Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pastkartes – laika liecinieces

Mūsdienās arvien retāk sarakstē lieto pastkartes, tās aizstājusi datora vai mobilā telefona elektroniskā saziņa. Taču ne tik tālā pagātnē ļoti populāras bija pastkartes, kas veltītas dažādiem svētkiem. Iedzīvotāji cits citam tās labprāt sūtīja ar pasta starpniecību. Arī pirms Lieldienām pastnieku somas kļuva smagākas, jo adresātiem vajadzēja nogādāt gaumīgas pasta kartītes ar pavasara vai citu romantisku ainu motīviem.Par pasta atklātnes jeb pastkartes izgudrotāju lauriem nerimst strīdi starp Vāciju un Austriju. Ideja par vienkāršotas un lētas pastkartes ieviešanu pirmo reizi apspriesta 1865. gadā starptautiskajā pasta konferencē Vācijas pilsētā Karlsruē. Vācijas pasta ģenerāldirektors Heinrihs fon Stefans ierosināja pasta apritē ieviest apmēram 12x16 centimetru lielu elastīgu kartona kartīti, kuras vienā pusē iespiests attēls, bet otra puse paredzēta rakstiskam vēstījumam. Jāteic gan, ka arī līdz 1865. gadam notika pasta kartīšu sūtīšana, taču to varēja darīt tikai slēgtās aploksnēs. Jaunpiedāvātajai pasta korespondencei bija paredzēts viszemākais tarifs, taču ideja neguva lielu piekrišanu. To noraidīja, jo galvenais pretarguments bija, ka jaunās pasta atklātnes ideja ir pretrunā ar pasta korespondences privātumu, noslēpumu un arī intimitāti, ko var sniegt tikai vēstījuma sūtīšana slēgtā aploksnē.Pēc četriem gadiem, 1869. gada 2. jūlijā, Vīnes lauksaimniecības universitātes profesors Manuels Hermans pastkartes ideju un tās priekšrocības detalizēti aprakstīja Austrijas laikrakstā «Neue Freie Presse». Tas, ko nerealizēja Vācijas pasts, izdevās Austrijas pastam, jo ar ģenerāldirektora Ādolfa Malija atbalstu un rīkojumu Austrijas pastā pastkartes lietošanu ieviesa, sākot ar 1869. gada 1. oktobri. Pastkarte ātri ieguva sabiedrības piekrišanu lietišķajā un īsajā sarakstē, īpaši dažādu svētku gadījumos - Ziemassvētkos, Lieldienās, Vasaras svētkos u. tml. Drīz pēc tam pastkarti atzina arī Vācijas pasts, bet 19. gs. beigās pastkartes izmantoja daudzās Eiropas valstīs, arī Krievijā.  Līdz ar pastkartes ienākšanu Krievijā 1872. gadā, šādi sūtījumi parādījās arī Latvijas teritorijā, kur tās dēvēja par vaļējām vēstulēm. Sākumā to iespiešana un izlaišana apgrozībā bija valsts pasta monopols un tās bija vērtszīmes, ko izmantoja tikai lietišķā sarakstē un apsveikuma kartītēs dažādos svētkos. Kopš 20. gadsimta sākuma pastkartes sāka iespiest privātās izdevniecības. Tad arī sākās to izlaišana vislielākajā daudzveidībā un dažādā izpildījumā, kas bija kļuvusi par nopietnu biznesu un deva darbu fotogrāfiem, māksliniekiem, gravētājiem, tipogrāfiju īpašniekiem un strādniekiem.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti