Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latvijas iedzīvotāji sākuši ēst lētāku un zemākas kvalitātes pārtiku 3

Pēdējo sešu mēnešu laikā Latvijas iedzīvotāji sākuši ēst lētāku un zemākas kvalitātes pārtiku, liecina jaunākais plaša patēriņa preču ražošanas uzņēmuma "Unilever" pētījums.Gandrīz trešdaļa jeb 30% Latvijas iedzīvotāju ir mainījuši ēšanas paradumus, uzturā lietojot lētāku un zemākas kvalitātes pārtiku. Salīdzinot, Lietuvā un Igaunijā tikai 22% iedzīvotāju ir mainījuši savus ēšanas paradumus. Turklāt 35% aptaujas respondentu atzina, ka arī ēst viņi ir sākuši mazāk, bet 31% uzskata, ka neēd pietiekami daudz veselīgas pārtikas, tādējādi neuzņem visus nepieciešamos vitamīnus, minerālvielas un citas uzturvielas. Lietuvā mazāk ēst sākuši 24% iedzīvotāju, bet Igaunijā - 26%. Pētījumā parādās saistība starp ēšanas paradumu maiņu un ienākumiem - jo lielāki ir ienākumi, jo mazāk cilvēki ir mainījuši ēšanas paradumus. Tikai 6% cilvēku ar ieņēmumiem virs 400 latiem mēnesī pēdējo sešu mēnešu laikā ēd mazāk un zemākas kvalitātes pārtiku, savukārt šādi savus ēšanas paradumus mainījis katrs ceturtais respondents ar ienākumiem līdz 250 latiem. Salīdzinot dzimuma atšķirības, 39% sieviešu ēd mazāk, vīriešu - 26%. Visās Baltijas valstīs vairāk nekā puse respondentu par prioritātēm ēdiena izvēlē visbiežāk minējuši labu garšu. Latvijā to kā noteicošo faktoru minējuši 66% respondenti, Igaunijā - 87%, Lietuvā - 67%. Tāpat 63% iedzīvotāju atzīst, ka ēdiena izvēlē noteicoša ir arī pievilcīga produkta cena. Augstu kvalitāti kā vienu no prioritātēm minējuši tikai 31% respondentu, bet veselīgu uzturu - 43%, savukārt 13% ietekmē ģimenes locekļu un draugu viedoklis par ēdienu. Kā uzskata Latvijas Diētas ārstu asociācijas vadītājs Andis Brēmanis, pētījuma rezultāti skaidri parāda, ka, mainoties ekonomiskajai situācijai Latvijā, ir mainījušies arī cilvēku ēšanas paradumi, jo cilvēki sākuši arvien biežāk izvēlēties lētāku un līdz ar to, iespējams, zemākas kvalitātes pārtiku. "Svarīgi atcerēties, ka neatkarīgi no tā, vai tiek izvēlēta dārgāka vai lētāka pārtika, galvenais, lai tā satur organisma funkcionēšanai nepieciešamos vitamīnus un uzturvielas," uzsver dietologs. Kā rāda pētījums, katru dienu treknās zivis, piemēram, lasi, tunci, siļķi, neēd neviens no aptaujātajiem respondentiem, savukārt trešdaļa jeb 34% iedzīvotāju vispār nelieto pārtikā treknās zivis. Šīs zivis neēd 25% vīrieši un 38% sieviešu. Pozitīvi ir tas, ka 56% iedzīvotāji vismaz reizi nedēļā pārtikā lieto zivis. Pētījums arī atklāj: jo lielāki ir cilvēku ieņēmumi, jo biežāk viņi pārtikā lieto zivis. Saskaņā ar Bērmaņa teikto zivis uzturā būtu jālieto vismaz vienu reizi nedēļā, lai uzņemtu nepieciešamās taukskābes. Katru dienu gaļu un gaļas produktus ēd 21% no visiem aptaujātajiem respondentiem - 26% vīrieši un 18% sievietes, savukārt gaļas produktus vispār pārtikā neuzņem 5%. Pārējie 74% respondentu gaļu uzturā lieto vismaz reizi nedēļā. Savukārt mājputnu gaļu katru dienu uzņem 3% respondentu, vismaz reizi nedēļā - 89%, savukārt vispār nelieto 9%. Miltu izstrādājumus katru dienu patērē 48% iedzīvotāju, vismaz reizi nedēļā tos lieto 49%, savukārt vispār nelieto 3%. Pienu un piena produktus katru dienu lieto 48% respondentu, vismaz reizi nedēļā - puse respondentu, savukārt vispār šos produktus nelieto 2%. Dārzeņus un augļus katru dienu patērē attiecīgi 58% un 40% respondentu, vismaz reizi nedēļā - attiecīgi 41% un 58%. Tikai 1% iedzīvotāju dārzeņus neēd, bet augļus neuzņem uzturā 2%. Saldumus katru dienu ēd 20% iedzīvotāju, vismaz reizi nedēļā - 71%, savukārt vispār neēd 8% respondentu. Pētījums atklāj, ka par spīti ekonomiskajai situācijai Igaunijā un Lietuvā gandrīz puse iedzīvotāju nav mainījuši ēšanas paradumus, patērējot tādas pašas kvalitātes pārtiku tikpat lielā daudzumā kā pirms sešiem mēnešiem. Latvijā ēšanas paradumus nav mainījuši 38% iedzīvotāju. Skatoties pēc teritoriālā iedalījuma, pētījums rāda, ka laukos salīdzinājumā ar Rīgu vairāk ir to cilvēku, kuri ēd mazāk un lētāku/zemākas kvalitātes pārtiku. Pētījums apliecina, ka, samazinoties ienākumiem, samazinās arī patērētās pārtikas kvalitāte. Ēd mazāk, bet dārgāku un kvalitatīvāku pārtiku tikai 4% no visiem aptaujātajiem respondentiem. Tikai 2% ēd tādā pašā apjomā dārgāku pārtiku. 17% no visiem respondentiem ir sākuši ēst mazāk, bet tās pašas kvalitātes pārtiku. Īpaši šī tendence iezīmējas sieviešu auditorijā. "Unilever" pētījums veikts sadarbībā ar "OMG Latvia" un "Snapshot". Aptaujā, kas notika 2009.gada septembrī, piedalījās 872 respondenti.

Pievieno komentāru

Komentāri 3

111

taa jau arii ir; sojainaas ciisas un sardeles, nevis pilnveertiigu galju, siera izstraadaajumus nevis sieru, kreejuma izstraadaajumus nevis kreejumu, u.t.t. vieniigi iists ir kartupelis, gurkjis, tomaats unburkaans no sava mazdaarzinja. nu nav maz. bet tauta nekad nav " trekni" eedusi. tauta ir eedusi neveseliigi, jo tas ir leetaak.

pirms 10 gadiem, 2009.09.19 17:10

Tie, piemēram, kuri jau sen strādā citās pilsētās, laiž bērnus skolā un maksā kredītus, jau sen neko īpašu nav atļāvušies..

pirms 10 gadiem, 2009.09.18 16:19

Latvijā un pasaulē