Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pensionēšanās vecuma paaugstināšana. Emocijas vai fakti? 3

Labklājības ministrijas ierosinājums veikt grozījumus Koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā paredz arī pensionēšanās vecuma paaugstināšanu ar 2014. gada 1. janvāri. Tas raisījis aktīvas diskusijas sabiedrībā. Ikviena sabiedrības iesaiste šādu un līdzīgu lēmumu apspriešanā ir tikai apsveicama, tomēr atsevišķi amatpersonu izteikumi nav vērtējami viennozīmīgi un nevieš pārliecību, ka tiek izprasta problēmas būtība. Kāpēc vajadzīgi grozījumi?– Valdība 2010. gada nogalē konceptuāli lēma par pakāpenisku pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2016. gada. Tomēr vairāki turpmāk apskatīti lēmumi un notikumi ir radījuši apstākļus, kas pieprasa koncepcijas aktualizāciju. Pirmkārt, 10. Saeima, atšķirībā no valdības, nebija spējīga pieņemt lēmumu par pensijas vecuma paaugstināšanu ar 2016. gadu. Tajā pašā laikā raiti tika virzīts un pieņemts deputātu izstrādāts likumprojekts par priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas pagarināšanu līdz 2013. gada beigām. Šis lēmums sociālajā budžetā rada papildu izdevumus. Nedrīkst ignorēt faktu, ka sociālajā budžetā ir kritiska situācija. Kopš 2009. gada sociālā budžeta izdevumi bijuši lielāki nekā ieņēmumi, tos pašlaik sedz iepriekšējo gadu uzkrājums, kas strauji izsīkst. Līdzekļi beigsies 2013. gadā, un būs vajadzīgs aizņēmums pensiju un pabalstu izmaksai. Otrkārt, nozīmīgs faktors pensionēšanās vecuma paaugstināšanai ir demogrāfiskā situācija Latvijā. Palielinās vecāka gadagājuma cilvēku skaits, vienlaikus samazinās dzimstība un darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Tas ietekmē pensiju sistēmu, jo tā ir atkarīga no iepriekšējos gadu desmitos mērāmiem notikumiem. Piemēram, pēckara periodā dzimušie, kad bija augsts dzimstības līmenis, šodien ir gan esošie, gan potenciālie pensionāri. Nelielais jaundzimušo skaits tuvā nākotnē būs potenciālie nodokļu maksātāji.Ekonomisti to sauc par slodzes līmeni jeb to, cik viens strādājošais, maksājot nodokļus, var nodrošināt pensiju esošiem pensionāriem. 2008. gadā uz vienu pensionāru bija 1,7 strādājošie, turpretī 2010. un 2011. gadā tie jau bija vairs tikai 1,3. Treškārt, palielinās cilvēku mūža ilgums. Lai arī šo augošo tendenci spilgti demonstrē statistika, sabiedrībā valda skepse un neticība. Pastāv uzskats, ka dzīve kļūst arvien sliktāka un dārgāka. Tomēr cilvēku mūža garums aug. Pagājušā gadsimta 20. gadu vidū paredzamais mūža ilgums vīriešiem bija 50,70 gadu un sievietēm – 56,90 gadu. 2010. gadā šie skaitļi attiecīgi bija 68,80 gadu un 78,40 gadu. Nepilna gadsimta laikā mūža ilgums vīriešiem palielinājies par 18,1 gadu un sievietēm par 21,50 gadiem. Pensiju sistēmas kontekstā tiek vērtēts cilvēku paredzamais mūža ilgums pēc 60 gadiem. Vīriešiem, kas 2010. gadā sasniedza 60 gadu vecumu, paredzamais turpmākā mūža ilgums ir 16,1 gads un sievietēm 22 gadi. Savukārt tiem, kuri sasniedza 65 gadu vecumu, – 13,2 gadi un 18,1 gads. Mūža ilguma pagarināšanās tiek prognozēta arī turpmāk. Tādējādi apmēram vienu trešdaļu no dzīves cilvēks pavadīs pensijā. Augs pensionēto cilvēku skaits, bet mazāk būs strādājošo un pensiju maksātāju. Nemainot proporciju, uzliksim arvien lielāku nastu strādājošiem, kas var izpausties kā nodokļu sloga palielināšana. Ceturtkārt, priekšlikums paaugstināt pensionēšanās vecumu ir izstrādāts, respektējot iedzīvotāju tiesisko paļāvību, rūpīgi izvērtējot Satversmes tiesas spriedumos paustās atziņas par tiesiskās paļāvības aizsardzību. Piedāvātās izmaiņas attieksies tikai uz cilvēkiem, kuriem pensija vēl nav piešķirta. Satversmes tiesa vairākos spriedumos ir norādījusi, ka tiesiskās paļāvības princips nepasargā cilvēku no jebkuras vilšanās, jo tas nenosaka, ka reiz pieņemtie likumi nekad vairs netiks grozīti.Likumdevēja kavēšanās reaģēt uz ekonomisko lejupslīdi valstī vai nerēķināšanās ar valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējas problēmām var novest pie valsts nespējas nodrošināt cilvēkiem Satversmē garantētās tiesības uz sociālo nodrošinājumu vismaz minimālā līmenī. Šāda bezdarbība no amatpersonu puses, īpaši valdības un Saeimas, būtu prettiesiska. Vērtējot sociālā budžeta un demogrāfijas tendenču kopsakarību, ir skaidrs, ka ilgtermiņā nav iespējams nodrošināt nemainīgus pensionēšanās noteikumus un pensionēšanās vecuma paaugstināšana ir neizbēgama. Sabiedrībai ir dots laiks ar pārmaiņām iepazīties, vispusīgi izvērtēt un sniegt priekšlikumus to pilnveidošanai. Jebkurā gadījumā likuma normas par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu nestāsies spēkā nākamajā dienā pēc to pieņemšanas Saeimā. Diskusijas vēl turpinās par mērenāku pensionēšanās vecuma paaugstināšanas soli, kas, esmu pārliecināta, var būt kompromisa risinājums. Papildus pensionēšanās vecuma paaugstinājumam LM piedāvās sociālās aizsardzības mehānismu tiem pirmspensijas vecuma cilvēkiem, kuri objektīvu iemeslu dēļ nevarēs palikt darba tirgū. Topošie likuma grozījumi paredz priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas saglabāšanu kā pastāvīgu likuma normu. Rosinātie likuma grozījumi, protams, nav vienīgais pasākums sociālā budžeta stabilizācijai. Tautsaimniecības attīstība, nodarbinātības politikas izstrāde un izglītības reforma ir paralēlie rīcības virzieni. Jāveic pasākumi VID darbības efektivitātes uzlabošanai un nelegālās nodarbinātības izskaušanai, jānodrošina Nodarbinātības valsts aģentūras organizēto apmācību pieejamība iedzīvotājiem visos valsts reģionos, jāidentificē pasākumi, kuri palielina darbaspēka mobilitāti.Sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti nodrošinās arī turpmākā darbaspēka nodokļu politika un daudzas citas lietas, kuras visas ir savstarpēji saistītas un nodrošina mūsu kopējo un individuālo labklājību.

