Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ĢMO mīti un realitāte 13

Tā kā 30. septembrī ir diena, kad Bauskas novadā noslēdzas publiskā aptauja par ĢMO kultūru audzēšanu novadā, lai kliedētu esošos mītus, esmu sagatavojis populārāko mītu un faktu pārskatu.

Šim darbam par pamatu esmu ņēmis gan materiālus no pasaulē atzītiem, neatkarīgiem zinātnes un izpētes centriem, pētījumu rezultātiem, kā arī materiālus, ko apkopojuši «Latvijas Zemes draugi» (www.zemesdraugi.lv) – organizācija, kas ir daļa no pasaulē lielākās vides sabiedriskās organizācijas, kas apvieno divus miljonus biedru no 77 valstīm vairāk nekā 5000 vietējās organizācijās.

Šī vēstule tiks iesniegta Bauskas novada domē gan kā iesniegums sabiedriskās apspriešanas laikā, gan arī tiks nogādāta katram deputātam individuāli.

Pirms sākam runāt par mītiem, ir vērts pieminēt, ka ‘Roundup’ (latv. val. ‘Raundaps’), kas ir pasaulē pārdotākais herbicīds, satur darbīgo vielu – glifosātu, kas savukārt ir «Monsanto» īpašums.

1. mīts: Ģenētiski modificētie organismi (ĢMO) ir risinājums globālajai pārtikas krīzei un badam attīstības valstīs.

Realitāte: Lielāko daļu ĢM kultūraugu izlieto lopbarībā, biodegvielā un rūpnieciski ražotos pārtikas produktos pasaules attīstītajās valstīs, nevis apgādājot ar tiem nabadzīgās valstis.

Realitāte: ĢM kultūraugu komercializēšanas laikā nabadzība un bads turpināja palielināties, jo problēma ir nevis pārtikas trūkumā, bet gan pārprodukcijā. Pēc ANO Pasaules Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas informācijas, pašlaik globāli tiek saražots tik daudz pārtikas, ka varētu pabarot 1,5 reizes vairāk iedzīvotāju nekā patlaban visā pasaulē kopā, taču problēma ir tajā, ka ~50% no saražotās pārtikas nonāk atkritumos.

Realitāte: ĢM kultūraugu audzēšanas paplašināšana pasliktina vietējo pārtikas apgādi. Tas pierādījies jau Argentīnā un Paragvajā, kurā no 2000. līdz 2005. gadam, kad sojas pupiņu plantācijas (nu jau 90% ĢM) paplašinājās līdz vairāk nekā pusei no valsts kopējās aramzemes, nabadzīgo iedzīvotāju skaits no 33% pieauga līdz 39%. Tika izstumti no tirgus mazie zemnieki, kuri audzēja pārtikas kultūraugus vietējam patēriņam. Samazinājās kartupeļu, pupu, liellopu, cūku, mājputnu un piena ražošana. Saskaņā ar Argentīnas Lauksaimniecības departamenta datiem, uz katriem 4500 m2 zemes, kas pārveidota par ĢM sojas lauku, tiek radīta tikai viena jauna darba vieta.

Realitāte: Globālais lauksaimniecības novērtējums iesaka atteikties no ĢM kultūraugiem. ANO, «Pasaules Banka» un Pasaules Veselības organizācija jau 2008. gadā uzsvēra, ka ĢM kultūraugiem nav faktiski nekādas lomas pasaules pārtikas krīzes risināšanā, un aicināja multinacionālās sēklu un lauksaimniecības ķimikāliju kompānijas «Syngenta», «Monsanto», «Bayer CropScience», «BASF», «DuPont», «Dow Chemical» u. c. vairs ļaunprātīgi neizmantot pieaugošā bada problēmu pārtikas pārprodukcijas pasaulē, lai propagandētu ĢMO ieviešanu. Šo starptautiski svarīgo institūciju vērtējumā tika atzīts, ka labākais veids, kā cīnīties ar badu visā pasaulē, ir atgriešanās pie daudzveidīgām bioloģiskām lauksaimniecības metodēm, nevis ĢM kultūraugu paplašināšana.

