spēkā arī attiecībā uz tiem, kuri par savu izvēli nebūs paziņojuši," klāstīja Stepiņš.

Tāpat viņš norādīja, ka iedzīvotāji turpmāk varēs savu uzkrāto kapitālu pievienot kāda cita otrā pensiju līmeņa kapitālam. Tas nozīmē - kāds no ģimenes locekļiem vai tuviem cilvēkiem, sasniedzot pensijas vecumu, saņems lielāku pensiju, jo uzkrājumam tiks pieskaitīts klāt mirušās personas uzkrātais.

Treškārt, iedzīvotāji varēs izvēlēties savu uzkrāto kapitālu nodot mantojumā parastajā mantošanas kārtībā, ko regulē Civillikums. "Pašlaik gan nav skaidrs, taču jārēķinās, ka šādā gadījumā var būt jāveic kādā papildus nodokļa nomaksa," piebilda Stepiņš.

Tāpat viņš uzsvēra - tas, kādā veidā par savu izvēli iedzīvotājiem būs jāpaziņo, kā arī citas likuma grozījumu piemērošanas nianses vēl atsevišķi noteiks valdība.

"Paredzēts, ka mums būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežotu reižu skaitu, jo, mainoties pensiju uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, katra no iespējām varētu būt izdevīgāka," sacīja Stepiņš, piebilstot, ka likuma izmaiņas arī paredz noteikt minimālo pensijas kapitāla apmēru, pie kāda būtu lietderīgi veikt tā pievienošanu citas personas kapitālam vai mantošanu, un plānots, ka tas būs 35% apmērā no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra (šobrīd vispārējais pabalsts ir 64 eiro mēnesī).

"Iespēja izraudzīties kādu no trim minētajām iespējām ir taisnīga valsts attieksme pret godprātīgajiem nodokļu maksātājiem. Otrajā pensiju līmenī uzkrātie līdzekļi, atšķirībā no obligātajām iemaksām pensiju pirmā līmenī, ir uzskatāmi par katra cilvēka paša uzkrātu īpašumu, tāpēc iespēja to mantot ir godīga. Turklāt likuma izmaiņas varētu būt vēl viens arguments pelēkajā zonā strādājošajiem apsvērt savas iespējas un aplokšņu algu saņēmējiem apdomāties, jo tie savai nākotnes pensijai nekrāj un līdz ar to - nekādu atbalstu savām ģimenēm nenodrošina. Priekšlaicīgas nāves gadījumā, papildus zaudējuma sāpēm, finansiāls slogs parasti gulstas uz palicējiem. Mantojot aizgājēja pensiju, pārējiem ģimenes locekļiem ir iespējams atvieglot vismaz šo - kaut tobrīd šķietami nebūtisko - ikdienas daļu," pauda Stepiņš.

Savukārt "SEB dzīvības apdrošināšanas" vadītāja Kristīne Lomanovska atzīmēja, ka pirms septiņiem gadiem, kad pirmo reizi izskanēja SEB ierosinājums Labklājības ministrijai pensiju otro līmeni izveidot kā mantojamu privātīpašumu valsts pensijas uzkrājuma periodā, no valsts puses bija redzama liela atturība un piesardzība šī jautājuma risināšanā.

"Apzināmies, ka tam varēja būt dažādi iemesli, bet tomēr. Bijām un esam pārliecināti, ka, padarot pensiju otro līmeni mantojamu, mēs pievienojam papildu vērtību visiem pensiju sistēmas dalībniekiem, jo iedzīvotāji savas sociālās apdrošināšanas iemaksas uzskatīs par savu nopelnīto naudu, nevis "sociālo nodokli", kas aiziet "kaut kādām nesaprotamām valsts vajadzībām". Turklāt, redzot savu uzkrājumu un zinot, ka tas tiešām ir viņu kapitāls, strādājošie vairāk uzticēsies esošajai pensiju sistēmai," teica Lomanovska.

Viņa arī pauda gandarījumu par Saeimas ceturtdien pieņemto lēmumu, lai gan priekšā vēl ir daudz darba, lai šis izmaiņas ieviestu. "Mēs kā industrijas pārstāvis gaidām pēc iespējas ātrāku skaidrojumu par to, kas iedzīvotājiem ir jāzina, lai šī mantojamība iestātos," uzsvēra Lomanovska.

Savukārt ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" izpilddirektors Toms Kreicbergs aģentūrai LETA atzīmēja, ka "Indexo" iniciatīva "Par mantojamu otrā pensiju līmeņa uzkrājumu", kura portālā manabalss.lv piesaistīja 11,5 tūkstošus balsu un janvārī tika iesniegta Saeimā, vainagojusies panākumiem - ceturtdien Saeima trešajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz mantošanas iespēju.

"Likuma grozījumi aizsargās mūsu ģimenes, bet tas nav vienīgais ieguvums. Izmaiņas cels Latvijas iedzīvotāju interesi par otro pensiju līmeni kopumā un motivēs tos maksāt nodokļus, tādējādi mazinot ēnu ekonomiku. Šis ir brīnišķīgs piemērs, kā - sadarbojoties sabiedrībai, privātajam un publiskajam sektoram - iespējams izcīnīt reālas pozitīvas pārmaiņas Latvijas likumdošanā," teica Kreicbergs.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē