Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Inflācija – cēloņi, sekas un cerības 9

Cienījamo lasītāj! Straujais gāzes, elektrības, degvielas cenu pieaugums būs par pamatu 2008. gada inflācijai, bet, veicot iepriekšējo notikumu analīzi, mēs redzam ne visai iepriecinošu ainu.Inflācijas sākums meklējam tālākā pagātnē, kas sākās ar bieži vien nepareizi saprastu privatizāciju, daudzas fabrikas un paju sabiedrības fermas pārtrauca ražošanu, tika nopostītas, vai, labākajā gadījumā, tika pārveidotas. Šobrīd tām vairs nav nekāda sakara ar lauksaimniecību vai rūpniecisko ražošanu. Tas veicināja jau tā augošo inflāciju, radās importa pārsvars pār eksportu, daba nemīl tukšumu, ieplūda daudz importa preču, veikalu plauktos maz vietējo izstrādājumu. Kā piemēru varu minēt Jēkabpils, Jelgavas un Liepājas cukurfabrikas, kuras dažādu iemeslu pēc pārtrauca cukura ražošanu, bet Lietuvā cukurfabrikas nav slēgtas un veiksmīgi darbojas.  Pilnīgi iespējams, ka tad, kad Latvijā būs iztirgotas cukura rezerves, tā cena strauji pieaugs, protams, celsies arī visu konditorejas izstrādājumu cenas. Pieaug preces cena, pieaug inflācija.  Kā nākamo faktoru varu minēt Latvijas uzņēmēju nestabilitāti savā vidē, kas izraisa stresu pašā uzņēmējā, to mēs redzam kā iepriekšējo preču cenu pieaugumu līdz brīdim, kamēr tā tiek oficiāli apstiprināta. Nesakārtotā likumdošana, arī nepārdomātie valdības izteikumi par pievienotās vērtības palielinājumu rada apjukumu un neizpratni gan pircēju, gan arī uzņēmēju vidū. Daudzu ārzemju investoru nogaidošā politika pret mūsu valsti, kam pamatā ir nepareiza uztvere par Latvijas tēlu pasaulē, kā arī joprojām augstais korupcijas līmenis valstī, nerada ekonomisko izaugsmi.  Ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju ienākumu palielināšanās, kā arī mājokļu tirgus paplašināšanās izraisa kreditēšanas pieaugumu, kas rada inflācijas lielos lēcienus. Lieli finanšu resursi ieplūst neražojošajās nozarēs, paaugstinās pakalpojumu cenas un rodas disharmonija ekonomikā, ko pastiprina darbaspējīgo iedzīvotāju emigrācija uz attīstītākām ES valstīm. Tas daudzās nozarēs rada darba roku trūkumu un nevienmērīgu reģionu attīstību, arī demogrāfiskie procesi valstī norit ar mīnus zīmi.  Latvijas iedzīvotājus pamatoti satrauc valdības neizlēmība un kavēšanās izstrādāt migrācijas un nodarbinātības politiku. Nesakārtotība izglītības sistēmā jauniešos nedod drošības sajūtu un ticību savai nodrošinātai nākotnei. Izglītības sistēmu būtu nepieciešams pārveidot atbilstoši pieprasījumam Latvijas tautsaimniecībā un jaunajam teritoriālajam sadalījumam. Valstī jānosaka atbalstāmās prioritārās nozares, kas būtu saskaņotas un izpētītas saistībā ar ES fondiem. Kā zināms, šādi pētījumi mūsu valstī nav veikti.  Pieaugošās energoresursu cenas palielinājušas maznodrošināto un vidusslāņa neapmierinātību un spiedienu uz valdību. Pamatoti radusies vēlme pēc godīgas, par tautu domājošas valdības, tādas, kas vēlētos veidot un veidotu dialogu ar tautu. Paaugstinājusies sabiedrības pašapziņa un nepieciešamība iesaistīties pašpārvaldes procesos, kur būtu visiem jūtama kvalitatīva valsts pārvalde, godīgums un tiesiskums.  Atjaunotās Latvijas valsts nevienmērīgā ekonomikas attīstība radījusi pamatīgu iedzīvotāju noslāņošanos, valstī radies liels slānis jaunbagātnieku un ļoti liels slānis maznodrošināto, līdz ar to paliek neliela daļa iedzīvotāju, kas veido vidusslāni. Nopietni jādomā par darba kvalitātes uzlabošanu visās darba vietās, īpaši valsts institūcijās. Nopietni lēmumi un darbi jāveic, lai radītu līdzvērtīgu konkurenci strādājošo vidū bez vecuma ierobežojuma.  Nepieciešams izstrādāt vienotu darba samaksas sistēmu valsts sektorā strādājošiem, nodrošinot konkurētspējīgu atalgojumu darbiniekiem. Jāuzlabo nodokļu iekasēšana, jānosaka nodokļu atvieglojumi un jāpaaugstina iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamie ieņēmumi. Valstiskā mērogā būtu jādomā, kā palīdzēt attīstīt un palielināt ražošanas apjomus un daudzveidību lauku apvidos.  Nedrīkst pieļaut pašmāju «bāleliņu» - Saeimas deputātu - izrādīšanos, šeit es domāju mūžīgos savstarpējos ķīviņus, un ir jāsaprot, ka valstī ir ekonomiskā un sociālā krīze, katram deputātam, katram Latvijas pilsonim, būtu jārīkojas un jādomā, lai situācija uzlabojas, bet vai tas ir tā? Patiesībā jāveic darba reorganizācija, kvalitatīvāk ir jāstrādā visiem, arī deputātiem, kuru uzdevums ir inflācijas samazināšana. Latvijas iedzīvotāji jau ilgi gaida korupcijas novēršanā un apkarošanā manāmus rezultātus, ne tikai šaha spēli un kauliņu pārbīdīšanu.  Es šeit pieminēju nelielu daļu no inflācijas cēloņiem, sekas redzam un jūtam katru dienu, bet cerība vēl ir, tāpēc pārdomāsim teikto un mainīsimies uz labo pusi.  Biedrības «Piramīdas» un savā vārdā novēlu visiem Latvijas iedzīvotājiem sekmīgu, labiem darbiem bagātu 2008. gadu! Lai veicās!