2. mīts: Nav pārliecinošu pētījumu par ĢMO kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību.
Realitāte: Vairāk nekā 800 zinātnieki un ārsti no 84 dažādām pasaules valstīm jau 2000. gadā brīdināja par ĢMO bīstamību un aicināja apturēt ĢM pārtikas izplatīšanu un attīstību. Pagājušajā gadā arī ASV Vides medicīnas akadēmija brīdināja par nopietniem toksikoloģiskiem, alerģiskiem, imunoloģiskiem, reproduktīviem, vielmaiņas, fizioloģiskiem un ģenētiski nopietniem riskiem cilvēku veselībai.

Realitāte: ĢMO riska novērtējumus veic vai pasūta pašas biotehnoloģiju kompānijas. Savukārt ASV pārtikas drošības dienestam («Food and Drug Administration») nav obligāti jāveic visu produktu pārbaude. Viņiem pilnībā pietiek ar produkta ražotāja apstiprinājumu, ka ražotais produkts ir drošs. Šo situāciju vēl nopietnāku padara nesen klajā nākušais fakts, ka ASV Pārtikas drošības dienesta lemšanas ķēdes augšgalā pašlaik ir iecelts bijušais «Monsanto» viceprezidents sabiedrības politikas jautājumos, jurists Mihaels Teilors (Michael Taylor) (http://finance.yahoo.com/blogs/daily-ticker/monsanto-controls-government-chris-parker-135253110.html). Tas parāda divas lietas: cik dziļi «Monsanto» korporācija ir iefiltrējusies augstākajos valdības rangos un kā šī kompānija ir spējusi nemanot ietekmēt ASV nacionālo pārtikas politiku. Nav brīnums, ka, aktīvi aizstāvot ĢM industriju, viņš ir paziņojis, ka, viņaprāt, ĢM sēklas ir tādas pašas kā nemodificētās sēklas.

Realitāte: Biotehnoloģijas industrija aizliedz veikt neatkarīgus pētījumus viņu radītajiem ĢM produktiem. Sēklas tiek aizsargātas ar intelektuālā īpašuma tiesībām. Tās iepērkot, tiek parakstīts līgums, kas aizliedz veikt jebkādus agronomiskus, veselības vai vides pētījumus.

Realitāte: Daudzi neatkarīgi zinātniskie pētījumi atkal un atkal pierāda ĢMO graujošo ietekmi uz dzīviem organismiem. Biotehnoloģiju kompānijas, kuras radījušas šos ĢM kūltūraugus, šos faktus noliedz. Viena no galvenajām atšķirībām starp šo kompāniju un neatkarīgo zinātnieku pētījumiem ir pētījumu ilgums.
Kā piemēru var ņemt «Monsanto» eksperimentu, barojot žurkas ar ĢM kukurūzu un kartupeļiem trīs mēnešus. Šis pētījums uzrādīja tikai nelielu novirzi no normas. Savukārt neatkarīgo zinātnieku pētījums, kas ilga četrus un vairāk mēnešus, parādīja dramatisku kāpumu žurku nāves gadījumos un audzēju veidošanās gadījumos. Tika novērots, ka otrās paaudzes žurkas nu jau bija krietni mazākas nekā parasti, turklāt tām bija palielinātas un bojātas aknas, nieres un problēmas gastroenteroloģiskajā sistēmā utt. Ir svarīgi uzsvērt, ka trešā žurku paaudze jau bija neauglīga un nespēja radīt pēcnācējus.
Piemēram, aitu barošana ar ĢM kukurūzu radījusi aizkuņģa dziedzera un aknu bojājumus. Trušu barošana ar ĢM soju radīja izmaiņas sirdī un nierēs. Govju, bifeļu, aitu, vistu un zirgu barošana ar ĢM kukurūzas un kokvilnas augiem radījusi caureju, kura šiem dzīvniekiem nekad agrāk netika novērota, kā arī tūkstošiem dzīvnieku ir gājuši bojā.
Starptautiskās kompānijas, kuras veido un tirgū izplata ĢMO, nav ekonomiski ieinteresētas pētīt ilgtermiņa sekas, jo biznesa loģika pieprasa pēc iespējas ātrāku patentējamu organismu attīstīšanu un ieviešanu tirgū, monopola veidošanu un ieguldījumu atpelnīšanu.

3. mīts: Ekonomiski izdevīgāk ir audzēt ĢM, nevis nemodificētus kultūraugus.

Realitāte: ĢM sēklas ir kļuvušas dārgākas par konvencionālajām (parastajām), un to cena turpina pieaugt. Desmit gadu laikā ĢM kukurūzas sēklas sadārdzinājušās par 146%, un jau 2009. gadā tās bija par 69% dārgākas nekā konvencionālās un par 43% dārgākas nekā bioloģiskās kukurūzas sēklas.

Realitāte: ĢM sēklas nedrīkst uzglabāt un izmantot nākamajai sējai. Pat ne tad, ja jums pašam vai jūsu kaimiņam tās ir palikušas pāri. Katru gadu tās obligāti ir jāiegādājas no jauna no ražotāja par viņu noteikto cenu. Šeit vairs nedarbosies brīvā tirgus princips, jo pārsvarā visas sēklas nāksies pirkt no vienas no biotehnoloģiju kompānijām, pārsvarā no «Monsanto».

Realitāte: Nu jau tiek strādāts pie nākamās paaudzes ĢM kultūras šķirnēm, kuras nevairojas vairāk par vienu paaudzi. Tādējādi izslēdzot jebkādu iespēju sēklas neatļauti uzglabāt nākamajam gadam. Nākotnē, no tirgus izskaužot konvencionālās (parastās) augu šķirnes, iestāsies ĢM kultūraugu monopols, tādējādi sēklu cenu ražotājs varēs celt, cik augstu vien vēlēsies.

Realitāte: ĢM kultūraugiem nepieciešamo pesticīdu cenas ir strauji pieaugušas (piem., ‘Raundapa’ cena ASV pēdējo gadu laikā ir trīskāršojusies!). Vairāk nekā desmit gadu pieredze ASV, Argentīnā un Brazīlijā ir pierādījusi, ka ĢM kultūraugiem ir nepieciešams arvien vairāk pesticīdu. Pieauguma pamatā ir nu jau strauja pret pesticīdiem izturīgu nezāļu izplatīšanās, ko sākotnēji neviens neparedzēja. Tādējādi lauksaimniekiem ar katru gadu ir jāpērk un jālieto arvien vairāk pesticīdu.

Realitāte: Latvijā ĢM kultūraugu audzēšana radītu zaudējumus vismaz 15 miljonu latu apmērā bioloģiskajai un tradicionālajai lauksaimniecībai, sēklu audzētājiem, biškopībai un lauku tūrismam. Tāds ir rezultāts Latvijas Zemkopības ministrijas pasūtītajam pētījumam.

4. mīts: ĢM kultūraugi ir ražīgāki.

Realitāte: Vēl neviens kultūraugs nav ticis ģenētiski modificēts, lai palielinātu tā ražīgumu, izturību pret sausumu, augsnes sāļumu vai tādēļ, lai paaugstinātu tā uzturvērtību. ASV Lauksaimniecības departaments jau ir atzinis, ka neviena ĢM kultūrauga ražīgums šādā veidā nav paaugstināts. Un šis atzinums nāk no lielvalsts ar vairāk nekā 38 gadu pieredzi ĢM kultūraugu audzēšanā.

Realitāte: Dati par ĢM kultūraugu ražas palielināšanos, uzlabojot nezāļu un kaitēkļu kontroli, ir pretrunīgi. Biotehnoloģijas industrija apgalvo, ka ir novērots ražas pieaugums, savukārt vairāku valstu un institūciju neatkarīgi pētījumi (t. sk. ASV universitāšu) pēdējā desmitgadē konsekventi apliecina, ka pret ‘Raundapu’ izturīgas ĢM sojas raža ir par 4 – 12% zemāka nekā konvencionālo šķirņu raža.

Realitāte: Pētījumi arī pierāda, ka ĢM sojas apstrādāšana ar glifosātu (‘Raundapa’ aktīvā viela) kavē svarīgu barības vielu uzsūkšanos augā.

5. mīts: ĢM kultūraugu audzēšana paplašinās.

Realitāte: Šo mītu rada starptautiskā biotehnoloģiju industrija, kuru daļēji finansē pašas biotehnoloģiju kompānijas, publicējot vienpusējus un nepatiesus rakstus par ĢM kultūraugu audzēšanu pasaulē. Tādējādi tiek popularizēti ĢMO produkti un sabiedrībā radīts sapnis/ideja par jaunākajām tehnoloģijām, nesalīdzināmi lielāku ražu utt.

Realitāte: Vēl joprojām ir tikai daži ĢM kultūraugi, kas koncentrēti dažās valstīs. Visu pasaules biotehnoloģisko kultūraugu platību galvenokārt veido tie paši četri kultūraugi, ko audzēja jau pirms desmit gadiem, proti, soja, kukurūza, kokvilna un rapši. Pašā biotehnoloģiju industrijas citadelē – ASV – zemnieki jau sāk atgriezties pie ģenētiski nemodificētas sojas audzēšanas.

Realitāte: Eiropā ĢM kultūraugu audzēšana turpina samazināties katru gadu. 2009. gadā tā saruka jau par 12%.

Realitāte: Eiropā strauji pieaug no ĢMO brīvo reģionu skaits. Jau deviņas ES valstis (Austrija, Grieķija, Polija, Itālija, Ungārija, Francija, Luksemburga, Vācija, Bulgārija) ir noteikušas dažāda līmeņa aizliegumus ĢM augu kultivēšanai. Nevienā no Eiropas valstīm ārpus ES (Norvēģija, Šveice, Islande, Serbija, Melnkalne) un nevienā no ES kandidātvalstīm (Turcija, Maķedonija) neaudzē ĢMO.

6. mīts: Latvijas lielajiem putnu un cūkas gaļas ražotājiem nav pieejamu alternatīvu ĢM sojai lopbarībā.

Realitāte: Eiropai ir pieejama sertificēta lopbarība, kas nesatur ĢMO. Taču pieprasījuma apjoms noteiks to, cik liels daudzums tiks piegādāts Eiropai. Kā piemēru var minēt Brazīlijā saražoto nemodificēto soju. Brazīlija ir viena no lielākajām nemodificētās sojas eksportētājvalstīm uz Eiropu, kura viena pati spētu apmierināt faktiski visu Eiropas pieprasījumu pēc sojas dzīvnieku barībai, taču pieprasījuma trūkuma dēļ tikai trešdaļa nemodificētās sojas nonāk identitātes saglabāšanas sistēmā un piektā daļa sertificēta, bet pārējo drīz pēc novākšanas sajauc kopā ar ģenētiski modificēto soju. Lielāks un savlaicīgs pieprasījums no Eiropas veicinās lielākas daļas nemodificētas sojas sertificēšanu.

Realitāte: Lai gan pagaidām nemodificētās sojas lopbarība ir dārgāka, galaproduktu tā sadārdzinātu nebūtiski. Brazīlijas nemodificētās sojas lopbarība ir par 15 – 20% dārgāka nekā ĢM sojas lopbarība, taču soja ir tikai 20% no putnu barības (pieņemot, ka 80% no kopējām izmaksām), galaproduktu tā sadārdzinātu tikai par 2 – 3%. Attiecīgi, ja broilera cena ir aptuveni Ls 2 par kilogramu, tad tā palielinātos par 4 – 6 santīmiem.

Realitāte: Soju lopbarībā var aizvietot ar citiem olbaltumvielu avotiem, piemēram, ģenētiski nemodificētiem rapšu raušiem. Saskaņā ar ZI «Sigra» pētījumu, Latvijā strauji palielinās rapšu eļļas ieguve un patēriņš, tādējādi palielinās arī eļļas ražošanas blakusproduktu – rapšu raušu – ražošanas apjoms. Augsts proteīna līmenis un laba aminoskābju sabalansētība padara rapšu pārstrādes produktus par pilnvērtīgu olbaltumvielu avotu putniem.
Pasaules tirgū rapšu produkti ir lētāki nekā sojas spraudumi. Pētījumā secināts, ka «rapšu rauši daļēji var aizvietot un samazināt dārgo lopbarības proteīna importu, tā samazinot broileru produkcijas izmaksas», un to izmantošana broileru ēdināšanā «dod iespēju iegūt patērētāju veselībai kvalitatīvu produkciju – gaļu ar vēlamo polinepiesātināto taukskābju daudzumu un samazinātu holesterīna līmeni».

7. mīts: ĢM kultūraugi var līdzās pastāvēt konvencionālajiem un bioloģiskajiem.

Realitāte: ĢM piesārņošanās reģistrā jau ir reģistrēti 384 piesārņošanās gadījumi 64 pasaules valstīs (http://www.gmcontaminationregister.org), kas pierāda, ka, pretēji agrākajam viedoklim, ĢM kultūraugi strauji sajaucas ar dabiskām kultūraugu šķirnēm, savvaļas augiem un nevēlami nokļūst lopbarībā un pārtikā. Šis piesārņojums ietver gan legālus, gan nelegālus ĢM produktus.

8. mīts: Ģenētiskā modificēšana ir tradicionālo selekciju metožu turpinājums, tā ir droša.

Realitāte: Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas skaidrojumu, ģenētiski modificēti organismi (ĢMO) ir «organismi, kuru ģenētiskais materiāls tiek pārveidots tā, kā dabiski tas nenotiek». Augu un dzīvnieku dabiskā selekcija ir droši lietota un pārbaudīta vairākus tūkstošus gadu, turpretī kultūraugu un dzīvnieku ģenētiskās modificēšanas tehnoloģija pārkāpj dabiskos vairošanās procesus, kas jau ilgstoši pastāvējuši un nodrošinājuši organismu un vides līdzsvaru. Nekad dabiskās selekcijas laikā nav notikusi ģenētiskā materiāla pārvietošana no auga uz dzīvnieku un otrādi, rezultātā veidojot jaunu, videi svešu dzīvības formu. Ir pieejami daudzu zinātnieku atzinumi par to, ka ģenētiskā modificēšana ir ļoti bīstama un ar neparedzamām un nekontrolējamām sekām. Daži pat to salīdzina ar spēlēšanos ar atombumbu.

Tādēļ aicinu Bauskas novada iedzīvotājus, it sevišķi lauksaimniekus, aktīvi izteikt savu viedokli, rakstot iesniegumu Bauskas novada domei vai balsojot vienā no zemāk minētajām vietām līdz 30. septembrim:
Pasta ielā 1–3, kafejnīcā «Čuguna roze»;
Saules ielā 5, SIA «Ozolu optika»;
Kalna ielā 12, «Fotomikā»;
Baznīcas ielā 2, «GEKA» veikalā.

Pievieno komentāru

Komentāri 13

Rakstītājam

Atomelektrostacijas ir kaitīgas veselībai,notiek avarijas,cilvēki iet bojā! Vai pasaule tāpēc ir atteikusies no AES? Nē,jo tā ir lētākā elektroenerģija,tu tagad stāsti apmēram tā-nebrauksim ar mašīnām,jo kaitīgie izmeši kaitē veselībai,brauksim tagad ar zirgiem un riteņiem. Absurds! Absurds! Katram cilvēkam ir izvēle ēst vai neēst GMO. LlABĀK CĪNIES,LAI VEIKALĀ NETIRGOTU GMO

pirms 4 gadiem, 2013.09.26 12:01

Par izvēli kuras nebūs un par atomstacijām

1) Ja Latvijā un Eiropā sāks aktīvi audzēt ĢMO, tad izvēles ēst vai neēst vairs nebūs nevienam, jo ĢMO augi sakrustosies, pārveidos un nomāks parastos augus, kā rezultātā tie izzudīs pavisam. Savikārt no ĢMO ēšanas Tev un mums visiem sāksies nopietnas veselības problēmas kā tas šobrīd ir ASV. (Par šo faktu nav pat vērts strīdēties, jo ASV ārsti jau sen medicīniski to is pamatojuši)
2) Atomelektrostaciju slēgšana patiesībā šobrīd ir daudzu valstu dienaskārtībā. Piemēram Vācija jau 2011. gada 30. maijā paziņoja ka slēgs VISAS atomstacijas. Astoņas no tām jau ir aizslēgtas un pārējās deviņas tiks slēgtas līdz 2022 gadam.
3) Piekrītu ka ir jācīnās arī par to, lai ĢMO netirgotu veikalos. Šāda cīņa patiesībā jau notiek. Par to šobrīd Latvijā visaktīvāk cīnās Latvijas Zemes Draugi www.zemesdraugi.lv

pirms 4 gadiem, 2013.09.27 00:31

jj

Vai par faktiem, kas citu novadu deputātiem jau sen ir zināmi un viņi ir attiecīgi reaģējuši, Bauskas novada deputāti un lauksaimnieki būtu pastiprināti jāpārliecina. Rodas šaubas par izglītības līmeni un kompetenci.

pirms 4 gadiem, 2013.09.26 12:02

Sarmīte

Bauskas novadā tikai šauram individu lokam interesē ĢMO, kā progresīvs kūltūraugu audzēšanas veids, jo lai nu kā tas ir bizness, bet kā zināms, kur bizness tur nauda, kur nauda tur zūd veselais saprāts!

pirms 4 gadiem, 2013.09.26 13:20

Kāds

Kāds sakars Roundup'am ar gēnu modifikāciju?

pirms 4 gadiem, 2013.09.29 14:40

Kādam

Monsanto izveidojuši ĢM kultūraugus (soja, alfalfa, kukurūza, kokvilna, cukurbietes uc.) kuri ir tā sauktie "Roundup Ready", kas nozīmē, ka šos augus jūs varat smidzināt ar Raundapu (kurš ir pašu Monsanto ražojums) cik vēlaties, jo tas iznīcinās nezāles, taču neiznīcinās viņu modificēto augu.

pirms 4 gadiem, 2013.09.30 09:57

zemes īpašnieks

Par taisnīgu samaksu - 1000 EUR/ha gadā - esmu ar mieru daudz ko neaudzēt, bet zinātniski nepamatotus aizliegumus par velti ieviest negrasos.

pirms 4 gadiem, 2013.09.29 18:09

jj

Zemes īpašniekam nepalīdzēs arī 1000 eiro.Izrādās, ka šis cilvēks slikti orientējas, kas notiek pasaulē un kādi ir jaunākie zinātniskie pētījumi.

pirms 4 gadiem, 2013.09.29 21:35

valdim

Es esmu labāk par modificētu, nevis n-tās reizes ar ķīmiju nolietu.Pēdējā variantā tas ir 100x sliktāk un rada pēc tam tādas mutācijas jau embrija stadijā, ka ģmo mums liksies pēc gadiem labākais kas varēja būt.

pirms 4 gadiem, 2013.09.29 18:28

khmm khmm...

tev laikam nav bijis pietiekami laiks papētīt un saprast, ka visi ģmo tiks laistīti ar ķimikālijām. Vienīgā atšķirība no parasta auga ir, ka tas varēs izturēt ķimikālijas/citas indes un nenobeigties. Kā rezultātā tu ēdīsi gan ķimikālijām nolietu, gan ĢM kultūraugus. Ideāli 2 vienā...

