Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Par rīcību negaisa laikā un zibensaizsardzību

Šogad Latvijā reģistrēti 23 ugunsgrēki, kuru izcelšanās iemesls ir zibens, no tiem 13 - reģistrēti jūlijā. Saskaroties ar tādu neprognozējamu risku kā zibens, sevišķi atrodoties ārpus mājas, ir jāievēro stingrākā piesardzība, lai šī dabas parādība nekļūtu par draudu dzīvībai. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests 2007.gadā ir reģistrējis 48 ugunsgrēkus, kuru iemesls bija zibens. Aizvadītajā gadā šajā ziņā īpašs bija 21. augusts, kad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki izbrauca uz septiņiem zibens izraisītiem nelaimes gadījumiem. Visbiežāk zibens ir "iespēris" elektrības stabos, augstos vai atsevišķi augošos kokos, kā arī siena ķīpās, taču 12 reizes zibens ir radījis lielākus vai mazākus bojājumus dzīvojamām mājām, 18 gadījumos - saimniecības ēkām. Savukārt 2006. gadā reģistrēti 24 šāda veida ugunsgrēki, 2005. gadā - 19, bet 2004. gadā - 33 ugunsgrēki.  Atbilstoši Latvijas hidrometeoroloģijas pārvaldes datiem, visbiežāk pērkona negaisi, tātad arī zibeņi, Latvijā plosās valsts austrumos, Latgales līdzenumu daļā, arī Vidzemes augstienes rietumu daļā. Vismazāk šādi laika apstākļi vērojami Latvijas ziemeļrietumos, Ventspils rajonā.  Zinātniskie pētījumi ir apliecinājuši, ka visbiežāk zibens, kas ir elektriskā lauka pēkšņa izlādēšanās, kuras laikā Strāvas stiprums var sasniegt 100 000 ampēru un strāvas spriegums - vairākus miljonus voltu, apdraud no zemes augstākos objektus - kokus, elektrības stabus, TV antenas.  Lai pasargātu sevi un savu īpašumu no zibens, jau 18. gadsimtā krievu zinātnieks M.Lomonosovs ieteica drošu paņēmienu cīņai pret zibeni - zibensnovedēju.  Aizsardzība vajadzīga katrai ēkai, turklāt tā kļuvusi aktuālāka nekā jebkad iepriekš. Tas izskaidrojams ar nemitīgi pieaugošo elektrotehnikas klātbūtni ikvienā dzīvojamā, sabiedriskā vai ražošanas ēkā. Tādējādi pieaug arī ēkas magnētiskais lauks, kas pievelk zibeni, un elektrības izlādēšanās notiek biežāk. Reālajai situācijai neatbilst priekšstats, ka zemākas ēkas ir mazāk apdraudētas. Ar savu spēcīgo elektromagnētisko lauku tās zibeni pievelk vairāk nekā blakusesošās augstceltnes. Zibensnovedēji un iekšējo elektrisko tīklu aizsardzība pasargā arī pret strāvas pārspriegumiem un kritumiem, kas īpaši bieži sastopami laukos, kur elektrību pārvada gaisa vadi.  Latvijas būvnormatīvs LBN 201-07 "Būvju ugunsdrošība" 8. nodaļa nosaka, ka zibensaizsardzību ierīko visu veidu būvēs, kuru augstākā daļa ir vairāk nekā 15 metrus augstāka par blakus esošajām būvēm un kuras neatrodas blakus esošo būvju zibensaizsardzības zonā.  Savukārt Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka namu un objektu īpašnieki ir atbildīgi par to, lai zemējumu un zibensaizsardzības ierīces tiktu uzturētas lietošanas kārtībā un to pārbaudes un elektroinstalācijas izolācijas pretestības mērījumi tiktu veikti ne retāk kā reizi sešos gados.  Saskaroties ar tādu neprognozējamu risku kā zibens, sevišķi atrodoties ārpus mājas, ir jāievēro stingrākā piesardzība, lai šī dabas parādība nekļūtu par draudu dzīvībai, tādēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests iesaka iedzīvotājiem būt modriem un negaisa laikā ievērot piesardzību:  ·Centieties bez īpašas nepieciešamības neiet ārpus telpām, aizveriet logus, durvis, dūmvadu aizvērtņus. Parūpējieties, lai telpās nebūtu caurvēja, ar to telpā var iekļūt lodveida zibens.  ·Nekurini plīti vai krāsni. Dūmi vada elektrību un pieaug risks, ka ēkā var iespert zibens.  ·Turies tālāk no elektroinstalācijām, antenām, logiem, durvīm. Centies atrasties tālāk no ēkas ārējās sienas, ja laukā pie tās aug koks. Ja zibens trāpīs kokā, daļa no lādiņa var tikt novadīta uz ēku.  ·Atvieno radio un televizoru no elektriskā tīkla. Neizmanto sadzīves elektrotehniku un tālruni.  ·Sevišķi bīstams zibens ir klajā laukā. Atrodi ēku, kur patverties. Ja nav iespējams patverties ēkā, neizmanto nelielus šķūņus vai atsevišķi augošus kokus.  ·Neuzturies atklātās augstienēs, blakus metāla vai metāla stiepļu žogam un zibensnovedējam.  ·Ja klajā laukā nav kur patverties, tad nogulies zemē. Ja iespējams, izvēlies sausu, smilšainu grunti, pēc iespējas tālāk no ūdenskrātuvēm.  ·Nemeklē patvērumu zem augstiem, atsevišķi augošiem kokiem - ozoliem, priedēm, liepām, it sevišķi ja to stumbru jau bojājis zibens. Pastāv risks, ka zibens var trāpīt kokā vēlreiz. Piemērots patvērums ir biezs mežs bez atsevišķiem augstiem kokiem.  ·Atceries, ka pērkona negaisa laikā nedrīkst atrasties uz ezera vai citas ūdenskrātuves, peldēties, makšķerēt zivis. Nepieciešams attālināties no ūdenskrātuves drošā attālumā.  · Kalnos turies tālāk no virsotnēm un augstām klinšu smailēm. Centies nokļūt līdz kalna pakājei. Metāla priekšmetus - alpīnistu uzkabi, cērtes, katlus, ieliec mugursomā un novietojiet aptuveni 20 - 30 metru attālumā no savas atrašanās vietas.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti