Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Izvēles brīvība prasa vēlētāju atbildību 1

Prezidentam ir jāatlaiž Saeima, ja to vēlas vismaz puse valsts balsstiesīgo iedzīvotāju. Par šādas normas ierakstīšanu Satversmē ir sākta juridiskā procedūra, kuras rezultātu noteiks vēlētāju pilsoniskās aktivitātes un politiķu ambīciju reāla konfrontācija. Likumprojektu «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» ierosinājusi un Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Tās valdes priekšsēdētājs Pēteris Krīgers pamato, ka ir jāmaina pašreizējā kārtība, kad tikai Valsts prezidents var ierosināt Saeimas atlaišanu, jo prezidenti nereti ir cieši saistīti ar valdošo eliti un šādu soli bez tautas spiediena var nespert.  Tāpēc Satversmes 78. un 79. pantam piedāvāta jauna redakcija, ko izstrādājuši juristi bijušā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Aivara Endziņa vadībā. Atbalstu tautas tiesībām ierosināt Saeimas atlaišanu jau izteikuši 11 095 vēlētāji, un CVK no 12. marta līdz 10. aprīlim ir izsludinājusi parakstu vākšanu šāda likumprojekta ierosināšanai. Lai Satversmes grozījumu projektu iesniegtu likumdevējiem, tas mēneša laikā jāparaksta ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 149 064 vēlētājiem. Likumprojektam nonākot Saeimā, iespējami trīs scenāriji. Pirmkārt, tas tiek pieņemts bez izmaiņām un stājas spēkā. Otrkārt, tas tiek noraidīts, treškārt, Saeima tajā izdara izmaiņas. Abos pēdējos gadījumos sekos referendums. Spirālei jauns posms  «Vēstures attīstība iet pa spirāli, un neatrisinātas lietas mēdz aktualizēties atkal uz cita fona,» secina politologs Ārijs Orlovskis, jo izrādās, ka šāda Satversmes grozījumu ierosme nav nekas jauns. Jau Satversmes tapšanas laikā diskutēts, vai tiesības atlaist Saeimu vajadzētu dot vēlētājiem, tomēr likumā šīs pilnvaras dotas prezidentam. Jautājums no jauna uzvirmojis 4. Saeimā, īsi pirms Kārļa Ulmaņa organizētā apvērsuma. «Grūti pateikt, vai tas būtu pieņemts, bet bija doma par tieši šādu redakciju, ka viena desmitā daļa vēlētāju var ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu,» stāsta Ā. Orlovskis. Viņaprāt, tā bijusi savdabīga pazīme, ka valstī ir krīze, un viens no redzējumiem, kā no tās iziet. Arī tagad politologs saskata valstī krīzes pazīmes, ja parlaments vadās vienīgi no koalīcijas viedokļa. Koalīcija atturīga Saeimas politiķu domas par šo iniciatīvu dalās, opozīcija to atbalsta, bet vairākuma pārstāvji ir atturīgāki. «Uzskatām, ka Satversme ir stūrakmens, un neredzam, ka pārmaiņu veikšana tajā notiktu pārdomāti,» Tautas partijas (TP) viedokli izklāsta tās preses sekretārs Arno Pjatkins. TP uzskatot, ka, ņemot vērā Latvijas politisko spektru, iedzīvotāji līdzdalības vietā var pavērt ceļu politiskām manipulācijām. TP deputāti grozījumus neatbalstīšot, bet koalīcijā par to vēl neesot vienojušies.  «Latvijas pirmās partijas/Latvijas ceļa» frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš atklāj, ka tās deputāti «pozitīvi vērtē pilsoņu politiskās aktivitātes pieaugumu un pievienojas pamatotajām prasībām pēc kvalitatīvāka valsts pārvaldes struktūru darba». Tajā pašā laikā deputāti domājot, ka, mainot šos Satversmes pantus, iespējams, būtu jāveic arī citi grozījumi, lai saglabātu Satversmē esošo līdzsvaru dažādu valsts varas zaru starpā. Referendumā frakcija respektēšot Latvijas pilsoņu vairākuma nostāju.  «Ierosme ir laba. Jādod iespēja tautas izvēlei,» par Satversmes pantu jauno redakciju teic Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Taču esot jāparedz precīzs mehānisms, lai jebkurš Saeimas solis nevarētu būt iemesls tās atlaišanai un kāda neliela grupa nevarētu to izmantot savās interesēs. ZZS frakcijas deputāti par iespējamo balsojumu neesot vēl vienojušies.  «Mēs kā konservatīva partija, vērtējot dažādas idejas par būtisku Satversmes grozīšanu, parasti izturamies piesardzīgi, īpaši pret jautājumiem, kas skar varas atzaru savstarpējo līdzsvaru,» pauž apvienības «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats. Viņaprāt, nevajadzētu atbalstīt grozījumus, kuru ietekme uz politisko stabilitāti valstī ilgtermiņā ir neprognozējama. Oficiāla diskusija par šo jautājumu TB/LNNK frakcijā vēl neesot bijusi, bet tā, visticamāk, šādus Satversmes grozījumus neatbalstīšot.  Opozicionāri sola atbalstu «Mēs ar šādu iniciatīvu jau nācām, bet saņēmām asu kritiku,» atgādina partijas «Jaunais laiks» valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Viņasprāt, šāds solis pierādītu, ka vēlētāji var realizēt Satversmē noteikto - vara pieder tautai. Arī apvienības «Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā» vadītājs Jakovs Pliners teic, ka frakcija izvirzījusi aicinājumu Saeimai pašai grozīt šos Satversmes punktus, bet valdošā koalīcija to noraidījusi. Protams, tagad balsošot «par». Neatkarīgā deputāte Sandra Kalniete pauž: «Es personīgi atbalstu, jo uzskatu, ka pašreizējiem apstākļiem neatbilst, ja tikai reizi četros gados tauta var izteikt savu gribu.» S. Kalniete spriež, ka šajā reizē nepieciešamo parakstu skaitu savāks, taču šaubās, vai tāds būs arī iespējamā referenduma iznākums. Pēdējās vēlēšanas esot parādījušas pilsoņu neaktivitāti, tāpēc izšķirošam vajagot būt Saeimas lēmumam, grozījumus apstiprinot.  Savukārt neatkarīgais deputāts Artis Pabriks neslēpj, ka sliecas uz grozījumu pieņemšanu, bet ar izmaiņām tajos. Viņš neuzskatot, ka par visu automātiski jālemj ar referendumu. No TP aizgājušais A. Pab­riks pozitīvi vērtē sabiedrības mobilizēšanos, daudziem politiķiem esot bailes par aktivitātēm, ko viņi nevar kontrolēt.  Noteiktu atbalstu grozījumiem pauž apvienības «Saskaņas centrs» līderis Nils Ušakovs un sola arodbiedrībām palīdzēt, informējot un mudinot vēlētājus.  P. Krīgers apgalvo, ka parakstu vākšana nav saistīta ne ar vienu politisko spēku. Politiķiem, kuri atbalsta šo aktivitāti, esot jāatceras, ka grozījumi attieksies arī uz viņiem.  «Pa taisno» var nepieņemt  Politiķu norādi uz Satversmes grozījumu doto iespēju ar vēlētājiem manipulēt politologs Jānis Ikstens sauc par lētu «acu aizmālēšanu». Ne jau jebkurš varēšot ierosināt Saeimas atlaišanu, un lēmums par to būšot pašu pilsoņu ziņā. «Nedomāju, ka politiķi ir sajūsmā par šo projektu un būtu gatavi to pieņemt «pa taisno»,» spriež J. Ikstens. Viņš prognozē, ka Saeima varētu izvēlēties variantu izdarīt savus grozījumus un būs jārīko referendums. Savukārt tā laikā valstī varētu būt cita iekšpolitiska situācija un vismaz viens jauns politisks spēks, kas uzrunās tautu.  «Arī gadījumā, ja Saeima grozījumus nepieņem, jāsaprot, ka nedrīkst apstāties un referendumā vairākumam ir jānobalso «par». Tad pēdējo vārdu atkal būs teikusi sabiedrība, nevis deputāti,» spriež Ā. Orlovskis. Pēc viņa domām, rezultātu ir ļoti grūti prognozēt. Klupšanas akmens varot būt cilvēku pasivitāte un neticība, ka viņi šo procesu var ietekmēt. Sabiedrības aktīvākā daļa esot aptuveni 30 pro­centu.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Roberts

Pilnigi atbalstu viedokli,ka tautai ir tiesibas prasit pilnu
atbildibu no politikiem,un nejau tikai reizi 4 gados,bet katru
dienu,lai kaut kada tur banditu koalicija nevaretu turpinat
tas cucibas,ko vini jau sadarijusi.Ja politiki neprot vai negrib stradat tautas laba,tad vini ir japadzen no amatiem,lai
nak vieta citi,kuri prot un grib stradat godigi.

pirms 10 gadiem, 2008.03.14 15:36

Lietotāju raksti