Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Arnis Vējš: «Uzvara-Lauks» panākumi ir komandas nopelns 2

Arnis Vējš, SIA «Uzvara-Lauks» valdes priekšsēdētājs, izraudzīts konkursa «Bauskas rajona uzņēmējs 2008» lieliskajā sešniekā. Ciemojoties Gailīšu pagastā, sarunu sākums bija lauksaimniecības muzejā. Šī vieta simboliski pauž zemkopības tradīciju pēctecību, par ko ir gādāts ilgus gadus, un šīs rūpes nav mitējušās arī tagad.Nesen sakārtots laukums pie lielā angāra, kur glabājas atjaunotās mašīnas, traktori un lauksaimniecības agregāti, sacīja A. Vējš. Zīmīga ir arī nākamā pieturas vieta. Darbnīcās meistari Jānis Rimševics un Zigmunds Dadžāns restaurē «Čaiku», ar kuru savulaik braucis kopsaimniecības leģendārais priekšsēdis Ivars Jansons. Abi remontvīri atklāja, ka autiņš ir nojaukts līdz pēdējai skrūvītei un tiek salikts no jauna. Rudenī limuzīns būšot kārtībā. I. Jansona kabinets ir saglabāts tāds, kā bija kādreiz un tajā valda kārtība. Pirms divdesmit gadiem martā ilggadējo vadītāju pavadīja mūžībā, bilda Arnis Vējš un teica: «Man bija tas gods strādāt pie Jansona,» un tā sāka raisīties atmiņas: «Tādi kā Jansons ir īpaši cilvēki, kuri spēj salasīt, mobilizēt kolektīvu, veidot to spēcīgu, gudru, radošu, inteliģentu. Tajā laikā ar Jansonu sanāca garāmejot sastapties, parunāties. Mans pirmais skolotājs bija Žanis Beķeris, kurš zemi juta, saprata un zināja. Otrs, no kura es daudz mācījos, bija Laimonis Dilēvičs, vēl arī Gunārs Krievāns, Māris Purmalis. No katra kaut atsevišķi esmu guvis. Diemžēl viņi visi ir jau zem zemes. Uzskatu, ka man ir ļoti veicies sastapt šīs lieliskās personības un strādāt kopā tajos vecajos labajos laikos, kad bija īsts sociālisms ar virzību uz komunismu. Visu to esmu izbaudījis, un patiesībā tas ir bijis baigi forši izdzīvot to laiku.» Valdes priekšsēdētājs bez mazākās minstināšanās atzīst, ka šodienas panākumi ir komandas nopelns. «Man nav vajadzīga popularitāte, svarīgākais, lai ļaudīm ir darbs, lai patīkami strādāt un viņi var nopelnīt,» tā A. Vējš. Viņš arī akcentē, ka netiek žēlots laiks, uzklausot speciālistu un darbinieku domas, lai tās apkopotu un izvērtētu, pirms pieņemt tādu lēmumu, kas tajā brīdī ir svarīgākais. «Galvenais, lai domas būtu, ja no simta īsteno trīs, arī tas ir labi,» tā A. Vējš. Viņaprāt, esot sabiedrības vienīgajam īpašniekam, tomēr izdodoties pieņemt lēmumus, kas ir balstīti uz kolektīva interesēm. Liels svars ir sabiedrības valdes, speciālistu viedoklim.  Grūti esot izskaidrot, kā izveidojies ļoti zinošs, profesionāls, ar labu humora izjūtu izteikts darbinieku kodols. Speciālisti saprotot, ka ikviens cilvēks ir citādāks un spēj sadzirdēt, ko katrs grib pateikt. Pozitīvais mikroklimats ir darbu veicinošs faktors. Pārdomājot saimniekošanas stratēģiju, A. Vējš uzsvēra: «Attīstību esam virzījuši mērķtiecīgi, soli pa solim, nevis pēkšņi vienā reizē pieņemot nereālu plānu. Arī pašlaik visu darām pēc iepriekš izstrādātas ieceres - būvējam jaunu kalti, modernizējam tehniku, attīstām tehnoloģijas. Vienmēr esam apsvēruši riskus un rēķinājušies ar sliktāko variantu, kas drošina pret neveiksmēm.» A. Vējš dalījās pārdomās par situāciju lauksaimniecībā: «Pirmajā brīdī izklausās labi, ka zemnieki par cukurbiešu audzēšanas pārtraukšanu saņēma kompensācijas. Taču bija vajadzīgi papildu lieli ieguldījumi, lai mēs tūkstoš hektāros sāktu audzēt citas kultūras. Jaunas sējmašīnas, kombaini, kaltes, glabāšanas jaudas un viss pārējais. Labības glabāšanas kapacitāte mums ir bijusi jāpalielina līdz 30 tūkstošiem tonnu.  Pašlaik īpaši smagi ir lopkopības saimniecībām. Visās vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs lopkopība attīstījās pakāpeniski, bet Latvijā bija izvirzīts daudz nosacījumu, kas jāizpilda īsā laikā. Visu vajadzēja veikt strauji, un bez kredītiem to nevarēja izdarīt. Tagad šī dārgā nauda, kas tika paņemta, ir jāatdod atpakaļ. Vai tas nav paradokss, ka zemnieki, izstrādājot projektus, rēķinājās ar 30 santīmu lielu piena cenu. Mūsu gudrā valdība un ar nozari saistītās institūcijas skaidri un gaiši redzēja, uz ko zemnieks iet. Tagad par pienu maksā 15 santīmu un pat mazāk. Kur ir tie cilvēki, kas palīdzēs šīs problēmas risinājumā? Viņi taču visu to redzēja, ar kādiem aprēķiniem projekti ir izstrādāti. Nezinu, kāds būs turpinājums piena lopkopībai, tā tiešām ir katastrofa. Paldies Dievam, ka mums nav lopkopības.» Izrādās, graudu cenas krasās svārstības nav īpaši ietekmējušas «Uzvara-Lauks» finansiālos rādītājus. Valdes priekšsēdētājs precizē, ka 2008. gads salīdzinājumā ar 2007. peļņas ziņā ir bijis pat nedaudz labāks: «Risku esam pratuši sadalīt vairākās pakāpēs, pārdodot graudus, kad cena izdevīgāka. Nevar slinkot, ļoti cītīgi jāseko līdzi tirgus situācijai, lai saprastu, kurā brīdī ko pārdot. Kad veikt iepirkumus un kad pārdot produkciju, šīs lietas es pieskatu.» A. Vējš neslēpj, ka arī uzņēmumam ir bijuši neizdevīgi darījumi: «Jā, esam pārāk dārgi iepirkuši slāpekļa minerālmēslus, bet lielu daļu tos izdevās pārdot. Lēti iegādājāmies mēslojumu ziemājiem rudens periodā. Rēķinām - pamatmēslojums sanāca lētāks, un kaut arī virsmēslojums dārgs, tas savstarpēji izlīdzināsies. Dzīvē jau nevar visu paredzēt.» Gan A. Vējš, gan «Uzvara-Lauks» speciālisti ir daudz braukājuši un izzinājuši ārvalstu pieredzi zemkopībā, kas arī rosinājis pilnveidot pašu darbu. Valdes priekšsēdētājs uzskata: «Lauksaimniecības attīstībai un virzībai perspektīvas ir ļoti lielas, jo labības krājumu rezerves pasaulē ievērojami samazinājušās un pārtikas var sākt trūkt. Arī mums pašiem vēl daudz kas jāsakārto, ir visādi plāni. Izmantojot modernās tehnoloģijas, viss ir kļuvis daudz saprotamāks un pārskatāmāks. Datorā redzam, kur atrodas tehnika, kāda ir tās darba efektivitāte, kāds degvielas patēriņš. Šo programmu mums palīdzēja izstrādāt firma «Inteliģentās sistēmas». Šī nav neuzticēšanās cilvēkiem, tā ir disciplinēšana. Vīri jau redz un saprot -, ja būs efektīvāka saimniekošana, pašiem būs labāk. Būs augstražīgāka tehnika, ērtāki darba apstākļi.»  Kas palīdz atjaunot darba ikdienā zaudēto enerģiju? «Kad trīs stundas esi saistīts ar hokeju, tad par citu neko nedomā. Pusotra stunda uz ledus, vēl laiks pirms un pēc tam dod divas reizes lielāku sparu nākamajai dienai. 2004. gadā izveidota komanda «Karāts», kurā spēlēju es un vēl daži baušķenieki,» saka uzņēmējs. Panākumus ledus laukumā bez vārdiem izteic kausi, kas atrodas A. Vēja birojā. Godalgotas vietas ir izcīnītas gan Latvijas Nacionālās amatieru hokeja līgas čempionātā, gan Zemgales amatieru līgā.  Vēju ģimenē ir izaudzinātas divas meitas, kuras studē Rīgā un nesagādā raizes vecākiem par sekmēm. ViedokļiSigits Šakis, Lietuvas firmas «Ivabalte UB» tirdzniecības direktors: «SIA «Uzvara-Lauks» mums ir korektākā un precīzākā sadarbības partnere Latvijā jau kopš 2000. gada. Nav bijis problēmu darījumos, tas sakāms arī par šo periodu, kad daudziem ir finansiāli sarežģījumi. Tuvākajā laikā piegādāsim divus jaunus firmas «Fendt» traktorus. Manuprāt, šī saimniecība ir spējusi vienmēr nodrošināties pret riskiem ar kādu rezerves variantu, tas arī nosaka panākumus.» Igors Zāle, SIA «Uzvara-Lauks» ilggadējs darbinieks: «Attīstībai nauda netiek žēlota, tādējādi ir nodrošināta gan mūsdienīga tehnika, gan labi darba apstākļi. Mehānisko darbnīcu ēkai nomainīts jumts, iekārtota atpūtas telpa, kur vīri var kulturāli ieturēt maltīti. Arnim Vējam ir draudzīga attieksme pret strādājošajiem, un visi jūtas kā savējie. Mani priecē, ka tiek gādāts, lai vienmēr skaista un sakopta būtu administrācija ēkas un darbnīcu teritorija, kā arī lauki. Vasarās grāvji ir izpļauti, regulāri izcērtam krūmus. Mūsu priekšsēdētājam ir saimnieka skatījums, arī rīcība.» No anketām, kas iesniegtas konkursam «Bauskas rajona uzņēmējs 2008»:«Lielākais lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmums rajonā - ilggadēji stabils. Modernas tehnoloģijas gan ražošanā, gan uzņēmuma vadībā. Rūpējas par savu darbinieku sociālo aizsardzību. Pozitīva, draudzīga, lietišķa attieksme komunikācijā ar sabiedrību. Pastāvīgi iesaistās labdarības projektos, piemēram, akciju sabiedrības «Diena» organizētajā «Saulainas dienas bērniem», atbalsta pieaugušo florbola komandu FK «Bauska».

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Agneta R.

Neko jau!! J.Rimševics ir mans tētis!! :):):)

pirms 9 gadiem, 2010.09.23 15:18

Latvijā un pasaulē