Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

93% ārvalstīs strādājošo: reemigrācijas plāns ir izgāzies 4

Izteikti lielākā daļa emigrējušo tautiešu jeb 93% no ārzemēs aptaujātajiem Latvijas valstspiederīgajiem ir pārliecināti, ka valdības veiktie pasākumi reemigrācijas veicināšanai nav izrādījušies veiksmīgi, liecina Nodokļu maksātāju biedrības veiktais pētījums.

“Līdz šim valdība saistībā ar reemigrācijas programmu ir nodarbojusies tikai ar tukšiem solījumiem – visas ieceres un dokumenti, šķiet, palikuši kādās no tālākajām politiķu “darba galdu” atvilknēm. Taču, lai sekmētu aizbraukušo tautiešu atgriešanos nepietiek tikai ar solījumiem un skaļiem vārdiem – ir jārīkojas, tostarp jārunā ar mūsu valstspiederīgajiem, kuri dzīvo ārzemēs, meklējot atbildes uz jautājumiem – kas motivētu emigrējušos iedzīvotājus atgriezties. Tādēļ Nodokļu maksātāju biedrība (NMB) veica aizbraukušo tautiešu aptauju, lai noskaidrotu kādiem jautājumiem valdībai ir jāpievērš īpaša uzmanība, kā arī, vai veiktās reformas un eiro ieviešana Latvijā motivē ārzemēs dzīvojošos tautiešus pamest ierasto dzīvi un doties mājup”, skaidro Ivars Jakovels, NMB pārstāvis, Jelgavas domes deputāts.

Kā galvenos faktorus, kas motivētu atgriezties uz dzīvi Latvijā – 22% minēja labāku ekonomisko situāciju valstī, 21% - iespējas atrast labi apmaksātu darbu, 19% - lielāku skaidras naudas masu, kas paliek „uz rokas” pēc nodokļiem, 19% - lielākas sociālās garantijas un pabalstus, 6% - labākas izglītības iespējas, bet 13% konkrētu variantu neminēja. Jautāti "Vai kāds no valdības jau veiktajiem pasākumiem reemigrācijas veicināšanai, Jūsuprāt, ir uzrunājis ārzemēs dzīvojošos latviešus?" – 93% atbildēja negatīvi, bet tikai 7% uzskatīja, ka kāds no organizētajiem pasākumiem izrādījies veiksmīgs, to vidū izceļot aktīvu reemigrējušo bērnu integrēšanu skolās. Attiecībā uz eiro ieviešanas nozīmi reemigrācijas veicināšanā, 95% respondentu uzskatīja, ka tā nekādu devumu nenesīs, bet 5% šādu iespēju vērtēja pozitīvi.

Attiecībā uz savām iespējām un vēlmi atgriezties Latvijā, 28% atbildēja, ka braukt atpakaļ vēlētos, bet pašlaik neredz šādu iespēju, 24% respondentu atzina, ka Latvijā atgriezties nevēlas, 20% pauda, ka atgrieztos tad, kad Latvijā būs taisnīga, progresīva nodokļu sistēma un kad ar nodokļiem neapliekamais minimums būs vismaz 600 euro, 8% atzina, ka plāno Latvijā atgriezties jau tuvākajā nākotnē, 4% vēlas atgriezties, bet par to domāšot vēlāk, 1% atgriezties nevēlas, bet ir spiesti to darīt, savukārt 15% konkrētu variantu neminēja.

"Pētījums atklāj, ka ārzemēs dzīvojošie tautieši mēnesī pēc nodokļu nomaksas saņem vidēji 6 reizes lielāku algu nekā pirms tam, dzīvojot un strādājot Latvijā. Proti, lielākā daļa aptaujas dalībnieku (68%) atzina, ka alga mēnesī "uz rokas" Latvijā svārstījusies 150 – 350 euro robežās, bet 81% respondentu minēja, ka ārzemēs "uz rokas" saņem vidēji 1000 – 2000 euro. Domāju, ka šie cipari diezgan skaidri atspoguļo ne tikai patiesos iemeslus cilvēku aizbraukšanai, bet arī norāda uz skaudro patiesību kā cilvēki dzīvo Latvijā šobrīd. Var tikai noņemt cepuri to tūkstošu cilvēku priekšā, kuri ar vidēji 250 euro mēnesī spēj uzturēt savas ģimenes",norāda Ivars Jakovels..

Kā liecina aptaujas rezultāti, vairāk nekā puse aptaujāto (57%) atzina, ka par galveno aizbraukšanas iemeslu kļuvusi tieši spiedošā finansiālā situācija, 13% par būtiskāko faktoru izrādījusies vēlme gūt jaunus iespaidus un pieredzi, 11% minēja, ka viens vai vairāki ģimenes locekļi jau dzīvojuši ārzemēs, 6% par galveno vadmotīvu bijusi vēlme studēt ārzemēs, 2% ārzemēs dzīvojuši draugi, bet 11% konkrētu iemeslu neminēja. Jautājumā “vai uz ārzemēm pārcēlās vieni paši vai kopā ar kādu ģimenes locekli” – 57% atzina, ka sākumā pārcēlušies vieni paši, 25% - kopā ar vēl kādu ģimenes locekli, bet 18% - kopā ar visu ģimeni.

Kā liecina aptaujas laikā iegūtie dati, 39% respondentu ārzemēs dzīvo jau 5 līdz 10 gadus, 35% - 1 līdz 5 gadus, 19% - 10 līdz 15 gadus, 6% - mazāk par gadu, bet 1% - 15 līdz 20 gadus.

Aptauju organizēja Nodokļu maksātāju biedrība, interneta vidē aptaujājot 587 ārzemēs dzīvojošos Latvijas valstspiederīgos. Pētījums norisinājās no 17. līdz 28. februārim.

Pievieno komentāru

Komentāri 4

Jau Arzemnieks-ne Latvietis

Kur tavs plàns bija apturèt tos izbraucèjus Rīgas lidostà tos 10 gadus atpakał? Pat tagat jums visiem ir pie kajas ko Latvieśi àrzemès doma! Tagat jums ir tikai Bla Bla Bla! Man pietrukst Latvija, sava valsts un zeme, bet "sorry Jau par vèlu tev tur płàpàt. Labak izdoma jaunu Programmu, lai jaunieši tagat neizlido no savas tèvu zemes!

pirms 5 gadiem, 2014.05.04 13:56

sc karjerists

Pats aizņem vienlaikus trīs amatus centrāltirgū mārketinga vadītājs, brīvostā valdes loceklis un tad vēl domes deputāts kā var vienlaikus kvalitatīvi padarīt trijās darba vietās, bet tagad šitais frukts vēl lien uz Saeimas deputātiem.

pirms 5 gadiem, 2014.07.01 09:48

kāpostiņš

Sc ieliktenim brīvostā 10 000 centrāltirgū 3000 un vēl deputāta alga.Ārzemēs rukātu vienā darbā pakaļu nepacēlis no 8-18visu dienu visu mēnesi par 1500 eiro.

pirms 5 gadiem, 2014.07.16 23:10

Kāda suņa pēc

Kāda suņa pēc būtu jāatgriežas? Brīvais darba tirgus ir viena no ES vērtībām. vai jūs ziniet kādu no krievu migrantiem, kurš būtu atgriezies savā dzimtenē?

pirms 4 gadiem, 2014.08.23 10:15

Lietotāju raksti