pirms 4 gadiem, 2013.09.30 09:48

Andromeda -> Valdi

Tu tikko aprakstīji no kā Tu baidies, bet šajā gadījumā ĢMO būs 2x vairāk...

pirms 4 gadiem, 2013.09.30 13:48

čmo

Fakti
ĢMO Eiropā
Astoņas ES dalībvalstis – Austrija, Bulgārija, Francija, Grieķija, Luksemburga, Polija, Ungārija un Vācija – savos likumos ir ietvērušas tā saukto drošības klauzulu, aizliedzot ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu (runa ir par kukurūzas šķirni MON810, ko radījis ASV koncerns "Monsanto").
14 ES valstīs ir atļauts audzēt vien divas cilvēku pārtikā izmantošanai paredzētas lauksaimniecības kultūras – Vācijas ķīmiskās rūpniecības koncerna "BASF" izveidotos ģenētiski modificētos kartupeļus "Amflora" un MON810. kukurūzas šķirni.
Latvija ir vienīgā valsts ES, kas, saskaņojot ar Eiropas Komisiju, ir panākusi iespēju atļaut vai aizliegt ģenētiski modificētu kultūru audzēšanai pašvaldību līmenī.

(sviests vai ne?

pirms 4 gadiem, 2013.10.10 11:41

Prātīgi teikts

Viedokļi
Kādu iemeslu dēļ ĢMO saturošus kultūraugus savā teritorijā neaizliedz pašvaldības?
Strenču novada vadītājs Jānis Pētersons: "Likums neliek apstiprināt noteikumus par ĢMO aizliegumu. Kas ir pateicis, ka ĢMO ir kaitīgi? Pārspīlējumi ir slikti. Mēs patlaban jau ēdam ģenētiski modificētus tomātus. Neticat? Pamēģiniet no sēklām izdiedzēt stādus! 2009. gadā, kad jautājums kļuva aktuāls, lielākā daļa pašvaldību ar aizliegumu apstiprināšanu centās apliecināt savu darbošanos cilvēku labā. Tās skrēja pakaļ modei. Ja būs drauds, iesaistīsim sabiedrību, ekspertus, vērtēsim, un dome lems. Ir taču arī ģenētiski modificēti ātraudzīgie kārkli. Mēs neatbalstām un arī nenoraidām ĢMO."
Engures novada vadītājs Gundars Važa: "Novads ir vienīgais Latvijā, kur ārzemnieki nav nopirkuši nevienu hektāru zemes. Mūsu zemniekiem ĢMO kultūras nav izdevīgas, esam ar viņiem runājuši. Turklāt divos no trijiem novada pagastiem ar lauksaimniecību tikpat kā nenodarbojas. Mums lauksaimniecības zeme nav auglīga, turklāt ĢMO sēkla ir daudz dārgāka nekā parastā sēkla. Kad sapratīsim – kādam ir kārdinājums darboties ar ĢMO, tad pie šā jautājuma atgriezīsimies."
Babītes novada vadītājs Andrejs Ence: "Lai lemj valsts, kāpēc tas jādara katrai pašvaldībai. Mūsu novadam ĢMO nav tik svarīgs jautājums, neuzskatām, ka tam jātērē laiks. Novadā darbojas viens divi nopietni lauksaimnieki."
Saulkrastu novada vadītājs Ervīns Grāvītis: "Kāpēc apstiprināt bezjēdzīgus noteikumus? Tikpat labi Saeima varētu apstiprināt likumu par vaļu audzēšanu. Mēs labāk izskatāmies, ja noteikumu par ĢMO aizliegumu nav. Noteikumi nav vajadzīgi arī tāpēc, ka to izpildes kontrole būs bezjēdzīga."

pirms 4 gadiem, 2013.10.10 11:44

Lietotāju raksti