Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sāk sarunas par samazinātās 12% PVN likmes piemērošanu sabiedriskajā ēdināšanā

Finanšu ministrijā (FM) panākta konceptuāla vienošanās restorāniem piemērot samazināto 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pašreizējās 21% PVN likmes vietā ar nosacījumu, ka ēdināšanas uzņēmumi pārtrauc maksāt aplokšņu algas, trešdien vēsta telekanāls LNT.
Ēdināšanas uzņēmumi jau ilgstoši nesekmīgi centušies panākt nodokļu atvieglojumus. Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis norādīja, ka, viņaprāt, nepanesamā nodokļu sloga dēļ nupat darbību pārtraucis kāds iecienīts Rīgas centra restorāns.

FM aprēķini liecina, ka vairāk nekā 40% nozarē nodarbināto oficiāli nesaņem pat minimālo algu. Lai būtu spēkā ģenerālvienošanās par nozares minimālā atalgojuma līmeni, kam jāpārsniedz minimālās algas apmērs, to jāparaksta uzņēmumiem, kuri kopā nodarbina vismaz pusi nozarē strādājošo un kuru kopējais apgrozījums pārsniedz pusi no visas nozares apgrozījuma. Restorānu biedrības prezidents pauda cerību, ka ģenerālvienošanās noslēgšana būs tikai laika jautājums.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzsvēra, ka nozarei PVN likmi varētu samazināt tikai tad, ja ēdināšanas uzņēmumi pārtrauc maksāt aplokšņu algas. "Ja nozare panāk ģenerālvienošanās noslēgšanu, kur ir paredzēts noteikts atlīdzības līmenis katrai no nozarē nodarbinātajām profesijām, tad mēs varētu atbalstīt konceptuāli arī samazinātā PVN ieviešanu šādā komplektā. Lai valsts nav zaudētāja un arī nozarei būtu labums," uzsvēra Reizniece-Ozola.

Politiķe atklāja, ka nākamgad varētu tikt ieviests jauns veids, kā samaksāt nodokļus par strādājošajiem, kuri tiek nodarbināti neilgu laiku. Piemēram, ja restorānam papildspēki nepieciešami banketa apkalpošanai vai gadījumos, kad zemniekiem nepieciešami sezonālie laukstrādnieki.

"Ne vienmēr ir tā, ka tev vajag darbinieku uz pilnu slodzi vai garākam periodam. Būtu vēlams, ja īsam, vienkāršam darbam var nopirkt vienas dienas vaučeru, kas gan segtu visus darbaspēka nodokļus, sociālās iemaksas un nebūtu mazāk izdevīgs arī darbiniekam kā vispārējais nodokļu režīms," teica finanšu ministre. Viņa skaidroja, ka Latvijā šādu iespēju varētu ieviest ar digitālo risinājumu palīdzību, piemēram, nodrošinot iespēju samaksāt nodokļus par īsu laiku nodarbinātajiem, izmantojot mobilo lietotni, līdzīgi, kā norēķinoties par autostāvvietu.

Saskaņā ar finanšu ministres teikto, par šo jauninājumu nākamnedēļ plānots spriest Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē.

Tikmēr Ekonomikas ministrija (EM) šodien aktualizējusi jautājumu par dzeramnaudu aplikšanu ar nodokli. EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko sacīja, ka nav pareizi, ka valstī vispār nav nekāda regulējuma par dzeramnaudām. Vienlaikus viņš atteicās paust nostāju, vai EM iestājas par dzeramnaudu aplikšanu ar nodokļiem.

"Dzeramnaudu tāda legāla aprite restorānos ir ļoti apgrūtināta. Šī būtu tā tēma, kura, manuprāt, arī būtu nozarei jāturpina risināt. Saprast, kādā veidā šim regulējumam jābūt, lai tā nebūtu "pelēkā zona". Lai arī būtu pilnīgi skaidrs - tad apliekam valstī vai neapliekam? Un kādā veidā to atspoguļot uzņēmuma jau finansēs," norādīja Aleksejenko.

Restorānu biedrības prezidents pauda nostāju, ka papildu nodokļi panāktu pretēju efektu - ēdinātājus dzītu "ēnu ekonomikā". Turklāt, viņaprāt, būtu arī principā neiespējami kontrolēt nodokļu nomaksu par dzeramnaudām.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē