Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vecāki un skolu direktori lūdz Tiesībsarga skaidrojumu par mācību līdzekļu iegādi

Tiesībsarga birojā ir vērsušies gan skolēnu vecāki, gan arī skolu direktori, lūdzot, skaidrojumu par to, kādi mācību līdzekļi ir jānodrošina līdz ar izmaiņām Izglītības likumā, aģentūrai LETA pastāstīja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.

Kopš 1.jūnija Tiesībsarga birojā saņemti 20 zvani un e-pasti, kā arī viens rakstisks iesniegums, taču pārbaudes lietas nav bijis nepieciešams ierosināt. Tiesībsargs visām skolām nosūtījis vēstuli ar skaidrojumu par mācību līdzekļu iegādi.

Saistībā ar individuālo mācību līdzekļu iegādi, Siliņa akcentēja, ja vecākiem nav pietiekama finansējuma, lai nodrošinātu bērnam nepieciešamos individuālos mācību piederumus, tad pašvaldībai tie būtu jānodrošina. Savukārt, ja vecāki vēlas par saviem līdzekļiem iegādāties bērnam kādu mācību grāmatu, viņi to var darīt, taču tam jābūt brīvprātīgi, nevis skolas obligātai prasībai.

Kā ziņots, 7.augustā stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā, kas nosaka valsts, pašvaldības un vecāku atbildības sadalījumu mācību līdzekļu finansēšanā.

No šā gada 1.septembra skolēnu vecākiem par saviem līdzekļiem ir jānodrošina individuālie mācību piederumi - kancelejas preces, apģērbs un apavi, atsevišķu mācību priekšmetu, piemēram, sporta, mājturības un tehnoloģiju, obligātā satura apguvei nepieciešamais specifiskais apģērbs, apavi un higiēnas piederumi. Tāpat vecākiem ir jāiegādājas materiāli, kurus izmantojot mācību procesā skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām, piemēram, izejmateriāli, ar ko mājturības stundā skolēns apgūst veidošanu vai rokdarbus, proti, tam nepieciešamais plastilīns, dzija, adāmadatas, diegi u.tml.

Par nepieciešamajiem individuālajiem mācību piederumiem vecākus informēs izglītības iestādes. Saskaņā ar grozījumiem skolas padome var lemt arī par citu mācību līdzekļu iegādi papildus valsts un pašvaldības finansētajiem. Tiesībsargs gan akcentē, ka izglītības iestādes padome ir tiesīga lemt tikai par to, kādus individuālos mācību piederumus nodrošina izglītojamo vecāki, piemēram, par ikdienas un svētku apģērbu. "Padome nav tiesīga lemt par citiem mācību līdzekļiem, kas nepieciešami izglītības satura apguvei un kuru nodrošināšana ir valsts un pašvaldības kompetencē," norāta tiesībsargs.

Tikmēr pašvaldību atbildībā ir nodrošināt mācību procesam nepieciešamo uzskates līdzekļu, izdales materiālu, didaktisko spēļu, mācību tehnisko līdzekļu, mācību materiālu, iekārtu un aprīkojuma un digitālo resursu iegādi.

Savukārt no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām tiek finansēta izglītības valsts standartiem atbilstošas mācību literatūras, pedagoga darba vajadzībām nepieciešamo metodisko līdzekļu, papildu literatūras (uzziņas literatūra) un digitālo resursu iegāde. Mācību literatūra ir mācību grāmatas, tām pielīdzinātās darba burtnīcas un citi izglītības satura apguvei paredzēti izdevumi. Līdz ar to no valsts budžeta līdzekļiem var tikt apmaksātas tikai tās darba burtnīcas tajos priekšmetos, kur tās pilda mācību grāmatas funkcijas vai aizstāj to, piemēram, svešvalodā un sociālajās zinībās.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē