Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Krustpunktā – kopējā lauksaimniecības politika

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Latvijas Zemnieku federācijas, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas un Zemnieku saeimas pārstāvji šomēnes Briselē piedalījās «Copa-Cogeca» kongresā, kas tiek rīkots reizi divos gados. Kopumā Latviju pārstāvēja septiņi dalībnieki.Kongresa darba kārtībā viens no galvenajiem jautājumiem bija par Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2013. gada. To uzsvēra arī Eiropas lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačjans Čološs, sakot, ka ir jānoskaidro kopīgie izaicinājumi un darāmie darbi, jo KLP ir visas sabiedrības politika. Tāpat KLP ir liela nozīme, lai pārvaldītu dabas resursus, kas jāsaglabā nākotnei. KLP mērķis ir līdzsvaroti lauki, saglabājot ražošanu, jo bez lauksaimniecības nebūs iespējams nodrošināt ekonomiskās aktivitātes laukos. Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētājs Paolo de Kastro uzsvēra, ka nākotne sabiedrībai ir cieši saistīta ar lauksaimniecības pastāvēšanu. Kongresa laikā uzstājās Beļģijas zemkopības ministre Sabine Laruelle, un viņa stingri uzsvēra, ka KLP ir jāvienkāršo, tai jābūt caurspīdīgai, tajā pašā laikā daudzveidīgai un par tās būtisko nozīmi ir jāpārliecina un jāinformē visa sabiedrība.Jāsaglabā tiešmaksājumi«Copa-Cogeca» un tās biedri tic, ka Eiropas lauksaimniekiem un lauksaimniecības kooperatīviem ekonomikā ir vitāli svarīga loma, lai saražotu pārtiku un sniegtu pakalpojumus 500 miljoniem patērētāju. Šie nozīmīgie spēlētāji saskaras arvien ar jauniem izaicinājumiem - cenu svārstībām, izmaksu ietilpīgajiem nosacījumiem, kas jāievēro ES ražotājiem, kā arī cīņu ar klimata pārmaiņām. Lauksaimniecība ir gan ieguvēja, gan upuris, kad runā par klimata pārmaiņām. Ir daudzas valstis, kas var uzlabot savu ražošanu, bet tikpat daudzām jāsāk atteikties no ražošanas vai jāveic būtiskas investīcijas, lai turpinātu ražot.Spēcīga kopējā lauksaimniecības politika, kas saglabātu tiešmaksājumus, lauksaimniekiem ir daudz svarīgāka, nekā tā ir bijusi līdz šim. Eiropas Komisija apsver domu par to, kā KLP padarīt videi draudzīgāku, kas noteikti nenāks par labu ražojošajiem lauksaimniekiem un padarīs dārgākus pasākumus vides saudzēšanai. Lai gan «Copa-Cogeca» pilnībā atbalsta lauku vides saglabāšanu, tā joprojām uzskata, ka ekonomikas izaugsme ir KLP svarīgākais jautājums. Līdz ar to nebūtu atbalstāma tādu pasākumu ieviešana, kas palielinātu lauksaimnieku izdevumus un apdraudētu to ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju ES lauksaimnieciskās izcelsmes produktu ražošanā. Dalībnieki apstiprināja Kongresa deklarāciju, kas paredz cīnīties un panākt spēcīgu KLP, lai palīdzētu lauksaimniekiem un kooperatīviem cīnīties ar jaunajiem izaicinājumiem, kas ir krasā tirgus situācijas mainība un klimata izmaiņas. UZZIŅAI @«Copa» ir Eiropas līmeņa profesionālo lauksaimnieku organizāciju komiteja, kas pārstāv lauksaimniekus ES un starptautiskās institūcijās, dibināta 1958. gadā. @«Cogeca» ir Eiropas līmeņa lauksaimniecības kooperācijas komiteja, kas pārstāv kooperatīvu intereses ES un starptautiskās institūcijās, dibināta 1959. gadā. Kopš 1962. gada abas organizācijas apvienoja birojus un kopīgi pārstāv Eiropas lauksaimnieku un kooperatīvu intereses. @Galvenie secinājumi, kas radās, piedaloties «Copa-Cogeca» rīkotajā kongresā:ES dalībvalstīs pašlaik valda neliels pesimisms attiecībā uz KLP, jo ir jādomā par finansējuma sadales kritērijiem. @Nedrīkst būt lauksaimniecība bez lauku attīstības.@KLP nozīme pēc 2013. gada ir izšķiroša lauksaimniecības attīstībai.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti