Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

No strupceļa izeju meklējot 2

Mēs valstī joprojām tērējam vairāk nekā spējam nopelnīt. Nākamgad valsts budžeta deficīts ir 566 miljoni latu, un trūkstošos līdzekļus esam spiesti aizņemties no starptautiskajiem aizdevējiem. Bez aizdevuma mums valsts izdevumus nāktos samazināt vēl vismaz par trešdaļu, un daudzu valsts funkciju un pakalpojumu nodrošināšana kļūtu neiespējama. Steigā meklējot risinājumus, kā samazināt tēriņus un palielināt ieņēmumus, valdība paredzējusi virkni pasākumu, tostarp, grozījumus likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN), kur plānots ieviest nodokli „dienesta" automašīnu izmantošanai personīgām vajadzībām. Pati ideja ir sociāli taisnīga un apsveicama lieta „normālā" valstī, labā ekonomiskajā situācijā un ar nosacījumu, ka valsts iedzīvotāji apzinīgi maksā nodokļus, bet diemžēl mūsu situācija ir citāda. Igaunijā šāds nodoklis esot un veiksmīgi strādājot. Var jau būt, ka tā ir, bet, iesniedzot likumprojektu Saeimā, ierēdņi nevar paskaidrot, kāds ir šis Igaunijas nodokļa modelis, iekasēšanas metodes un tā kontrole.  Par pašu ieceri. Plānotais nodoklis attiecas uz visām juridiskām personām piederošām automašīnām, kas tiek apliktas ar nodokli 81 Ls/mēnesī par katru dienesta automašīnu, jo valsts pieņem par pamatu, ka katrs darbinieks mēnesī netieši gūst labumu 150 Ls un par šo summu būtu taisnīgi nomaksāt nodokļus. Dzirdot to, ka tas attiecas uz „dienesta" auto, varētu domāt, ka tas skar tikai valsts un pašvaldības darbiniekus, tomēr ar vārdu „dienesta" tiek saprasta JEBKURA juridiskai personai piederoša vieglā automašīna, tātad tas skars visas privātās firmas un pat privātpersonas, kas auto iegādājušās līzingā, jo līzinga auto līdz izpirkumam pieder bankai (juridiskai personai), bet pats pircējs ir tikai turētājs. Augstāk minētā nodokļa apmērs un piemēroto personu loks ir tik plašs, ka tas skar gandrīz katru ģimeni, kas dzīvo un strādā mūsu valstī. Ja Saeima nespēs vienoties par ko citu, tad ik mēnesi darbinieki, kam darba vajadzībām ir izsniegt automašīna, kā arī ikviens līzinga ņēmējs no savas darba algas būs spiests maksāt 81 Ls/mēnesī, kas gadā veido prātam neaptveramu summu - 972 Ls. Apstākļos, kad valstī visvairāk reģistrētās automašīnas ir vaz wolksvagen un ford - lielākoties, lietotas un kuru tirgus vērtība svārstās no 1000 - 5000 Ls, nodokļa apmērs ir nesamērīgs. Valsts kasē ieņēmumi vajadzīgi, taču aktuāls ir jautājums, ko pašreizējais likumprojekts neparedz - kā valsts izkontrolēs šī nodokļa nemaksātājus? Var domāt, ka to veiks Valsts ieņēmumu dienests. Bet kā tas ārpus darba laika to kontrolēs? Var pieņemt, ka to varētu veikt finanšu policija, taču šai iestādei nav tiesību apturēt transportlīdzekļus. Pieaicināsim ceļu policiju, taču tās pienākumos likumprojekts neparedz šādas darbības. Ko tad darām? Ja nav kontroles, tad kurš maksās? Ļoti ceru, ka Saeimas komisijas, strādājot pie 2010.gada valsts budžeta, atradīs veidu, kā novērst šīs nepilnības.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

piķis un zēvele

Valsts konkrētā gadījumā dara pareizi .. nav te ko ņaudēt un vāvuļot... Lielai daļai sabiedrības, tajā skaitā uzņēmējiem ir izveidojies kaitīgs ieradums -- nemaksāt nodokļus, tai pat laikā bļaut skalā balsī -- mana nodokļu maksātāja nauda mana nauda!!!!!
Un izeja ir tikai viena -- tā saucas --- vēdera izeja

pirms 8 gadiem, 2009.11.11 14:16

Bauskas puika

Madar, Jūs esat malacis! Es par Jums un ceru, ka Bauska arī!

pirms 8 gadiem, 2009.11.10 16:17

Lietotāju raksti