Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

«Glābšanas plāns» gremdēs

Paredzams, ka 2009. gadā jaunu uzņēmumu dibināšanas tempi samazināsies, turklāt palielināsies uzņēmumu apvienošanās vai pārpirkšanas tendences, liecina SIA «Lursoft IT» (Lursoft) veiktais pētījums.Atbilstīgi aprēķinātajai statistikai pagājušajā gadā reģistrēti 11,347 uzņēmumi un komercsabiedrības, kas ir par 20,1% mazāk nekā gadu iepriekš (14,208). Spriežot pēc 2008. gadā iesniegto gada pārskatu skaita (68,167), kā arī pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iesniegto finanšu atskaišu skaita, tikai apmēram puse no nelikvidētajiem uzņēmumiem un komersantiem faktiski veic saimniecisko darbību.Pēc strauja kāpuma visā komercķīlu reģistrācijas vēsturē kopš 1998. gada 2008. gadā pirmo reizi par 45,5% ir samazinājies reģistrēto komercķīlu skaits gadā, faktiski nonākot tajā pašā līmenī, kāds tas bija 2004. gadā. Salīdzinoši nedaudz - par 2% - ir samazinājusies arī kopējā maksimālo prasījumu summa (no 14,3 miljardiem latu 2007. gadā uz 14,0 miljardiem latu 2008. gadā), turklāt šo summu ietekmē arī «politiskas», nevis tautsaimnieciski pamatotas komercķīlas par ievērojamām summām. Paredzams, ka 2009. gadā jaunu uzņēmumu dibināšanas tempi samazināsies, turklāt palielināsies uzņēmumu apvienošanās vai pārpirkšanas tendences. Ievērojami pieaugs uzņēmumu maksātnespējas un bankrotu skaits, jo to veicinās ne tik daudz pasaules ekonomiskā krīze, cik Latvijas «ierēdniecības privilēģiju glābšanas plāns» (kas tiek dēvēts par «tautsaimniecības glābšanas plānu», pašai tautsaimniecībai to glabājot noslēpumā). Jāuzsver, ka Latvijas ekonomiku globālā krīze ietekmē daudz mazāk nekā valsts nesamērīgi dārgā birokrātija (nemitīga dzīvošana pāri līdzekļiem jeb budžeta deficīts, nesakārtota un pārlieku birokratizēta komercdarbības uzraudzības joma). PVN likmes palielināšana negatīvi ietekmēs Latvijas inovatīvo un tehnoloģiju nozaru uzņēmumu konkurētspēju, jo, piemēram, IT ražojošā jomā PVN pēc būtības ir «apgrozījuma» nodoklis, radot jaunus produktus, visa tā vērtība ir «pievienota», un nav iespējams legāli šo nodokli «norakstīt». Tādējādi IT pakalpojumu cenas visdrīzāk pieaugs. Palielinātās nodokļu likmes būtiski ietekmēs arī vairuma iedzīvotāju dzīves līmeni un praktiski tiešā veidā neiespaidos tikai pakalpojumu un tirdzniecības starpnieku un banku nozares. Būtiski palielināt komersantu skaitu, lai tas tuvotos ES valstu līmenim, varētu, vienkāršojot nodokļu aprēķinu kārtību mazajiem uzņēmējiem, kuri nenodarbina citus strādājošos, piemēram, nosakot ikgadēju fiksētu maksu dažu procentu robežās (1 -2%), ja apgrozījums gadā nepārsniedz 10 - 15 tūkstošus latu. Būtisks uzlabojums Latvijas uzņēmumu konkurētspējas palielināšanai pasaulē varētu būt tālāka nodokļu sistēmas optimizācija visiem uzņēmējiem.  Pirmkārt, atteikšanās no priekšnodokļiem, jo tagad uzņēmēji ir spiesti valsti kreditēt, maksājot nodokļus avansā, pašiem nereti maksājot kredītprocentus bankās. Jāuzsver, ka šāda kārtība attīstītajās pasaules valstīs netiek praktizēta, tieši pretēji - ekonomiski attīstītajās valstīs ar likumu ir noteikta valsts funkcija nekavējoties atskaitīt uzņēmumam nodokļu pārmaksu, pretējā gadījumā tai ir jāmaksā procenti uzņēmējam par tā līdzekļu izmantošanu. Latvija ir ES un globālās ekonomikas sastāvdaļa. Tajā var konkurēt tikai ar zemiem nodokļiem, minimālu birokrātiju, zemām un prognozējamām ražošanas izmaksām. Diemžēl pēc neadekvātās un tautsaimnieciski nepamatotas nodokļu palielināšanas, Latvijā nav nevienas no šīm priekšrocībām, ar ko turpmāk piesaistīt vietējos uzņēmējus un attīstīt vietējo uzņēmējdarbību, jo teju visās jomās tā ir padarīta par vēl vairāk nekonkurētspējīgu.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē