Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latvijā svarīgākais ir mazināt nenoteiktību

Domājams, ka Igaunijas iestāšanās eirozonā, iespējams, daļēji veicinās investīciju ieplūdi arī Latvijā. Tas ir tāpēc, ka pasaulē Latviju, Igauniju un Lietuvu uzskata kā vienotu reģionu – gan ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, gan tādēļ, ka ikvienas valsts atsevišķais tirgus ir ļoti mazs. Tomēr Igaunijas priekšrocības kļūs vēl pārliecinošākas, mazinoties valūtas riskam, un uzņēmumam, kas darbojas Baltijas reģionā, uzsākt jaunu projektu Igaunijā būs lētāk nekā Latvijā.Lata kredītu procentu likmes turpina pamazām samazināties, kas liecina, ka Latvijas finanšu tirgū atgriežas stabilitāte un uzņēmumiem samazinās kredītu dārdzība un līdz ar to arī projektu izmaksas. Tomēr, tā kā procentu likmes Latvijā ir teju divas reizes lielākas nekā Igaunijā, tad, diskontējot projekta nākotnes naudas plūsmas, var izrādīties, ka tāds pats projekts Latvijā ir nerentabls. Latvijai tas nozīmē nestabilāku izaugsmi augstāka riska projektu dēļ, kā arī, iespējams, lēnāku darba vietu radīšanu un augstāku bezdarba līmeni.Kā var izskaidrot augstākas procentu likmes? Parasti privātais sektors nevar aizņemties lētāk nekā valsts, jo tā tiek uzskatīta par drošāku partneri, bet valsts aizņemšanās iespējas ir atkarīgas no tās kredītreitinga. S&P kredītreitings Latvijas valdības parādsaistībām ir «BB» jeb spekulatīvs raksturs, kamēr Lietuvai «BBB», Igaunijai «A-» jeb investīciju kategorija. Tas nozīmē, ka Latviju uzskata par riskantāku valsti.Politiskie riski ir īpaši redzami CDS – valsts maksātnespējas apdrošināšanas vērtspapīru – likmēs, kas dinamiski atspoguļo ārvalstu investoru skatījumu uz Latvijas valsts spēju apkalpot savas saistības. Tās pieauga katrreiz, kad valdība izrādīja nepietiekami aktīvu rīcību, kā arī ne līdz galam izskaidroja savu rīcību. Tādējādi resursu cenu ietekmē ekonomikas stāvoklis, valsts fiskālais stāvoklis, kā arī valsts politikas ticamība. Līdz ar to svarīgi ir mazināt ekonomiskos un politiskos riskus, lai Latvijas procentu likmes maksimāli tuvinātu eiro likmēm.Valsts politikai ir jābūt konsekventai, ar skaidru vīziju par sasniedzamiem mērķiem trijos, piecos gados. Valsts politikas ticamība nav ātri iegūstama, bet, vienreiz zaudēta, atjaunojas lēni. Valsts ticamība zūd pat tad, kad tās rīcība ir pamatota. Latvijas gadījumā nepieciešamā budžeta konsolidācija, nodokļu politikas pārmaiņas izraisīja sabiedrības un uzņēmēju/investoru neuzticību. Tas radīja papildu izmaksas, kas atspoguļojās pieejamā kapitāla cenā jeb procentu likmēs. Vēl vairāk, atkāpšanās no veiktajiem soļiem tikai palielina neticību, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana no 25 procentiem uz 23 procentiem, bet pēc tam paaugstināšana uz 26 procentiem.Tāpēc svarīgākais, ko Latvija var darīt, ir nenoteiktības mazināšana. Ir nepieciešama skaidra komunikācija par to, kā, piemēram, uzlabosies uzņēmējdarbības vide, kāda būs nodokļu politika un konsekventa rīcība.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti