Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Bauskas mūžu skaitot 10

Vairāki lasītāji ļoti izbrīnījušies par to, ka Bauska svinēs 400 gadu jubileju, lai gan zināms fakts, ka jau 1943. gadā tā atzīmējusi 500. dzimšanas dienu. Tā nu ir sanācis, ka pilsētas visā pasaulē savas jubilejas atzīmē, atskaitot laiku vai nu kopš senākajām rakstītajām ziņām par šo apdzīvoto vietu, vai arī no tā brīža, kad piešķirtas pilsētas tiesības.  Visplašākās Bauskas jubilejas svinības notika 1943. gadā, kad atzīmēja pilsētas 500. gadskārtu. Toreiz par pamatu apaļajai jubilejai kalpoja vēsturnieku atzinums, ka 1443. gada dokumentā pieminētā Livonijas ordeņa «jaunās pils celtniecība» ir attiecināma uz mūsu pilsētas tagadējo teritoriju (tajā rokrakstā Bauskas vārds vēl netiek minēts).Vācu okupācijas varas iestādes šo pasākumu atbalstīja, jo Livonijas ordeņa cietoksnis kā pilsētas pirmsākums zināmā mērā simbolizēja Vācijas militāro varenību un cīņassparu. Turklāt tas bija laiks pēc vācu sakāves pie Staļingradas, kad okupācijas varas tvēriens pret pakļautajām tautām atslāba.  Pārmaiņas bija tādas, ka varas iestādes pēc nepilnu divu gadu pārtraukuma atļāva publiski lietot Latvijas karogu un himnu, beidzot padomju varas atsavināto zemesgabalu saimnieki juridiski atguva savus īpašumus (svētku dienā Zemgales gebītskomisārs fon Medems 1015 Bauskas apriņķa zemniekiem izsniedza reprivatizēto īpašumu apliecības).  Ar plašu svētku sarīkošanu vācu okupanti centās iemantot lielāku latviešu labvēlību, kas mazinātu negatīvo nostāju gan pret piespiedu mobilizāciju leģionā, gan pret dažādiem politiskiem un ekonomiskiem ierobežojumiem. Un tā - 1943. gada 20. jūnijā, pēc tā laika preses ziņām, Bauskas 500 gadu jubilejas svinībās piedalījās ap 10 000 pilsētnieku un viesu. Šī pasākuma piemiņai pilsdrupās tika atklāta plāksne ar uzrakstiem latviešu un vācu valodā: «Vāci un latvieši, vienoti zem Vadoņa Ādolfa Hitlera cīņā pret boļševismu, svinēja Bauskas pilsētas 500 gadu pastāvēšanu 20.06.1943.» Saprotamu iemeslu dēļ šī piemiņas plāksne nav saglabājusies.  Skaidrs, ka 1443. gadā nekāda pilsētveida apmetne (Vairogmiests) vēl neizveidojās, labākajā gadījumā siltajā gadalaikā tur vienkāršās būdās vai teltīs mitinājās sezonas strādnieki (pa ziemu būvdarbi nenotika). Par 1511. gadu kā pilsētas maģistrāta dibināšanas gadu atrodami daži izteikumi vēstures literatūrā, bet līdz šim nav atrasts neviens vēstures avots (dokuments), kas to apstiprinātu. Te vēl var piebilst, ka arheoloģiskos izrakumos pilskalnā ir konstatētas apdzīvotas apmetnes paliekas jau bronzas laikmetā, līdz ar to 1443. gadu nekādi nevar uzskatīt par apdzīvotības aizsākumu Bauskā.  Nākamā plaši atzīmētā pilsētas jubileja bija 1989. gadā, kad svinēja Bauskas 380. gadskārtu. Šoreiz par pamatu svinībām kalpoja vēstures fakts, ka 1609. gadā hercogs Fridrihs Bauskai piešķīra zīmogu ar lauvas attēlu, respektīvi, ģerboni, kas tolaik simboliski nozīmēja pilsētas statusa piešķiršanu. Kopš 1989. gada pilsētas jubilejas tiek rēķinātas, pamatojoties uz 1609. gada notikumu.  Manuprāt, atteikšanās no 1443. gada kā pilsētas mūža atskaites sākuma notika galvenokārt ideoloģisku apsvērumu dēļ, jo padomju okupācijas gados nebija iedomājams turpināt tradīcijas, kas iedibinātas vācu okupācijas apstākļos.

Pievieno komentāru

Komentāri 10

A

Nu ko var ņemties? Viens nav apmierināts ar to, ka svin 400 gadus, citam atkal, ka nevis septembrī, bet jūlijā viss notiks u.tt. NU VISPĀR SMIEKLI NĀK PAR ŠITO APROBEŽOTĪBU tā vietā, lai no sirds svinētu pilsētas svētkus.

pirms 10 gadiem, 2008.06.19 12:43

dets

Es nesaprotu kā tas tā visu laiku bija sanācis,kad Bauskas svētkus svinēja septembra sākumā!A te tagad pēkšņi būšot nākošā gada jūlijā 400 gadu svinības?Nu kaut kāds murgs ne?

pirms 10 gadiem, 2008.06.19 00:08

depresija

Kad raka pie pils tranšejas ūdensvadam, neviens tik skaļu brēku necēla, ar ekskavātora kausiem visas vēstures liecības izrakāja, brīnums ka mirstīgās atliekas pamanīja. Ja Bauskas vārdu ātrāk par 1609.g. neatrod, ko tad svinēt? var svinēt jebkādu datumu, kas attiecīgai pastāvošai iekārtai pieņemamāks? pirms piešķīra 1609.g. Bauskas vārdu miestu kā savādāk sauca?:) Un tad tā jau nebūtu Bauska.

pirms 10 gadiem, 2008.06.17 11:03

Lasītāja

Janka, protams, ka pilsēta nākamgad svinēs 400 gadus. Šogad 20. jūnijā ir tikai 400 gadu jubilejas ievadījuma svinības. Sāks skaitīt 400 dienas līdz jubilejai nākamvasar. Un piekrītu, ka norm\als izskaidrojums.

pirms 10 gadiem, 2008.06.16 17:55

e

normaals izskaidrojums. Pilseeta tiesham svines savus 400.g.

pirms 10 gadiem, 2008.06.16 16:16

jaunietis23

Vēsturi nevar mainīt kā ir tā jādzīvo ! Man gan šķiet,ka bauska vakar piedzima !

pirms 10 gadiem, 2008.06.16 15:53

tripaks

Ar pirmo rakstu nesanāca sacelt vajadzīgo traci nu tad otru vel ieliek!!!

pirms 10 gadiem, 2008.06.16 14:08

Janka

Vai hercogs Frīdrihs bija vācietis vai krievs? Labāk būtu, ja vecais hercogs Frīdrihs būtu bijis latvietis, vai vismaz ieņemts no latvietes, ko draiskais Frīdriha tēvs būtu kādreiz nejauši "aplaimojis". Tas būtu vienkārši ideāli un visiem būtu mutes ciet. Bet kāpēc neatzīmējam to jubileju nākošgad, ja karogu un ģērboni iedeva 1609.gadā?

pirms 10 gadiem, 2008.06.16 13:56

Lietotāju raksti