Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Padomju daudzstāvenes: sabruks, nojaukt vai – siltināt? 6

Jau gadiem sabiedrībā valda mulsums attiecībā uz padomju laika daudzdzīvokļu ēku pastāvēšanu nākotnē. Vieni saka - tās ar laiku sabruks, jo beidzas ekspluatācijas termiņš, citi - tās mūžam stāvēs kā drūmi pieminekļi padomju inženieriem.Ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) aktivitātes «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi» palīdzību iedzīvotāji var siltināt ēkas, reizē uzlabojot to izskatu, un atgūt pusi no ieguldītās naudas. Visvairāk Eiropas naudu ēku siltināšanai izmanto Valmierā, Rīgā, Ventspilī, Liepājā un Limbažu novadā. Taču citviet cilvēki pret to izturas atturīgi. Kopējais pieejamais līdzfinansējums daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijai ir 44,3 miljoni latu, kas jāapgūst līdz 2013. gadam. No šīs summas līdz šim esam apguvuši vien dažus miljonus. Daudzām ēkām neliels remonts vairs nav glābiņš, taču siltināšanas darbi, līdz ar kuriem tiek savesta kārtībā arī mājas kopējā veselība, tomēr ir risinājums. Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes docents Aldis Greķis esmaja.lv pauda viedokli, ka, «nosiltinot sienas, bēniņus, pagraba pārsegumus, uzlabojot apkures sistēmu un veicot citus ieguldījumus, ietaupījums varētu būt pat lielāks nekā 50 % no līdzšinējām apkures izmaksām». Iedzīvotāju rēķini par siltumu samazinātos, bet būtu jāatmaksā kredīts, ja iedzīvotāji darbu veikšanai būs ņēmuši aizņēmumu bankā. „Tomēr rēķina kopējā summa nepārsniegtu līdz šim maksāto, drīzāk būtu zemāka" pārliecināts A. Greķis. Viena daudzdzīvokļu nama siltināšana izmaksā 60 000-100 000 latu, no kuras pusi apmaksā Eiropas Savienība (ES), norāda speciālists. Viņš mudina iedzīvotājus parūpēties par savu mājokļu stāvokli jau laikus un nopietni. Kamēr privātmāju iedzīvotājiem pašiem ir jāparūpējas par siltumu, dzīvokļu īpašniekiem vajadzētu ES piedāvāto programmu uzņemt ar atplestām rokām, taču tā nenotiek. Speciālisti atzīst, ka bieži aktīvākā iedzīvotāju daļa, kas vēlas sakārtot savu dzīvesvietu, ir mazākumā pret tiem, kas neatbalsta siltināšanu vai kuriem ir vienalga. Nereti dzīvokļu īpašnieki pat atsakās ielaist savā īpašumā meistarus, bet citādāk taču nomainīt radiatorus un logus nav iespējams. Tomēr, ja kopsapulcē 51 % mājas iedzīvotāju nobalsojuši par ēkas siltināšanu, pārējiem ir jāpiekāpjas. „Ja iedzīvotāji nav ieinteresēti, nekas neies uz priekšu. Ir svarīgi, lai būtu pāris aktīvu cilvēku katrā mājā, tad siltināšanas projekts tiek realizēts," norāda A. Greķis. Aktivitātes ietvaros ES sedz 50% no kopējām mājas siltināšanai veiktajām attiecināmajām izmaksām. Vienam projekta iesniegumam maksimāli pieļaujamais finansējuma apjoms nedrīkst pārsniegt 35 latus uz vienu dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru. Ēkām jābūt nodotām ekspluatācijā no 1944. gada līdz 1993. gadam. Ir vēl daži citi noteikumi, lai iegūtu finansējumu, bet tiem vairums Latvijā celto daudzdzīvokļu namu atbilst.

Pievieno komentāru

Komentāri 6

gribu siltināties

Raksta autors ir aizmirsis publiski minēt vienu būtisku lietu: bankas parasība piešķirot kredītu ir 80% dzīvokļu īpašnieku piekrišana!!!

pirms 7 gadiem, 2010.09.24 13:45

dana

mulsums ir liels, kam vajag nopelnītātri (atkal un kā vienmēr) un kas tad varētu būt ieguvējs???Mana māja tik ātri nesabruks, bet, lai siltinātu, ir tik ļoti daudz te jāizdara tām pašām pašvaldības iestādēm/SIA

pirms 7 gadiem, 2010.09.24 12:03

Vecītis

Mazs noslēpums, ko atklāja kādreiz man būvdarbu vadītājs. Būvdarbu vadītājs ir pamanījis,ka atvestais panelis ir ieplaisājis. Šādi paneļi tika montēti pēdējos stāvos, lai izturētu slodzi. Tāpēc nebrīnaties, ka pēdējos stāvos mājas paneļos ir plaisas.

pirms 7 gadiem, 2010.09.24 09:26

domīgais

Ja dzīvokļi ir privatizēti, tad pašvaldībai to īpašnieku problēmas ir pie vienas vietas.Tāpēc jau ir runa par aizņēmumu un parāda dzēšanu, kas būs jāmaksā n-tos gadus, un maksu par apkuri lidz ar to tas nesamazinās, jo būs jādzēš aizņēmums.Un ja sabruks privatizētie dzīvokļi, tad pašiem būs jāmeklē,kur dzīvot un privatizēt 104. sērijas paneļnieces bija neprāts.

pirms 7 gadiem, 2010.09.23 22:36

es

es par kareivju ielas daudzstavu majas uzlabosanu!!!!!

pirms 7 gadiem, 2010.09.23 21:50

XXX

ko te lai siltina ,ja pa mājas sienu ir plaisu plaisas,[iecavas deviņstāvenes] .kad cēla bij 1980 gads un nolietojums ir 50%uz šo brīdi, ja nosiltinās tad sabruks ātrāk nekā domājams,
iecavas dome varētu aiziet pastaigā un paskatīties ,[domāju kad dabā ,ne pa kabineta logu]pēc lietus var labi visas plaisas redzēt, [par priekšā teikšanu naudu neprasu]takā sāciet domāt kur 216 dzīvokļu ņemt tuvākā laikā ,pēc gadiem 10. bet Aizupiešu brāķi vairs netaisiet, varbūt būvuzraugs atdos tonaudu ko prēmijā savāca ? jo brāķis ir liels.

pirms 7 gadiem, 2010.09.23 19:37

Lietotāju raksti