Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Atceroties noziedzīgo Molotova-Ribentropa paktu 4

Šogad augustā aprit jau 70 gadu, kopš noslēgts Molotova-Ribentropa pakts, Hitlera un Staļina vienošanās. Tā 1939. gada 23. augustā Eiropa sadalīta ietekmes jomās.Neatkarīgās Baltijas valstis tika nodotas toreizējās PSRS ziņā. Jau pēc nedēļas šī vienošanās realizēta dzīvē. Nacistiskā Vācija un komunistiskā Padomju savienība iebruka Polijā, to okupējot. Savu dabu pasaulei parādīja «neuzvaramā» Sarkanā armija un čeka. Tā sākās traģiskais Otrais pasaules karš ar poļu iznīcināšanu un pazemošanu, varonīgo poļu virsnieku noslepkavošanu Katiņas mežā.Tam sekoja agresija pret Somiju un Baltijas valstu traģēdija. 1940. gada 17. jūnijā Latvijā ieripoja pirmie krievu tanki. Bauskā to vēroju 17. jūnija rītā, kopā ar radinieku stāvot uz Mēmeles tilta. Bijām nesaprašanā, kādēļ šiem «varoņiem» karstā jūnija dienā ir biezi šineļi. Cepures, ko sauc par laiviņām, ar sarkano zvaigzni uz viņu galvām stāvēja šķībi un greizi, citam zvaigzne bija uz pieres, citam pakausī.Tā Latvijā sākās Baigais gads. Tagad ir saprotams, ka Latvijas okupācijai komunistiskā Krievija gatavojās jau 1937. gadā. Tad sākās latviešu ģenerāļu, virsnieku iznīcināšana Krievijā. Cilvēkus nošāva bez izmeklēšanas un vainas pierādīšanas. Čekai pietika ar to, ka esi latvietis.Šogad augustā varam atcerēties arī Bauskas aizstāvēšanas kaujas, kas notika pirms 65 gadiem, no 1944. gada 28. jūlija līdz 14. septembrim.Atminos, 1944. gada 19. augusta rītā sāka darboties sarkanarmijas artilērija. Kur un uz ko šāva, nezinu. Biju Skalderu mājās pie Plosta kapiem. Bauskas brīvprātīgo bataljona komandieris majors Uļuks ar daļu vadības grupas atradās Lodiņa alus darītavā. Lai viņi nekristu krievu gūstā, sastādītas trīs trieciengrupas, katra apmēram 15 cilvēku sastāvā. Šo grupu rīcībā pievienoja vācu prettanku lielgabalu, ko vilka un stūma paši karavīri. Tika izdarīti daži šāvieni pa Rīgas ielu, kas ļoti pārbiedēja krievu armiju, kareivji bēga.Sadaloties pa dažiem cilvēkiem, mana grupa nonāca pie Lāčplēša ielas, kur toreiz bija tikai viena māja. Tagadējās Zemgaļu ielas vietā bija dārziņi. Pa tiem uz upes pusi bēga Sarkanās armijas kareivji. Vairāki tur arī krita. Mūsu rīcībā bija tikai viens rokas ložmetējs ar ierobežotu munīcijas daudzumu, tas glāba bēgošos karavīrus no drošas nāves.Pēc dažām dienām laikrakstā «Tēvija» bija raksts «Sapnis par Bausku», ko bija rakstījis Andrejs Eglītis. Tur minēts arī mans vārds. Par ielenktajiem Korfa dārzā un krievu ģenerāli, kurš 20. augusta rītā iebrauca tieši 19. divīzijas leģionāru Mūsas priekštilta pozīcijās un tika aizturēts, jau ir cits stāsts.

Pievieno komentāru

Komentāri 4

Dainis

Bet kāpēc, lai uzvarētāji nelielītos? Vai tad jūs esat redzējuši krievu klusu stāvot, pat tad ja nosista tikai muša? :DDDDDDDDDDD Nu jā, cik noprotu no komentētāja jamba, tad žīdi un miermīlīgie iedzīvotāji ir divas dažādas lietas. Karš ir karš, kurš nu daudz šķiroja žīds, vai krievs. Vēsture ir tāda kāda viņa ir, skumīgi, bet kādam tā vienmēr ir traucējusi dzīvot. Vienmēr atrodas kāds, kas vēlas to pārrakstīt.

pirms 8 gadiem, 2009.10.05 14:19

jamba

Atradis ar ko lielīties,šāva uz bēgošiem karavīriem! Papielies vēl,kā letiņi apšāva žīdus un citus miermīlīgos iedzīvotājus.....

pirms 8 gadiem, 2009.08.28 15:39

Pingvīns

Šo vīru priekšā jānoņem cepures un jāsaka paldies par viņu drosmi,dzimtenes mīlestību un vienotību !!! Paldies !!!

pirms 8 gadiem, 2009.08.24 21:49

Lietotāju raksti