Pievieno komentāru

Komentāri 9

2dalinsh

to 2dalinsh ir gudrs nodokļos, bet piemirsa vēl 25% sociālo nodokli.

pirms 10 gadiem, 2008.01.12 22:43

Bocmans

Būtu vairāk tādi I.B., tad vismaz būtu cerība, ka necirps kā aitas.

pirms 10 gadiem, 2008.01.11 01:22

ES

Ja pienāks brīdis, kad vēlētāji un Tautas kalpi runās vienā valodā, tad būs cerība uz inflācijas samazināšanos, pretēji, mēs varam bļaut cik gribam, viņi mūs negrib saprast un nesaprot!

pirms 10 gadiem, 2008.01.11 01:19

nekasipashh

Shis raksts ir paaris faktu uzskaitijums, ne vairak.

"Nepieciešams izstrādāt vienotu darba samaksas sistēmu valsts sektorā strādājošiem, nodrošinot konkurētspējīgu atalgojumu darbiniekiem. Jāuzlabo nodokļu iekasēšana, jānosaka nodokļu atvieglojumi un jāpaaugstina iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamie ieņēmumi".- shiem ierosinajumiem nav nekāda ietekme inflacijas pazeminasanaa, drizak otradi.
"Valstiskā mērogā būtu jādomā, kā palīdzēt attīstīt un palielināt ražošanas apjomus un daudzveidību lauku apvidos"- viedi vardi, bet to jau visi zina!

pirms 10 gadiem, 2008.01.07 17:56

Briedim

Pilnīgi iespējams, ka tad, kad Latvijā būs iztirgotas cukura rezerves, tā cena strauji pieaugs, protams, celsies arī visu konditorejas izstrādājumu cenas. Pieaug preces cena, pieaug inflācija.

Vai cien, Briedis ir painteresejies kadu cukuru ieperk razhotaji? Tie jau labu laiku iegadajas cukurniedru cukuru, kursh ir letaks par cukurbieshu cukuru! Nav pamata uzksatit, ka iztirgojot pedejas jelgavas sarazhota cukura paliekas, tas cenas celsies! Galu gala, ari saldumu tirgu uz cenam spiedienu izdara ari pircejs no savas puses! Razhotajs nevar neierobezhoti celt cenas! Tieshi otradi vinjam ir jasamazina izmaksas, lai vinja razhoojums butu letaks par konkurenta! Un tas tiek darits ari uz letaku izejvielu rekina - letaka importa cukura ieskaitot! Bez tam, neaizmirsisi ka cukura nozari subsideja valsts, tada veida caur nodokliem mes esam samaksajushi to neredzemo patieso vieteja DARGA cukura cenu!

pirms 10 gadiem, 2008.01.07 12:24

To 2dalinsh

Parlasi par nodokliem!
Ja no tevis darba devejs atskaita 34%, tad vins tevi apskaita pats nemaksajot necik!
Likme joprojam ir 9% darba nemeja, 24.09 darba deveja kopa 34.09% Kur tev 59% Ja mums butu 59%, tad mes jau butu sasniegushi Zviedrijas labklajibas limeni!

pirms 10 gadiem, 2008.01.07 12:20

Udox

Ne tikai no strādājošā :D Arī no katras preces cenas vismaz puse ir nodokļu summa un vismaz 30 % tirgotāju uzcenojums. Bet tā ir visā Eiropā.

pirms 10 gadiem, 2008.01.07 10:58

ese to 2dalinsh

Diferensētais nodoklis mums neder tu tak pats teici valsts iekasē jau 59%, mums vajag lai palielina neapliekamo līdz 400Ls tāpat kā anglijā un iekasē nodokli no visiem savādāk pie mums vari nodokli nemaksāt ja tavs ienākums pārsniedz 23000Ls/mēn.,bet no strādājoša pensionāra vai invalīda nodokļus kasē no pirmā LATA, jo viņa neapliekamais minimums ir viņa paša pensija, Paldies Repšem

pirms 10 gadiem, 2008.01.06 15:33

2dalinsh

Sāksim ar pareizajiem cēloņiem,-TRAKI AUGSTI NODOKĻI. 34% no strādnieka puses un vēl darba devējs samaksā 25%. Kopā valsts iekasē 59% no katra cilvēka nopelnītā latiņa. Jums neliekās bišķi partraku? ...UN KĀPĒC NAU DIFERENSĒTAIS NODOKLIS KĀ VISĀS NORMĀLĀS EIROPAS VALSTĪS, KURĀM MĒS TĀ GRIBAM LĪDZINĀTIES? Šie lūk ir ĪSTIE IEMESLI INFLĀCIJAI!!!

pirms 10 gadiem, 2008.01.06 00:40

Lietotāju raksti