Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Krusta novietošana publiskās vietās uzskatāma par normālu praksi

Š.g. 30.jūnijā Eiropas Savienības tiesā tiks izskatīts Itālijas protests pret minētās tiesas lēmumu izvākt krucifiksus no skolām Itālijā. Tiesā kā "trešā puse" Itālijas atbalsta vēl desmit valstis, proti: Armēnija, Bulgārija, Kipra, Grieķija. Lietuva, Malta, Monako, Rumānija, Krievija un San-Marino.Šai gadījumā runa ir ne tikai par kristīgās ticības simbolu - krustu, bet ir runa par vispārcilvēciskām vērtībām. Jo pirms nekā tapa modernie likumu kodeksi, apmēram pirms 3250 gadiem jau bija radies Bībeles dekalogs, kurā ietverti vispārcilvēciskie sadzīves principi, kas attiecas uz ģimeni un sabiedrību, uz garīgām un materiālām lietām, proti: "Tev nebūs nokaut, nedz laulību pārkāpt, nedz zagt, nedz nepatiesi liecināt, nedz iekārot cita sievu vai mantu, toties tev būs godāt savu tēvu un savu māti, un mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu". Šos principus nav iespējams apstrīdēt, jo uz šādiem principiem balstās visi vēlākie likumu kodeksi. Pie tam Kristus vēl padziļināja dekalogu, attiecinot to arī uz cilvēka iekšējo dzīvi. Piemēram, Kristus saka: "Jūs esat dzirdējuši; ka ir sacīts: tev nebūs laulību pārkāpt. Bet es jums saku: ikviens, kas uzskata sievieti, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī" (Matejs 5,27-28). Ticība Dievam un mūžīgai dzīvei dod cilvēkiem dziļāku motivāciju darīt labu, jo Bībele norāda, ka "Dievs skatās uz sirdi" (I Samuēla 16,7). Te redzams, cik dziļi tikumība saistīta ar ticību Dievam un pēcnāves dzīvei. Tāpēc arī dekalogā pirmie trīs baušļi kārto cilvēka attiecības ar Dievu. Lieki atgādināt, ka īsti tikumīgs ir tas cilvēks, kurš tāds ir arī iekšēji, citādi tas būtu farizejisms. Kristus Evaņģēlijs nesaraujami saistās ar Dekalogu. Tāpēc krusts kā simbols ir ne tikai kristietības, bet arī kultūras un civilizācijas zīme. Līdz ar to krusta novietošana publiskās vietās (arī skolās) uzskatāma par normālu praksi, it īpaši, ja tas notiek kristīgajās zemēs.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti