Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Marta pirmajā dekādē gaisa temperatūra svārstījusies no plus 8 līdz pat mīnus 24 grādiem 1

Marta pirmajā dekādē piedzīvotas gan pirmās pavasara vēsmas, gan arī bargs sals, jo gaisa temperatūra svārstījusies no plus 8,8 grādiem Jelgavā līdz mīnus 24 grādiem Zosēnos.Kā liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija, marta pirmās dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā kopumā bijusi vienu grādu zem normas, taču laika apstākļi šajā periodā bijuši ļoti mainīgi. Diennakts vidējā gaisa temperatūra svārstījusies no četriem līdz pieciem grādiem virs normas 1.martā un 6.martā līdz četriem grādiem zem normas 4.martā un sešiem līdz astoņiem grādiem zem normas dekādes beigās. 6.martā, kas bija dekādes siltākā diennakts, dienā gaiss daudzviet sasila līdz plus 6, plus 8 grādiem, Jelgavā līdz plus 8,8 grādiem. Turpretī perioda pēdējās dienās līdz ar ziemeļu vējiem Latvijā ieplūda auksts gaiss un minimālā gaisa temperatūra visā Latvijā, izņemot pašus rietumu piekrastes rajonus, noslīdēja zem mīnus 10, vietām Austrumlatvijā zem mīnus 20 grādiem, viszemāko dekādē temperatūru sasniedzot 10.marta rītā Zosēnos - mīnus 24 grādi. Nokrišņi bija marta pirmās dekādes sākumā. To daudzums kopumā Latvijā bija 75% no normas. Kurzemē un Latvijas centrālajos rajonos nokrišņu bija mazāk par normu, Rucavā un Liepājā tikai 20% līdz 30%. Austrumlatvijas centrālajos un austrumu rajonos daudzviet mēreni un pat stipri sniga 3.martā, tā rezultātā dekādes nokrišņu daudzums tur sasniedza 110% līdz 150% no normas. Latvijas lielākā daļa vēl ir klāta ar sniega segu. Visbiezākā sniega sega bija Austrumlatvijas iekšzemes rajonos, kur zemi klāja vidēji 24 līdz 44 centimetrus dziļa sniega sega. Alūksnē zemi klāja 54 centimetrus dziļš sniegs, kas 1,5 līdz divas reizes pārsniedz normu. Alūksnē 4.martā sniega sega sasniedza šoziem Latvijā vislielāko biezumu - 61 centimetru, turpretī gandrīz bez sniega dekādes laikā bija Kurzemes rietumu jūras piekraste, kur 0,5 līdz vienu centimetru biezs sniegs bija tikai atsevišķās dienās. Vējš šoziem pa īstam atdzīvojās 3.martā, kad rietumu un centrālajos rajonos vēja brāzmas sasniedza 18 līdz 24 metrus sekundē (m/s), bet Ventspilī tika piedzīvots stipras vētras spēks - 29 m/s.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

baiba

Jā straujas temperatūras maiņas var ietekmēt cilvēkiem pašajūtu,tādēļ katru dienu vajadzētu lietot šnabi,pa pudelītei dienā,vairāk gan nē,savādāk tiks ietekmētas aknas,tas no pieredzes un tautas līdzekļiem....

pirms 5 gadiem, 2013.03.12 12:32

Latvijā un pasaulē