Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latvijas meži kļūs aizvien plikāki 3

Koku ciršanas apjoms valsts mežos no 2009. līdz 2010. gadam tiks palielināts par četriem miljoniem kubikmetru. To nosaka pagājušā gada decembrī veiktie grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 5. oktobra rīkojumā par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo daudzumu.Valdība šo iniciatīvu ir atbalstījusi bez ierunām, motivējot to kā atbalstu Latvijas kokrūpniecības nozarei, kas arī pārdzīvo krīzi. Tiek prognozēts, ka, sākot ar 2009. gadu, apaļkoku imports no Krievijas vairs nenotiks, jo kokapstrādes uzņēmumiem nepieciešamie materiāli būs pieejami valsts mežos. Šīs idejas atbalstītāji vērš uzmanību uz faktu, ka valsts mežos pieaugušās un pāraugušās audzēs ir sakrājies ievērojams daudzums koksnes, bet ciršanas apjoma palielināšana valstij piederošās platībās ļaujot samazināt koku zāģēšanu privātos mežos. Pret šīm nostādnēm protestē Latvijas Dabas fonds un citas vides aizsardzības organizācijas, taču viņu iebildes valdība nav ņēmusi vērā. Dabas fonda eksperti uzskata, ka Zemkopības ministrijas ierosinājums par ciršanas intensifikāciju nav zinātniski pamatots. Par šo tematu nav notikušas nekādas diskusijas ar vides nozares speciālistiem.Oponenti uzsver, ka mežs nav vienīgi koksnes resursu nodrošinātājs, bet arī aizsargājamu dabas vērtību nozīmīgs resurss. Ievērojama daļa meža biotopu, putnu, zvēru un kukaiņu dzīvotņu atrodas teritorijās, ko izmanto koksnes ieguvei.Latvijas Dabas fonds pauž pārliecību, ka mežsaimniecībā tomēr iespējams līdzsvarot ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās intereses arī krīzes situācijā. Bauskas mežniecības mežzine Sarmīte Jankovska informē, ka teritorijā lielāko daļu aizņem valsts meži. Privātās platības ir krietni mazākas. Speciāliste skaidro: «Mežu ciršanas plāns valstī ir centralizēts. To veido Valsts mežu dienests. Mūsu uzdevums ir raudzīties, vai plānotās cirsmas atbilst normatīvo aktu prasībām. Statistika liecina, ka pāraugušu mežu Latvijā ir pietiekami. Diemžēl cilvēkiem rodas priekšstats, ka kādreizējās audzes pārvēršas par plikām vietām. Patiesībā tā nav, jo cirsmu plānošana ir pārdomāta, to pierāda arī aprēķini. Par cirsmu atjaunošanu gādā akciju sabiedrība «Latvijas Valsts meži». Mūsu mežniecībā nekādu problēmu nav bijis, nocirsto vietā sistemātiski tiek stādīti jauni koki.» Mežu apsaimniekotāju biedrības «Bārbele» vadītājs Jānis Folkmanis spriež: «Ne jau plānotais apjoma palielinājums – divi miljoni kubikmetru koksnes ik gadu – ir tas, kas mūs ved «purvā». Viss šķiet pareizi, jo jādomā, kā noturēt kokmateriālu pārstrādes nozari, kas vēl, par laimi, nav sagrauta pilnībā valsts cīņā pret ražošanu. Cik noprotu, divi miljoni kubikmetru šogad un nākamgad ir līdzvērtīgi koksnes ieguves apjomam privātajos mežos. Tātad arī valsts platībās ciršanas plāns procentuāli tiek palielināts, vadoties pēc situācijas privātajā sektorā, lai gan tiek stāstīts, ka patiesībā koksnes apjoma pieaugums esot tāds, ka varētu «vicot» nost vēl vairāk.Tomēr nekur nedzird runājam par cēloņiem, kādēļ izstrāde samazinās privātajos mežos. Manuprāt, viens no galvenajiem iemesliem ir nodokļu politika, kas ir orientēta tā, lai jebkuram īpašniekam zustu vēlēšanās kopt savu mežu un rosinātu pievērsties blēdībām. Princips «ja privātie vairs necērt, tad zāģēsim valsts mežus», manuprāt, ir klajā pretrunā ar mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu valstī kopumā, kas nemitīgi tiek deklarēta. Arī privātīpašnieku rokās ir koksnes nozīmīgi resursi, kas pašlaik nav pieejami pārstrādei. Tāpēc valstij būtu jādomā par tādas sistēmas ieviešanu, kas veicinātu privātā sektora aktīvu ienākšanu tirgū. Pagaidām šajā nozarē rosību nejūt vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, mežu īpašniekus «iebaroja» 2007. gada pārspīlētās kokmateriālu cenas, par ko daudzi sapņo joprojām. Otrkārt, nodokļu slogs kļuvis pārāk smags, treškārt, kooperācija nav kļuvusi par reālu un darboties spējīgu sistēmu. Pašreizējā situācija ir tāda, ka privātajiem jāpaiet malā.Zemkopības ministrijas dienesti aizrautīgi stāsta, cik ļoti ciršanas apjomu palielinājums valstī atbalstīšot mežu nozari. Es uzskatu, ka tā ir divkosība. Latvija tuvāko kaimiņvalstu vidū ir vienīgā, kurā mežizstrādātāji joprojām nesaņem akcīzes nodokļa daļu par izlietoto dīzeļdegvielu.» Jānis Folkmanis pievēršas arī problēmas ekoloģiskam aspektam un uzsver, ka jēdziens «cirst mežu» Latvijā galvenokārt nozīmē kailcirti jeb pliku vietu, kā tēlaini to nosauca Sarmīte Jankovska. Mežu apsaimniekotāju biedrības «Bārbele» vadītājs min piemēru, kas māca daudz saudzīgāku attieksmi pret dabas resursiem: «Pērn Vācijā, Brandenburgas pavalstī, pārliecinājos, ka tur neeksistē kailcirtes. Vācijas kolēģi gana sekmīgi darbojas ar izlases ciršu metodi. Šķiet, vienīgais, kas mūsu valsts mežsaimniekus cenšas pārliecināt par šī paņēmiena priekšrocību, ir Pasaules Dabas fonds.»

Pievieno komentāru

Komentāri 3

Visitor Mezsaimniekam

...un tad atnaaks viena lielvalsts,kura nomaksaas muusu valsts pashreizeejo vadiitaaju apzinaati ietaisiitos aareejos paraadus.Lai Dievs dod,ka taa ir tikai mana paranoja.

pirms 10 gadiem, 2009.01.12 13:26

kādi 10 gadi? jau pēc 3 gadi vairs nekā nebūs... :(

pirms 10 gadiem, 2009.01.12 10:40

Mežsaimnieks

Latvijā praktiski nekas nav palicis no kurienes [pasmelt],kas bija privatizējams to [noprihvatizēja],viss ko varēja pārdot jau ir realizēts.Manuprāt vēl gadi 10 šādas valsts politikas un Latvija būs izsaimniekota pilnīgi un galīgi.

pirms 10 gadiem, 2009.01.12 10:34

Latvijā un pasaulē