Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

KNABam būtu jāpēta «knābīši»

Interesanta ludziņa ir demokrātija. Mēs arī to drusku mēģinājām spēlēt. Kur palika tie 12 tūkstoši parakstu, ar kuriem cilvēki apliecināja savu atbalstu Bauskas slimnīcai jūlijā? Kur tie ir? Kādā kabinetā atvilktnē vai ministrijā uz nagliņas? Spēle beigusies? Mums pārmet emocijas, kas ir dabiska reakcija uz to, kas notiek ar un ap cilvēku. Kā tikt galā ar emocijām? Novērst apstākļus, kuri tās rada. Tāpēc jau te stāvam un runājam. Tāpēc ir jāprasa, lai ministrija rīkojas, nevis raksta mums vēstules. Uz Bausku ir braukušas dažādas amatpersonas un stāstījušas, ka nav tik traki, slimnīcā taču paliek dienas stacionārs. To, cik maksā ārstēšanās tajā, ja visas zāles jāpērk pašam, zina tikai tas cilvēks, kurš dienas stacionāru izmantojis. Pavērtējiet, kādus jautājumus pēdējā laikā izskatījusi Saeima - kurš kurā pusē sēdēs parlamenta spīkerim, kā kaujami lopi, kad jāizkar karogi un tā joprojām. Vai tas jālemj, kad valstij grūti laiki? Viena no garajām spriešanām bija par to, kam alga būs valstī lielākā, - prezidentam vai premjeram -, pēc kuras līdzināties. Absurds! Galvenais rādītājs mūsu situācijā ir vidējie ienākumi valstī. Tam jāpiesaista visas pārējās algas. Ar koeficientu vai citādāk reizinot. Ja krīt vidējie ienākumi, krīt algas. Citādi jāklausās vaimanas, ka nekādi nevar samazināt algas dažās valsts iestādēs. Esot vajadzīga saskaņošana un piekrišana. Kurš saskaņoja ar pensionāriem, kad par desmit procentiem samazināja pensiju nestrādājošajiem un par 70 procentiem strādājošajiem pensionāriem? Kāds prasīja piekrišanu medmāsām, vecmātēm, dakteriem, kad viņus palaida no darba Bauskas un citās slimnīcās? Pazūd, izbeidzas kāda rūpniecības nozare, Latvijā pat vairākas. Iekšzemes kopprodukta kritums ir dramatisks. Tā ir katastrofa, par to ir jālemj valdībai un parlamentam. Turpretī tur sēdes laikā urbina degunu, lasa avīzi, bakstās ap datoru. Kad jūs ved uz slimnīcu Jelgavā vai Rīgā, esiet gatavi, ka tur uzņemšanas nodaļā dakteris būs jāgaida. Citādi nemaz nevar būt, jo slimnieku vienuviet tagad ir daudz vairāk, bet dakteru mazāk - samazināta finansējuma dēļ tie ir atbrīvoti. Medmāsa, kura varētu veikt injekciju, Īrijā lasa sēnes. Par šo nenormālo situāciju ir jālemj parlamentam. Gan tāpēc, lai situāciju normalizētu, gan tāpēc, lai atbrīvotajiem kaut ko piedāvātu. Citādi cilvēki labprātīgi brauc trimdā, lai savā valstī nenomirtu badā. Kad jauneklis uzaicina meiču uz kafiju, tad viņš cer ne tikai uz to vien. Apmēram tādā garā rodas tie māsterplāni veselības aprūpes optimizācijā. Tos sastāda, nevienam nerāda un tik rīkojas. KNAB derētu paskatīties, kas ir tie «knābīši», kuri izmanto situāciju un snaikstās ap slimnīcu privatizāciju.To visu ar mums dara, un mēs ļaujamies. Lai spēks būtu lielāks, jābūt solidāriem. Ja skolotāji tagad iet un prasa pienācīgas algas, ir jāatbalsta. Tāpat kā tagad pierādām atbalstu savai slimnīcai. Kamēr sēdēsim katrs savā alā un skaudīsim, kāda kuram ir alga vai cik liela māja, nejēdzības turpināsies. Būs kā 31. augustā Bauskā uz Mēmeles tilta, kad sagaidījām «erceņģeļus» melnās drēbēs.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti