Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Bārbelē pārcilā dzīves ikdienas ainas

Divdesmit trešā novembra vēlā pēcpusdienā Bārbeles tautas namā uz tikšanos ar žurnāla „Ievas Stāsti" redaktori Aniju Pelūdi, rakstniekiem Moniku Zīli un Ēriku Hānbergu aicināja Bārbeles bibliotēkas vadītāja Brigita Krauze. Viņas veidotie pasākumi vienmēr ir pulcinājuši daudz interesentu, tie piedāvā iespēju tikties ar sabiedrībā pazīstamiem un iemīļotiem cilvēkiem.Anija Pelūde ir bārbeliete, un kā „Ievas Stāstu" redaktorei šī ir viņas pirmā tikšanās ar lasītājiem . Anija atzīst, ka labāk viņa jūtas rakstot, kopjot savas puķes, ne runājot, bet uz tikšanos ar savas puses ļaudīm atbraukusi, pateicoties Brigitas neatlaidībai. Viņas dzīves pozīcija ir skaidra:" Skatoties uz pasauli, mēs katrs ieraugām to, ko vēlamies ieraudzīt. No mirkļu satikšanās reizēm ar pazīstamiem cilvēkiem rodas sajūta, ka varu par to pastāstīt citiem." Tā top tas, ko mēs tik ļoti visi gaidām- raksts žurnālā.„Žurnālista profesija ir smags ikdienas darbs, tas ir konveijers, tā nav poetizēta lieta", saka rakstniece un „Latvijas Avīzes" redaktora vietniece Monika Zīle. Daudzo stāstu, romānu, lugu un publicistikas rakstu autore ir dzīves gudra, daudz pieredzējusi, varbūt savos spriedumos pat paskarba sieviete. Jautāta par sievietes un vīrieša lomu daudzos dzīves procesos, viņas atbilde ir mazliet pārsteidzoša: „Esmu par 80 procentiem vīriešu pusē. Dzīvē vissvarīgākais ir prasme nošķirt darba lietas no personīgajām. Sievietēm ir tendence iztēloties vēlamo, viņu prātus vada emocijas. Cilvēkam visgrūtāk ir novērtēt gan sevi, gan citus. Manuprāt, izvērtēt otru ir visnozīmīgākā lieta dzīvē, un ļoti svarīgi ir nepiešķirt nevienam Dieva vaibstus."Klausoties Monikas Zīles vārdos, rakstnieka Ērika Hānberga sejā ir smaids- viņš ļoti labi saprot rakstnieces teikto un viņu viedokļi daudzos jautājumos ir līdzīgi. Rakstnieks pastāsta, kā top viņa jaunā grāmata „Jaušības un nejaušības", saistošs ir stāsts par to, kā viņš kļuvis par žurnālistu. Ērika Hānberga vārdos skan optimisms, un, taujāts par solījumu došanu, viņš atbild: „Ar solījumiem es esmu ļoti piesardzīgs. Labāk ir nesolīt, bet izdarīt. Esmu pārliecināts, ka iet uz priekšu un laikā nokļūt var tikai nesteidzoties, bet tajā pat laikā nenokavējot, un starp darbiem jāievēro pusstunda pauzes."Uz jautājumu par to, kā ar mūsdienu realitāti sadzīvo tādi jēdzieni kā morāle un sirdsapziņa, Monika Zīle atbildēja: „Nekas nav tā „staipāms" kā morāle un sirdsapziņa. Tās ir atkarīgas no diennakts stundas, vietas, mantiskā stāvokļa..Kad cilvēks kļūst par politisku personu, viņu var raksturot daudzi. Lielākais grēks ir augstprātība, un ļoti svarīgi ir nepārvērtēt savu lomu un nozīmi."Tā pārdomās par dzīvi, savu pieredzi un attieksmi pret mums visiem svarīgām lietām dalījās ļoti interesanti, dzīves gudri cilvēki. Viņiem bārbeliešu un viesu paldies. Laikā pirms Adventes šis pasākums liek domāt un atbildēt uz jautājumu; „Kāpēc cilvēks rīkojas tā un ne savādāk?" Ar šādu domu tikšanās dalībnieki devās savās ikdienas gaitās.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti