Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Filma «Rīgas sargi» – laba vai slikta, vajadzīga vai nē 14

Beidzot arī man izdevās noskatīties jau daudz apspriesto filmu «Rīgas sargi». Tagad arī es varu izteikt savu viedokli par filmu un komentēt jau lasīto un dzirdēto. Tāpēc savu vērtējumu nolēmu veidot uz lasītajiem un dzirdētajiem komentāriem.LABA VAI SLIKTA, VAJADZĪGA VAI NĒ To, ka šāda filma cilvēkiem ir vajadzīga un tā viņiem iet pie sirds, apliecina sausie fakti par apmeklētības cipariem un papildseansiem. Šajā sakarā izbrīnīja tas, ka filmas izrādīšanai atvēlētas tikai divas vietas Rīgā un sākotnēji paredzēts tik mazs seansu skaits. Nezinu ar ko tas ir saistīts, varbūt tam ir kāds ekonomisks pamatojums.  Negribētos ticēt, ka autori vai izrādītāji nebija pārliecināti par filmas veiksmi. Tās tapšanai vairāku gadu garumā sekoja līdzi laikam jau visa Latvija. Laikam maz ir tādu, kas pa šiem gadiem nebūtu kaut reizi apmeklējuši filmēšanas ciematu Tukuma apkārtnē, pilnīgi jauna parādība Latvijas kino. Tas jau bija kļuvis par iecienītu tūrisma objektu Latvijā.  Tāpat mediji plaši ziņoja gan par aktieru ansambli, kas solīja kvalitāti, gan filmas tēmu, kas nevarēja atstāt vienaldzīgu nevienu latvieti. Arī atliktais filmas iznākšanas laiks nevarēja vēl vairāk nesaasināt intrigu. Īsi sakot, bija visi standarta iemesli, kas visos laikos ir veicinājuši filmu veiksmi.  VAI FILMA ATTAISNOJA AP TO RADĪTO INTRIGU Domāju, lielā mērā. Ja skatās no šodienas skatpunkta, tad noteikti attaisnoja. Pirmkārt jau tāpēc, ka šodienas Latvijā pilnmetrāžas kinofilmas ir milzīgs retums. Otrkārt, tāpēc, ka filmā ir lieliski dažādu paaudžu aktieru darbi. Treškārt, tāpēc, ka filmas pamatā ir konkrēts un katram skatītājam tuvs stāsts. Palika atmiņā kādreiz kaut kur kāda režisora teiktais, ka laba mākslas darba pamatā galvenais ir labs stāsts. Un šeit tāds viennozīmīgi ir. Lai man piedod augstās mākslas piekritēji, tie kuri uzskata, ka filmā galvenais ir sajūtas un iedziļināšanās, domāju, neviens nevarēs apstrīdēt to, ka plašai publikai "ikdienas patēriņam" nepieciešamas tieši šāda filmas ar vienkāršu, saprotamu stāstu.  Šajā sakarā man prātā ienāca paralēles ar klasisko un estrādes mūziku. Par vienu no Latvijas visu laiku populārāko un autoritatīvāko personību kultūrā un arī daudzās citās jomās kļuvis Raimonds Pauls. Un tieši viņa "vieglā mūzika" un vienkāršās dziesmiņas kļuvušas par vienu no Latvijas firmas zīmēm un eksporta precēm. Arī salīdzinājumā ar autoru iepriekšējo vēsturiski- patriotisko darbu " Baiga vasara" "Rīgas sargi", manuprāt, ir daudz kvalitatīvāka tieši scenārija ziņā.  Taču, ja skatāmies nevis tikai no šodienas situācijas, bet plašākā kontekstā, tad jāatzīst, ka noskatoties filmu, pieķēru sevi pie domas, ka patiesībā nekas jau tāds ārkārtējs nav noticis. Vienkārši uztaisīta viena laba filma, izmantojot visus klasiskos "plaša patēriņa" filmu veidošanas paņēmienus, kuri jau gadiem tiek izmantoti visā pasaulē. Draudzība, mīlestība, varonība+ nedaudz humora un deva patriotisma. Esmu pārliecināta, katrs no mums padomājis atcerēsies vismaz desmitu filmu redzētu savā dzīvē, kas veidotas pēc analoģiskas shēmas un izsaukušas līdzīgas jūtas- aizkustinājumu, līdzjušanu.  Pie kam, dažādu tautību režisoru veidotas. Un šajā sarakstā noteikti būs arī vairākas Rīgas kinostudijas filmas. Savā laikā tur katru gadu tapa pa vairākām pēc šāda parauga veidotām filmām un to neuztvēra kā kaut ko īpašu. Skatoties filmu, aptvēru, ka tā ir pirmā no jaunākajos laikos tapušajām filmām, kuru skatoties, rodas tieši tādas pašas sajūtas kā skatoties labākās Rīgas kinostudijas filmas, kuras, domāju daudziem, tāpat kā man, kalpo par labas latviešu filmas etalonu. Taču, ja šāda, pēc savas būtības parasta filma, kurai vajadzētu būt par parastā kinoskatītāja "ikdienas barību" šodienas apstākļos prasa tik lielus līdzekļus un laika patēriņu, tad skaidrs, ka vismaz tuvākajā laikā mums nav pamata gaidīt, ka šāda filma(latviešu) kļūs par mūsu ikdienu. Un tas jau raisa zināmas skumjas.  VAI FILMA ATBILST VĒSTURISKAI PATIESĪBAI? Es teiktu, tik cik tas ir nepieciešams priekš mākslas filmas, tieši šī jau pieminētā pamatstāsta izveidošanai. Darbība risinās konkrētā vēsturiskā posmā, Latvijas valsts tapšanas laiks un sižeta pamatā ir neliela epizode no konkrētiem dramatiskiem notikumiem, kas Latvijas vēsturē iegājuši ar nosaukumu Bermontiāde. Tas ir galvenais.  Taču skatīt zem lupas visu sīkumu vēsturisko atbilstību ir vismaz nelietderīgi. Šeit gribas pilnībā piekrist tiem, kas saskata filmā citātus par leģendāro "Vella kalpu" tēmu. Protams, ka izmantot filmu kā palīglīdzekli vēstures stundās skolā nevar, un, ja ņem vērā mūsdienu skolēnu izteikti konspektīvo pieeju mācībām, tad var satraukties, ka viņu zināšanas par konkrēto vēsturisko periodu var aprobežoties ar šo filmu.  Taču tas, manuprāt, nav tas, ko autoriem vajadzētu pārmest. Viņi taču neveidoja mācību filmu. Ja runā par šādu filmu, kā jaunatnes pievērsēju vēsturei, tad tikai tādā plāksnē, ka mudina jauniešus papildus studēt šo vēsturisko posmu. Būtiska pluss šai filmai, manuprāt, ir tas, ka tēli runā oriģinālvalodā, vācieši vācu, krievi krievu u.t.t. Tas piedod filmai nepieciešamo reālisma devu un, ja spriež par vēsturisko patiesumu, tad ļoti uzskatāmi demonstrē to, ka šajos Latvijai vēsturiskajos notikumos bija iesaistītas vairākas valstis.   Un visbeidzot, daži mīnusi. Pirmkārt, šāda vēriena filmai ļoti prasītos arī kāda batāliju aina, kas ir viens no galvenajiem pievilcības momentiem dažādās jaunāko laiku vēsturiskajās drāmās gan Krievijā, gan ASV tapušajās. Diemžēl, objektīvu iemeslu dēļ mēs šajā jomā neesam konkurētspējīgi. Un tomēr pat tā nelielā dažu sekunžu Daugavas šķērsošanas aina lika pārskriet skudriņām pār ķermeni. Un otrs mīnuss, kas man personīgi nedaudz traucēja, bija daži momenti nedaudz pārspīlēta didaktisma, kad aizkadra tekstā vairākkārt tiek atkārtots, ka Latvija nebūs laimīga ne zem vācu, ne krievu valdīšanas, tikai kā neatkarīga valsts. Nedomāju, ka tas vēl bija īpaši jāatkārto tiešā tekstā, viss filmas sižets jau par to runā. Rodas sajūta, ka tas tiek darīts drošības pēc priekš "īpaši nesaprotošajiem", varbūt priekš tiem pašiem jauniešiem, kuriem varbūt varētu likties nesaprotami, kāpēc tādai mazai valstij bija tik ļoti un izmisīgi jācīnās pret tik milzīgu pārspēku. Taču man tas šķita pilnīgi lieki.  Savukārt, uzsvērtā datuma skaitļošana un11. Novembra pieminēšana filmas beigās galveno varoņu sarunā pie ievainotā biedra kaut kā neiederējās momenta dramatismā. Kā arī Artūra Skrastiņa varoņa "atdzīvošanās" pēc nāvīgā ievainojuma. Jā, tas, protams, ir, kā saka, uz publikas pieprasījumu un ļoti holivudiski, kad, lai cik dramatiska un nevienlīdzīga ir cīņa, visi varoņi izdzīvo un dzīvo ilgi un laimīgi. Taču tas tomēr pārāk vienkāršo visu un nemaz nav labāko latviešu filmu tradīcijās. Lai atceramies kaut vai tā paša Artūra Skrastiņa tēlu Jāņa Streiča " Likteņdzirnās". Tieši viņa dzīvespriecīgā varoņa bezjēdzīgā nāve piedeva filmai to nepieciešamo dramatismu, kas veidoja filmas pamatjēgu. Arī šeit varēja izveidot līdzīgu sižetisko līniju.  No otras puses, šīs "laimīgās beigas" vēl vairāk rada analoģiju ar dzīvespriecīgajiem " Vella kalpiem". Īsāk sakot, katram mīnusam var atrast plusu. Bet nu tās jau ir nianses. Galvenais, ka mums ir vēl viena vērtīga vietējā ražojuma filma. Un tas ir pats galvenais.

Pievieno komentāru

Komentāri 14

olegs

vai tad bez ,,visuresosaa,,Skrastinja nevienu filmu vairs nevar uznemt?

pirms 10 gadiem, 2008.02.03 06:45

pele

Filma bijas super. Es biju uz naksts seansu un cilvēku bija ļoti daudz, bez tam ne tikai jaunieši. Bija arī savs labais humoriņš Skrastiņam...:) Un vēl man izraisīja sajūsmu tas, ka pēc filmas noskatīšanās, tas varētu būs ap vai pēc plkst 03:00, visa zāle piecēlās kājās un sāka aplaudēt - tā bija neizsakāma vienotības sajūta.

pirms 10 gadiem, 2008.02.02 15:18

marina

meteorītam.Saprotu, no kurienes Jums tādas sajūtas. Jo es patiešām piedāvāju tikai savu personīgo filmas analīzi un loģiski, ka čitiem vērtējums ir pilnīgi savādāks. To pierāda arī šie komentāri. Paldies visiem. Kas attiecas uz batāliju ainām, varu minēt kaut vai Sergeja Bondarčuka "Karš un miers". Bet ir jau arī citas.

pirms 10 gadiem, 2008.02.01 16:41

Patricija

es uz šo filmu gāju kā uz mīlas stāstu! Tie,kas vēlas pētīt vēstures faktus, tiem patiešām tur nav ko darīt! Bet man ļoti patika filma, nevar salīdzināt ar Streica murgiem! Es pat smejos Rigas sargos! Bija forša!

pirms 10 gadiem, 2008.01.30 16:35

btr

Tad sanāk, ka Latvijas vēsture tapa pārdaugavas krodziņā, vienam patriotam, vienam plencim un vel pāris džeku ideju un darbību rezūltātā, tāda ir tā neatkarīgās Latvijas vēsture??? :)))

pirms 10 gadiem, 2008.01.30 15:13

:)

Filma ptiešām bija laba!No sākuma domāju ka būs garlaicīga filma kuru nemaz nav vērts iet skatīties bet pēc noskatīšanās mani uzskati par filmu mainījās.Filmas sākums apmēram 20 minūtes bija garlaicīgs,bet pēc tam jau kļuva interesanti skatīties.Filma ir ļoti noderīga skolēniem kuri mācās skolā un apgūst Vēstures stundas.Tas arī varētu noderēt eksāmenos.Katrā ziņā ļoti jauka filma!

pirms 10 gadiem, 2008.01.30 14:51

meteroīts

Tāda sajūta, ka raksta autorei liekas, ka pasaule griežas tikai ap viņu.

pirms 10 gadiem, 2008.01.30 09:50

Ancī

Piekrītu Patriotam-sākumā bija tā kā bišķi garlaicīgi,bet pēc tam notikumi sāka risināties straujāk.Kopējais vērtējums - laba filma.

pirms 10 gadiem, 2008.01.30 08:15

Ancī

Piekrītu Patriotam-sākumā bija tā kā bišķi garlaicīgi,bet pēc tam notikumi sāka risināties straujāk.Ķopējais vērtējums - laba filma.

pirms 10 gadiem, 2008.01.30 08:15

jāa

Bara instinkts, visi iet man arī jāredz, jo marketings strādā uz nacionālām štellēm.

pirms 10 gadiem, 2008.01.30 07:33

čoms

Kurā krievu filmā tad ir tās grandiozās batāliju ainas? Atkārtot par neatkarību nekad nebūs par daudz, protams ,it sevišķi, par neatkarību no krieviem.

pirms 10 gadiem, 2008.01.29 22:14

Patriots

urā urrrā..
Visi gāja to brīnumu raudzīt ..
Es arī aizgāju
Pirmajā ceturtdaļā gribēju celties un projām iet, taču nokaunējos .. sak, tauta nesapratīs, ja celšos un iešu..
Cik pamanīju - dīdījās ļooti daudzi.. un tramīgi skatījās viens uz otru

Urā urā!

pirms 10 gadiem, 2008.01.29 19:44

Lietotāju raksti