Pievieno komentāru

Komentāri 3

ZOJA

Nu kāds tur dzimstības vai jauno nodarbinātības koificents Mūsu valstī jau nav skolu beigušajiem darbs, ko var nepārtraukti uzsvērt par to ka nav kas maksā nodokļus, nav taču darba vietas. Nesaprotu , arī par minimālo algu , darba vietās nemaz nedomā maksāt vairāk, lai būtu nodokļi. Maksājot minimālo nav ar ko iztikt un nav arī nodokļu, jāstrādā divās darba vietās, līdz ar to sabeidzam veselību u.c. Tā tā ķēdīte turpinās bezgalīgi, bet valdība izliekas ka neredz īsto problēmu.

pirms 6 gadiem, 2012.03.19 10:29

Neticīgais

Latvijā vidējais mūža garums atšķiras no vidējā Eiropas attīstītajās un Dienvideiropas valstīs. Pašreiz Latvijā ir ļoti augsta mirstība vecumā ap 60 gadiem,īpaši vīriešiem.Arī turpmāk būsim pakļauti nežēlīgai dabiskajai izlasei,jo vairums mūsu cilvēki ļoti smagi strādā garas stundas,slimnīcas ir aizklapētas ciet un daudziem nav naudas zālēm.ES nedrīkst strādāt vairāk par 12 st dienā,bet mūsu valstī nesaprotamā veidā atļauts nodarbināt 24 st diennaktī.Nu kā lai tic skaidrojumam ar kaut kādiem vispārīgiem skaitļiem?

pirms 6 gadiem, 2012.03.18 16:46

Lietotāju raksti