Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Patriotisms. Vai mums tas piemīt? 4

Patriotisms - tā ir mīlestība pret savu zemi. Tā varētu būt patriotisma īsākā, bet jēgpilnākā definīcija, uzskata Latvijas Universitātes rektors profesors Mārcis Auziņš. Viņaprāt, patriotisms visbiežāk tiek piesaukts gadījumos, kad valstij draud briesmas un ir jāaizstāvas pret kāda ārēja spēka uzbrukumu.

 RAITIS ĀBELNIEKS, vēsturnieks:

Patriotisms ir spēja lepoties ar savu valsti, tās iedzīvotājiem, viņu sasniegumiem, valodu, kultūru un vēsturi. Mūsu sabiedrībā patriotisms nav zudis. Tas vairāk mājo cilvēku sirdīs, bet mazāk izpaužas ārišķīgos pasākumos, kā tas bija agrāk. Man ir nācies saskarties ar dažu personu nesaprātīgu vēlmi mūsdienu jauniešos ieaudzināt patriotismu ar autoritārām metodēm - līdzīgi kā padomju okupācijas gados, kad valstiskos pasākumos galvenais kritērijs bija nodrošināt apmeklētāju milzīgu skaitu, «brīvprātīgi» piespiežot piedalīties.Parasti patriotiskās jūtas kļūst spēcīgākas, esot svešumā vai arī brīžos, kad valsts ir apdraudēta. Tas, kurš spēj lepoties ar savu ģimeni, dzimto vietu, draugiem, skolu, darbavietu, leposies arī ar savu valsti.

LIGITA BŪMEISTARE, Bauskas rajona vēstures un politikas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja:

Latīņu valodā «patria» nozīmē tēvzemi, kas, manuprāt, ir sinonīms cieņai, mīlestībai un uzticībai savai zemei. Es domāju, ka patriotisms rodas, vēsturiski izvērtējot ceļu, ko ir veikusi valsts. Bet galvenokārt šīs jūtas veidojas uz savas mājas sliekšņa - mīlestībā pret tuvākajiem, dabu, tradīcijām. Patriotisms ir cieši saistīts ar emocijām, tādēļ pats galvenais ir kopt un attīstīt bērnu un jauniešu emocionālo pasauli. Pavirši raugoties, šķiet, ka patriotisms sabiedrībā ir zudis. Varbūt iemesls ir globalizācija. Taču, ja rastos ļoti nopietna vajadzība, patriotisms cilvēkos tik un tā parādītos.

 

JEĻENA AUGUSTE, divu bērnu māmiņa:

Nesen ar ģimeni atgriezos no ciemošanās Lietuvā. Tur visi bija brīnišķīgi, taču atgriežoties gribējās iesaukties: «Manas mīļās mājas!» Šeit ir viss, kas manā dzīvē svarīgs, - ģimene, draugi, daba un arhitektūra, kas man šķiet skaista. Es gribu redzēt savus bērnus izaugam Latvijā. Domāju, ka dzīvot citā valstī nevarētu. Šo jautājumu es un vīrs jau esam pārrunājuši. Var iemācīties svešvalodu, baudīt lielākas sociālas garantijas un ērtības, bet māju izjūtu svešumā nevar radīt.Esmu kristīgās ticības un savas draudzes patriote. Mūs vieno pieķeršanās kopīgai idejai un kopīgām vērtībām. Manuprāt, Latvijas sabiedrībā šīs vērtības ir zudušas. Visvairāk mani skumdina valdības attieksme pret cilvēkiem.  

Pievieno komentāru

Komentāri 4

R.

Domburšovā notika šāda diskusija knl.l v/raksti/517/?raksti/517 (norakstīta no kastes ieraksta):

""Domburs: Par saturu pasakiet vienu savu redzējumu. Tagad nu tas ko ministres kundze lepojās pašā iesākumā ISEC ietvaros ilgstoši tapušais, uztapušais beidzot jaunais modelis dabaszinātnēs, varbūt tai kontekstā, varbūt pavisam citā kontekstā - vai tas produkts, skolēnu produkts, ko Jūs augstskolā dabonat no vidusskolām šobrīd, nu, cik Jūs varat izmērīt, viņš tā ka uzlabojas, mēs esam kaut kādā tur konkurētspējas līmenī , jeb visai tautai taisnība , kas pasaka - pasliktinās...

Auziņš: Šie skaitļi mani nedaudz pārsteidz, ko es redzu pašreiz ekrānā, es gribētu teikt, ka pirmkārt, izglītības kvalitāte vidusskolā ir labi mērāma un ir dažādi projekti, OECD valstu ietvaros veikti projekti, kuri mēra izglītības kvalitāti Latvijā, vidusskolā, pēc šiem datiem izglītības kvalitāte Latvijā nav slikta, viņa ir vidējā līmenī, pozitīva ir tendence, ka teiksim, valodu zināšanas no divtūkstošā uz divtūkstošsesto gadu būtiski ir uzlabojušās, matemātikas zināšanas ir nedaudz, bet ir uzlabojušās. Es droši vien būšu nedaudz atšķirīgās pozīcijās, kā daži mani kolēģi augstskolās un es teikšu, ka patiesībā tie jaunie cilvēki, ko augstskolas saņem no vidusskolas, ir pietiekoši labi sagatavoti studijām augstskolās. Ka viņu motivācija....

D.: Jau... tad jau nevajadzēja jaunos standartus nemaz tur pārtaisīt?

A.: Jaunos standartus, protams, vajadzēja, process ir nepārtraukts, bet kvalitāte ir relatīvi laba, jo tas, kas augstskolās mūs visvairāk interesē, ne tik daudz konkrēto zināšanu kopums, kas ir jaunam cilvēkam, atnākot no vidusskolas, bet viņa māka mācīties, motivācija mācīties, prasmes, kas manuprāt ir normālā Eiropas līmenī un šeit man atkal ir varbūt viens ļoti individuāls piemērs no manas pieredzes darbojoties kādu brīdi Berklijas universitātē Kalifornijā, kas ir viena no spēcīgākajām universitātēm pasaulē. Es saviem kolēģiem teicu viena sarunā apmēram tā - redziet, cik jums ir laba situācija jums ir absolūti izcilākie jaunie cilvēki no visas pasaules, cik jums ir viegli strādāt. Tie bija fiziķi, jo pēc izglītības es esmu fiziķis. Kas mani pārsteidza, ko man teica mani kolēģi, viņi teica - tu zini 30% no tiem, kas atnāk studēt fiziku Berklijā, fiziku skolā nav mācījušies. Priekš mums tā nav problēma. Ja viņš ir motivēts, ja viņam ir interese, ja viņam kādas konkrētās zināšanas no skolas pietrūkst, to mēs augstskolā iemācīsim...

D.: Tad jau mēs te par skaļu kliedzām pēdējos gadus par to eksakto problēmu, ne?

A.: Nu, tā ir mana sapratne un mans redzējums.

D.: Ir par jaunajiem standartiem vēl kas piebilstams, nu, kas ir mērķis, kas ir uzstādījums, jeb visi ir priecīgi, visi ir saskaņojuši un mēģinās tagad kaut kā savādāk tos skolēnus iesaistīt un padarīt interesantāku fiziku vai ķīmiju.

Vasmanis : Nē nu tieši par to, kā padarīt interesantāku tieši šo mācību procesu, jā nu es ļoti ceru, kad tā pieredze, kas ir iegūta tajās pilotskolās, ka viņa realizēsies arī pārējās un cik es zinu, ka arī paši skolēnu atsauksmes liecina par to pašu mācību procesu, ko viņi ir baudījusi šī projekta laikā, ka nu viņas tomēr ir ļoti pozitīvas un arī, teiksim, galā šie eksāmena rezultāti arī uzrāda ...

D. : Vai mums nedraud, vai mums nedraud, nedraud šobrīd nelīdzsvarotība, tās skolas kuras dabū pirmo dabaszinātņu jauno kabinetu aprīkojumu, tie, kas bija pilotskolas šajos te projektos, Kohvas kundzes skola tajā skaitā, viņi, nu tā kā tiek jaunā līmenī un pārējie nu kaut kā ir pāris soļus, ja ne pāris līmeņus zemāk.

V. : Nu tā gluži nav, nu, teiksim, tos materiālus, ko sagatavoja šis projekts, tos saņēma pilnīgi visas skolas, tāpatās arī tālākizglītību ... visi šis nozares pedagogi saņēma pilna apjomā visās skolās. Protams, kas attiecas tieši uz kabinetu varbūt labiekārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām, nu tur protams visas skolās tas vēl nav kārtībā, bet nu tur tomēr pašvaldības ļoti aktīvi iesaistījušās.

D.: Nu cerēsim...

Un šodien Auziņs atgādināja, ka LU nodrošina lielāko daļu Latvijas Zinātnes notikumu. Tomēr gribētos uzzināt attieksmi pret šo:

Tre Sep 13, 2006 1:50 pm Komentāra virsraksts: Kas strādās ar tehniku? TV1 29.aug.7.50 Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un skolu departamenta vadītāja Modra Jansone
Skatītāja jautājums: Sakiet, lūdzu, kā vispār varēja notikt tā, ka nav šo eksakto zinību skolotāju, vai tie 20Ls pielikums to jautājumu atrisinās un vai tas ir normāli, ka šis jautājums .. ir tik nesvarīgs, salīdzinot ar citiem jautājumiem un vispār - kā tas varēja notikt, ka šo eksakto zinību pieļāvums to nemācīties - ka to nepamanīja ne skolnieki (nu, protams), ne skolnieku vecāki, ne ražotāji – darba devēji, ne augstskolu mācībspēki, ne kas. Kā tas fenomenoloģiski varēja notikt 1995.gadā, ka mēs šādu kļūdu pieļāvām. Paldies. Žurnālists. Paldies jums.
Jansone: Tā ir zināmā mērā visas mūsu sabiedrības kļūda, tādēļ, ka es arī tajā laikā strādāju skolā - skolas administrācijā un skolās bija brīvā priekšmetu izvēles sistēma. Varēja izvēlēties tos, kurus gribējās, zināmā mērā nu un gan vecāki gan skolnieki pieprasīja un izvēlējās vairāk humanitāros priekšmetus, visi gribēja vairāk mācīties vēsturi, kultūras vēsturi un tāda rakursa priekšmetus. Un protams, ka fizikas skolotājiem un ķīmijas skolotājiem slodze palika maza, viņiem vairs skolās nebija darba skolās palika maz šo skolotāju un viņi sāka meklēt darbu firmās Tā tas arī notika - skolās palika maz šo skolotāju - nu lūk ir pagājuši vairāk kā 10 gadi, un, teiksim, sabiedrības domāšana veidojās savādāk, ir pieprasījums pēc eksaktajiem priekšmetiem, bet cilvēki ir aizgājuši, viņi ir savās citās darba vietās un skolās mums trūkst šo skolotāju un, savukārt, nu, skolnieki ne labprāt dodas uz šīm specialitātēm, jo viņi ir redzējuši, ka viņu skolas laikā, kamēr viņi mācījās, šie priekšmeti tika atstāti otrajā plānā. Žurnāliste: Sakiet, atgriežoties pie specializētajām skolām, vai Rīgas dome kaut kādā veidā nosaka, kādas skolas būtu vajadzīgas, jo mēs VISI zinām , ka ir kaut kādas noteiktas profesijas, kas mums trūkst, tad varbūt būtu vērts attīstīt jau no mazotnes jau kaut kādas skolas, kur bērni varētu... jeb tas notiek pašplūsmā, pēc skolu brīvas izvēles.. Jansone: Tas notiek pēc skolu brīvas izvēles .. jo tā situācija jau nav tik vienkārša - pirmām kārtām skolai jāgrib attīstīt šo virzienu, jāpiesaista pedagogi, jāveido materiāli tehniskā bāze - tas nav tā no augšas nosakāms , bet tā pozitīvā ziņa ir tāda, ka īstenībā šīs izglītības programmas - tur fizika, matemātika, ķīmija ir pilnā apjomā vai pat matemātika un datorzinības padziļināti - viņa pēdējo 3-4 gadu laikā iegūst arvien lielāku atbalstu no skolniekiem, viņi izvēlas viņas - īpaši par vidusskolas posmu sakot, un, protams šīs programmas tiek arī atbalstītas - ir nacionālā programma izveidota valstī - tieši eksakto zinātņu attīstībai skolā. No Rīgas ir 8 skolas šajā programmā iekļautas, tur ir gan valsts finansējums, gan pašvaldības finansējums, lai attīstītu šajās skolās materiāli tehnisko bāzi, lai skolniekiem būtu interesanti mācīties fiziku un ķīmiju.
Žurnālists: Lieliski, nu ar šo pozitīvo ziņu arī atvadamies...

Tad tā bija vai nebija liela miljardus izmaksājoša kļūda????
no 100.panta
...kas valstij jau izmaksā un izmaksās miljardus. Paldies.
Godmanis: Es varu atbildēt - tā problēma (bija) ātrāk, tad kad es biju pirmo reizi premjers un izglītības ministrs bija cienījamais komisārs Piebalgs - mēs vēl nesen pārunājām visu to jautājumu. Tieši tajā laikā parādījās brīvā izvēle, tas nav deviņdesmit piektajā gadā, tas jautājums bija, gan vērtējums, gan brīva izvēle un es esmu runājis ar viņu, viņs arī ieņēma ļoti atbildīgu posteni, mēs tā mēģinājām atcerēties, kā vispār tas bija, jo es tā īsti neatceros, kāpēc tādu lēmumu pieņēma. Izrādās, viņš man teica : Tas spiediens no sabiedrības bija tik milzīgs, vēlme pēc brīvības, pēc brīvas izvēles, tad daudzās valstīs Eiropā tas jau bija, šinī ziņā nebija ne kaut kāds īpašš gājiens, lai to izdarītu un rezultāts ir tāds, kāds viņš ir.
Lielu valstu desmitu simtu miljonu tautu izlase, kas nāk mācīties uz vienu no labākajām mācību iestādēm pasaulē tomēr nav adekvāts Latvijas modelis. Tur ir pa kādam īpatnim ar eidētisko atmiņu, spēju produktīvi mācīties un koncentrēt uzmanību pa 16 stundām dienā un vizuāli iztēloties telpiskas bioķīmiskas reakcijas un sazin ko vēl, pie tam daudzi no viņiem no bērnības ir radināti nekaunēties par savām spējām. Pats rektors atzina, ka pēc ārzemju pētījuma skolnieku spējas caurmerā ir vidējas. Aplams modelis un viss.

Daži secinājumi
Ka fiziķis uzskata, ka skolās var nebūt fizika dēļ Bērklijas apmeklējuma.
Ka var neuzdot jautājumu CIK ir pilotskolu?
Ka Latvijai vajag savus pētījumus un datu apstrādi un ka uz ārzemju pētījumiem ne vienmer var paļauties, kā gadījumā ar piekto gadu.
Ka labi mācibu materiāli ir pietiekamā skaitā jāgatavo ārpus izglītības iestādēm.
Ka ilgtermiņa lēmumi, kam būtu jābūt valsts prioritātem tiek daļēji pārnesti uz pašvaldību gudro pleciem, kuri var dažas nianses arī neuztvert.

pirms 9 gadiem, 2008.11.18 23:04

viesim

Ja jau tev patriotisms ir ieaudzināts krievu laikos, tad var saprast tavu viedokli. Laikam jau sirsniņa sāp par visuvarenās PSRS sabrukšanu un komunistisko ideju panīkumu!

pirms 9 gadiem, 2008.11.15 18:03

Viesis

Patriotisms mums ir ieaudzināts vēl no krievu laikiem, bet redzot kā šajā valstī notiek visas "lietas", patriotisms ir zudis!

pirms 9 gadiem, 2008.11.15 17:49

Lietotāju raksti