Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latvijas Forums trešdien – par konkrētu atbalstu skolām 5

Pirms nedēļas veiktajā visas Latvijas socioloģiskajā aptaujā Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisija (SAK) noskaidroja, ka galvenais, ko mēs - Latvijas sabiedrība - sagaidām no skolām, ir – lai bērni iemācītos patstāvīgi, radoši un kritiski domāt. Nevis, ka bērni vienkārši tiks pieskatīti, kamēr vecāki darbā. Savukārt, nopietnākā tuvākās nākotnes problēma kopējā sabiedrības vērtējumā būs krasā izglītības kvalitātes samazināšanās.Protams, aptaujā tika minētas arī citas problēmas un citas gaidas. Taču var teikt, ka sabiedriskais pasūtījums Latvijas skolām ir kvalitāte. Tieši šie jautājumi - ko tad sabiedrība gaida no skolas un kāda būs izglītības kvalitāte, ir aizgājuši otrajā plānā finansējuma reformas aktualitātes priekšā. Skolu finansējuma mehānismu ir jāpārveido un, iespējams jāiet vēl tālāk nekā tagad, ļaujot vecākiem pašiem izšķirties, kurai skolai novirzīt valsts finansējuma daļu, kas sedz viņu bērnu mācību izmaksas (tā sauktā vaučeru sistēma). Taču pašlaik ļoti būtiski ir aiz lēmumiem par naudu saredzēt arī reformu – nākotnes sekas izglītības kvalitātei. Te mēs tūlīt pamanām, ka spriedzei un neskaidrībai par tālāko skolu finansējumu tūlīt uz pēdām seko daudz lielāka neskaidrība par to, kādai tad Latvijas skolai turpmāk būt, kāds būs lomu un atbildības sadalījums pašvaldībām, vecākiem, vietējai sabiedrībai.Ir vēl viena nopietna problēma, sākoties jaunajam mācību gadam. Pēdējo mēnešu lielo pārmaiņu rezultātā ir smagi cietusi skolotāju, skolas darbinieku motivācija un pašcieņa. Nevienam nav nepieciešams, ka skolotāji ķeras klāt mācīšanai sarūgtināti, ar iedragātu pašapziņu. Pašlaik nav brīnumlīdzekļa, kas uzreiz uzburtu gana naudas, pilnīgu skaidrību par nākotni un pēkšņi atjaunotu skolotāju pašapziņu un gara mundrumu. Taču tas nenozīmē, ka vienīgais, ko var darīt, ir izlādēties, lamājot valdību. Man, līdzīgi kā citiem komisijas biedriem, ir pārliecība, ka tas, ko mēs varam darīt tieši šajā brīdī, ir sniegt neviltotu, skaidru un pozitīvu atbalstu savām skolām un skolotājiem.Mēs izprotam, ka grūti laiki tikai sākas. Tādēļ vēlamies aicināt visus, kam nav nepieciešams sevi labsajūtai mundrināt ar žults izgāšanu pār citiem, sanākt kopā, padomāt un, vēlams, arī vienoties par veidiem, kā mums turpmāk vislabāk atbalstīt savas skolas un skolotājus; kādas jaunas, vienlaikus praktiskas idejas mēs varētu ieteikt un īstenot, lai skolas sekmīgāk pielāgotos pārmaiņām.Varbūt var sākt mācības pulksten 9.30, tā gada tumšākā laikā ietaupot elektrību rīta stundās? Varbūt vajag aktīvi rosināt mainīt noteikumus, lai skolas var sākt pelnīt naudu pašas ar bezdarbnieku apmācību un tālākizglītību, iesaistoties sacensībā ar līdz šim dominējošām apmācību firmām? Varbūt var ļaut vecāko klašu skolēniem strādāt skolas virtuvē vai tuvējo saimniecību laukos, ja tas nāktu par labu skolu pašu saimniecībām? Veselām paaudzēm pagātnē no tā, ka rudeņos strādāja kolhoza laukos, gabals nenokrita. Jādomā, arī skolu absolventi ne vienmēr un ne visur ir gana aktīvi izmantots resurss. Lai būtu lielāka skaidrība, kam gatavoties tuvākā gada laikā, lai izdiskutētu vislabākās atbalsta formas skolu darbam un lai sniegtu morālu atbalstu saviem skolu cilvēkiem, SAK aicina tos, kam tas ir svarīgi un kas spēj sakarīgi domāt, uz otro Latvijas Foruma diskusiju 19. augustā. Mums ir septiņas pilsētas, kas pašas noorganizējās. Diskusijās piedalīsies gan Valsts prezidents, gan izglītības un zinātnes ministre. Mēs jau tagad no aktivitātes saprotam, ka rezultātā noteikti būs virkne reālu priekšlikumu, ko vērts izmantot visām ieinteresētajām Latvijas skolām un pašvaldībām. Būs priekšlikumi ministrijai un valdībai, kādi noteikumi maināmi, kā atvieglojamas vietējo sabiedrību atbalsta iniciatīvas. Tiem, kas šādus pasākumus uzskata par tukšu salmu kulšanu, noteikti labāk palikt mājās šķendēties tālāk. Latvijas Forums ir sabiedrības pašorganizācijas kustība, nevis kolektīva pašnoniecināšanās. Svarīgākais – sākt vienoties savā starpā darīt, negaidot, kad kāds no valdības vai «centra» mūsu vietā visu atrisinās un ignorējot tos, kuri domā, ka viss velti. Latvieši pirmām kārtām ir praktiski cilvēki. P. S. Latvijas Foruma diskusija, uz ko aicināti ļaudis, 19. augustā sāksies plkst. 15 vienlaicīgi septiņās Latvijas pilsētās – Cēsīs, Jēkabpilī, Jelgavā, Madonā, Mazsalacā, Ogrē un Valmierā. Vairāk informācijas meklējiet www.saki.lv, kur no šodienas pieejami arī SAK sagatavotie diskusiju materiāli.

Pievieno komentāru

Komentāri 5

"....ļaut vecāko klašu skolēniem strādāt skolas virtuvē vai tuvējo saimniecību laukos"- kā tad ar bērna ekspluatāciju, par kuru skaisti teikts "Bērnu tiesību aizsardzības likumā"? Vēl nesen darbs skolas virtuvē, skolas apkārtnes un savas klases sakopšanā tieši tā tika definēts...

pirms 9 gadiem, 2009.08.18 14:54

suns

protams,ka jastrada ar vecakiem,pa siem treknajiem gadiem izlaidusies visi,pieradusi pie lielajam algam,kas viegli naaca,tas viegli gaaja,nu tagad jaskatas realai situacijai aciis,jaamacas gan pasiem stradat gan berni jabeidz lutinat.

pirms 9 gadiem, 2009.08.18 13:44

cik

Cik nav dzirdēts sašutums no vecāku puses - mans bērns neeies vergot.Tagad redzam ,kas no ta iznācis.Vispirms jāstrādā ar vecākiem, lai to bērnu pespiestu strādāt.

pirms 9 gadiem, 2009.08.18 13:32

"Varbūt vajag aktīvi rosināt mainīt noteikumus, lai skolas var sākt pelnīt naudu pašas ar bezdarbnieku apmācību un tālākizglītību, iesaistoties sacensībā ar līdz šim dominējošām apmācību firmām?"
Jācer, ka autoram zināms (viss) par šo tirgus nišu.

pirms 9 gadiem, 2009.08.18 13:07

suns

Vajag atjaunot pie skolaam laukos darzinus,kuros tad ari strada skoleni,ta iemacoties darbu un gustost gandarijumu par pasu izaudzeto,letakas butu pusdienas un berni vasara nodarbinati,varbut kadam darzkopiba lidz ar to klus par nakotnes profesiju,tapat varak vajadzetu iesastit vecakus,un ne jau plesot no viniem naudu,bet vienkarsi iesastot darbos skola,katram tacu ir kada profesija,kuru vins prot vislabak,par to atkal varetu pasvaldiba dzest kadu latinu no pusdienu vai gramatu naudas.variantu ir bezgala,vajag tikai padomaat.

pirms 9 gadiem, 2009.08.17 12:35

Lietotāju raksti