Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Noslēdzies projektu cikls

Noslēdzoties ikgadējam «Erasmus+» projekta ciklam, Kandavas  lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālās struktūrvienības audzēkņi par dalību projektā «Kandavas lauksaimniecības tehnikuma izglītojamo prakse Eiropā» saņēma «Europass Mobility» dokumentu, ko parakstīja uzņemošās organizācijas.

Audzēkņi apgūst dienvidnieku darba kultūru
Seši Saulaines teritoriālās struktūrvienības audzēkņi, kuri aprīļa vidū atgriezās no mēnesi ilgas prakses Spānijā, 7. maijā saņēma dokumentu par sekmīgu un augstā kvalitātē izpildītu prakses programmu. Dokuments kalpos kā pierādījums gūtajai pieredzei un uzlabos konkurenci darba tirgū.

«Erasmus+» projektu koordinatore Linda Zeltiņa informē, ka jaunieši sekmīgi realizējuši «Erasmus+» projektu Nr. 2016-1-LV01-KA102-022543 «Kandavas lauksaimniecības tehnikuma izglītojamo prakse Eiropā», uz kuru ieradās projekta dalībnieki un potenciālie interesenti nākamajam gadam. Projekts ilga visu mācību gadu. Audzēkņi pabija piecās valstīs, praktizējot dažādas profesijas – lauksaimniecības tehnikas mehāniķis, automehāniķis, pavārs, klientu apkalpošanas speciālists, viesnīcu pakalpojumu speciālists un elektriķis. Projekta mērķis bija sniegt jauniešiem pirmo starptautisko pieredzi apgūstamajā profesijā un personiskās prasmes, lai uzlabotu konkurētspēju darba tirgū. Saulaines struktūrvienības audzēkņi praktizējās Portugālē un Spānijā. Kopējais projekta finansējums ir EUR 133 174, kurā ietilpa ceļa izdevumi, individuālais atbalsts, administratīvie izdevumi un speciālo vajadzību atbalsts. Prakses ilgums – divdesmit astoņas dienas. Projektā piedalījās piecdesmit divi dalībnieki, no kuriem divpadsmit studenti un divas pavadošās personas pārstāvēja Saulaines teritoriālo struktūrvienību, – informē projekta koordinatore.

Kopā ar jauniešiem uz saulainajām zemēm devās arī skolotāji. «Pavadošo personu uzdevums bija braukt līdzi jauniešiem, palīdzēt viņiem iekārtoties un novērtēt situāciju uzņemošajā valstī. Pavadošā persona iepazina katra praktikanta darbavietu un izvērtēja to. Tas sniedza priekšstatu par prakses vietu, tās aprīkojumu un atbilstību izvēlētajai profesijai,» teic L. Zeltiņa.
Atskatās uz piedzīvoto

Noslēguma pasākumos Kandavā, Cīravā un Saulainē jaunieši dalījās ar gūto pieredzi ārzemēs, rādīja dažādus fotoattēlus un stāstīja atgadījumus par praksē pavadīto laiku, apgūtajām iemaņām, brīvā laika pavadīšanas iespējām. Iegūtā pieredze skolēniem ir nozīmīga un vērtīga, jo prakses laikā bija jāveic arī uzdevumi, kas tieši neatbilst profesijai, bet, kā atzina paši praktikanti, tikai uzlabo un pilnveido prasmes un dod būtisku ieguldījumu personības attīstībā un izaugsmē. Prakses laiks jauniešiem sniedza izpratni par savas profesijas ik-dienu, pozitīvo un negatīvo, ļāva iejusties svešā vidē un pilnībā uzņemties atbildību par veicamo uzdevumu, kā arī attīstīja spēju risināt dažādas konfliktsituācijas. Praksē pavadīto laiku jaunieši kopumā vērtē pozitīvi un izteica pateicību Eiropas Savienībai par doto iespēju. Vairāki audzēkņi saņēma pozitīvu prakses darba novērtējumu, un viņiem tika piedāvātas darba iespējas ārzemēs arī turpmāk. Protams, jauniešiem pirmajā vietā ir skolas absolvēšana, bet šāds piedāvājums liecina, ka praktikanti ir profesionāli savā jomā un spēj savas prasmes pielietot arī pavisam svešā vidē. Praktizējoties ārzemēs, studenti gūst dažādu pieredzi un zināšanas, ļoti prasmīgi izvērtē biznesa vidi uzņemošajā valstī un spēj novērtēt tās darbības pozitīvos un negatīvos aspektus. Liels pluss ir valodu zināšanu uzlabošana, kas mūsdienās ir ļoti būtiski.

Strādā ātrāk
Topošā ēdināšanas pakalpojumu speciāliste Inga Grīnberga pastāstīja, ka satraukums darbavietā bijis tikai pirmajās dienās. «Man mājās palika bērniņš. Ļoti uztraucos, bet ar mūsdienu komunikācijām pārliecinājos, ka viss ir kārtībā. Tad varēju koncentrēties darbam Spānijā,» stāsta Inga. Jauniete strādāja viesnīcā «Aba». Viņa izmēģināja jaunas virtuves iekārtas, iepazina spāņu darba kultūru: «Spāņi strādā ļoti lēni. Ar uzdotajiem pienākumiem mēs, latvieši, tikām ātri galā. Dažreiz puse dienas mums bija brīva, turpretī vietējie vēl strādāja.»
Annijai Ņikuļinai darba process likās elementārs. «Nekā neparasta nebija. Strādājām, darījām, ko lika. Interesanti, ka spāņi grīdu vienā reizē izmazgā trīs piegājienos – ar mitru, sausu un vēlreiz mitru lupatu. Tas šķita dīvaini. Dienvidnieki ir draudzīgi, atsaucīgi, bet ļoti lēni. Viņi nekad nekur nesteidzas pat tad, ja pasūtījums gaida. Latviešiem būtu jāņem piemērs, kā lieki nestresot,» ar smaidu sejā nosaka Annija.

Citas ieražas
Jaunieši no Latvijas ne tikai strādāja, bet arī devās ekskursijās. Viņi dzīvoja kalnainā apvidū. Lauma Janone priecājās par dabasskatiem: «Kalni izskatījās vienreizēji. Pirmo reizi ceļoju un pirmo reizi redzēju īstus kalnus. Tas bija neaprakstāms skats. Aizbraucām uz Malagu, kur apmeklējām baznīcas un katedrāles. Arhitektūra, manuprāt, stipri līdzīga Vecrīgai. Ļoti skaisti.» Eviju Uškuri izbrīnīja spāņu neizpratne par latviešu ēšanas paradumiem. «Viņi maz-liet pat apvainojās, kad pajautājām par majonēzi. Viņi to nelieto. Turklāt Spānijā cilvēki ēd ļoti lēni,» novērojumos dalās Evija. Savukārt Estere Mušinska jūsmoja par cilvēkiem: «Vietējie ir ļoti mierīgi, laipni un smaidīgi. Ļoti draudzīgi cilvēki, ne tādi kā latvieši. Mēs vairāk domājam katrs par sevi, esam nosvērti, bet dienvidnieki tādi nav. Mums būtu jālīdzinās viņiem, dzīve jātver vieglāk.»

20170612-1545-erasmus.jpg

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti