Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Šogad auguši pašvaldību tēriņi atalgojumam un precēm, bet samazinājušies pabalstiem 2

Šā gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar atbilstošu periodu pērn auguši pašvaldību izdevumi atalgojumam, precēm un pakalpojumiem, arī kapitālajiem izdevumiem, bet samazinājušies tēriņi sociālajiem pabalstiem.

Salīdzinājumā ar 2012.gada pirmo pusgadu šogad pašvaldību izdevumi atalgojumam auguši par 22,6 miljoniem latu jeb 8,1%, precēm un pakalpojumiem - par 20,9 miljoniem latu jeb 13,6%, kapitālie izdevumi - par 17,8 miljoniem latu jeb 17,4%, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Savukārt sociālajiem pabalstiem izdevumi samazinājās par pieciem miljoniem latu jeb 12,8%.

Šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju ievērojami pieauga izdevumi atalgojumam - par 24,9 miljoniem latu jeb 46,5%, kas ir saistīts ar pedagogu darba samaksas izmaksāšanas kārtību, jo jūnijā pedagogiem tiek izmaksāta atvaļinājuma nauda. Šādas tendences tika novērotas arī iepriekšējos gados, informē FM.

Pašvaldību konsolidētajā budžetā gada pirmajā pusē ir uzkrāts pārpalikums 64 miljonu latu apmērā. Pārpalikums jūnijā samazinājās par 8,8 miljoniem latu, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu bija par 3,4 miljoniem latu mazāks.
Salīdzinot ar 2012.gada atbilstošo periodu, šā gada pirmajos sešos mēnešos pašvaldību ieņēmumi auga lēnāk nekā izdevumi, attiecīgi par 61 miljonu latu jeb 8,7% un 64,5 miljoniem latu jeb 10,2%. Lielāko pašvaldību ieņēmumu pieaugumu nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodoklis - par 25,9 miljoniem latu jeb 7,6% - un transferts no valsts budžeta - par 19,1 miljonu latu jeb 8,8%.

Tikmēr Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") uzskata, ka Finanšu ministrija (FM) neiesaista Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) 2014.gada budžeta veidošanas procesā. Ventspils mērs uzskata, ka FM slēpj no LPS un Lielo pilsētu asociācijas, kā tiek izstrādāts valsts budžets tieši sadaļā, kas skar pašvaldību budžetus 2014.-2016.gadam. "Slēpj tā, kā nekad nav slēpts, pat padomju laikā tā netika slēpts," izteicās Lembergs.

"Finanšu ministrs trīs reizes solīja tikties ar Lielo pilsētu asociācijas pārstāvjiem, bet visas reizes tikšanās tika atlikta. Šobrīd viņš ir nosaucis tikšanās datumu jau pēc tam, kad Ministru kabinetā tas būs izskatīts un pieņemts budžets," stāstīja Ventspils mērs. Viņš prognozēja, ka pirmo reizi budžetu skatīs 30.jūlijā, lai gan nekādas sarunas ar pašvaldībām vēl neesot bijušas. "Otro reizi skatīs, ja atmiņa neviļ, laikā no 6. līdz 8.augustam. Ar to arī viss jautājums tiks pieņemts, un tad viņi sāks sarunas, kad MK jau ir pieņemts nākamā gada budžeta projekts," pauda Lembergs.

"Tas, ka tur kaut kādi eksperti kaut kur tiekas - tās jau nav sarunas! Tik pret pašvaldībām un to iedzīvotājiem naidīgas valdības un parlamenta vairākuma nav bijis kopš Staļina nāves! Es pilnīgi droši varu pateikt, ka vēl 1988.gadā, kad sāku strādāt, tā nebija," apgalvoja Ventspils mērs, "padomju laikā runāja ne tikai par Ventspili vispār, bet par katru nozari un mazo ciparu pilsētā mēs strīdējāmies ar Finanšu ministriju. Tāda bija demokrātiskā iekārta. Tagad līdz tādai demokrātijai mums ir kā līdz Marsam."

"Ja tā salīdzina, (...) tad Padomju Savienībā vismaz attiecībā uz budžeta jautājumiem bija paradīze zemes virsū," izteicās Lembergs.

Kā ziņots, šogad sešos mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 2,951 miljards latu, bet izdevumi - 2,786 miljardi latu, tādējādi finansiālais pārpalikums sasniedzis 165,6 miljonus latu.

Pārpalikumu budžetā pamatā nodrošināja augsti valsts pamatbudžeta ieņēmumi no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu jeb ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Saņemtie maksājumi no Eiropas Komisijas šā gada pirmajā pusgadā ievērojami pārsniedza ES fondu līdzfinansētos izdevumus, tādējādi par 110 miljoniem latu uzlabojot naudas plūsmas budžeta bilanci. Tomēr atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai minētie 110 miljoni latu nav uzskatāmi par ieņēmumiem, kas būtu klasificējami citu izdevumu finansēšanai, skaidro FM.

Lai arī situācija valsts konsolidētajā kopbudžetā atbilstoši naudas plūsmas uzskaitei joprojām saglabājās laba, FM atzīmē, ka jūnijā visos budžetos bija vērojams deficīts, kas samazināja uzkrāto pārpalikumu par 21,5 miljoniem latu, salīdzinot ar šā gada maija beigām. Iepriekšējos gados bija vērojama tendence izdevumiem pieaugt tieši gada pēdējos mēnešos, kā rezultātā gada nogalē situācija budžetā pasliktinājās. Šāda budžeta izdevumu attīstība sagaidāma arī šogad, tādēļ pozitīvā situācija budžetā pēc naudas plūsmas šā gada pirmajā pusgadā būtu jāvērtē piesardzīgi, aicina FM.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Kārlis

Nu labus darbiniekus pašvaldības tāpat nevar nopirkt.

pirms 5 gadiem, 2013.07.25 12:56

Latvijā un pasaulē