Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Piedāvā radikālas izmaiņas izglītības nozarē 2

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā radikālas reformas nozarē, paredzot gan izdevumu samazināšanu, gan funkciju pārdalīšanu, gan arī iestāžu apvienošanu vai samazināšanu, liecina šodien ārkārtas valdības sēdei iesniegtie dokumenti.Ziņojumā par IZM plānotajām nozares politikas un strukturālajām izmaiņām 2009.-2011.gadam uzsvērts, ka paredzēta iespēja visu mērķdotāciju finansējumu un funkcijas, kas saistītas ar vispārējās izglītības iestāžu darbību, nodot pašvaldībām. Reformas vispārējā izglītībā paredz, ka, lai nodrošinātu mērķtiecīgu un resurspietiekamu finansēšanas modeļa "nauda seko skolēnam" īstenošanu, mērķdotācijas pedagogu darba samaksai, grāmatu iegādei un pedagogu tālākizglītībai tiek nodotas pašvaldību pārziņā un apsaimniekošanā. Sociālās korekcijas funkciju plānots nodot Tieslietu ministrijai, paredzot izmaiņu normatīvajos aktos, kas nodrošinātu īpaši bīstamo likumpārkāpēju ievietošanu pāraudzināšanas iestādē Cēsīs, bet pārējo nodošanu pašvaldības pārziņā. Sociālās korekcijas funkcija tiek nodota Tieslietu ministrijai. Tiks precizēta mācību līdzekļu izdošanas kārtība un nosacījumi, kā arī ierobežota darba burtnīcu izmantošana mācību procesā. Mācību priekšmetu olimpiādes piedāvāts organizēt tikai tajos piecos mācību priekšmetos, kuros notiek starptautiskās olimpiādes, - fizika, ķīmija, bioloģija, matemātika un informātika. Plānots izstrādāt priekšlikumus kārtībai, kādā samazināts otrgadnieku un atbirušo skolēnu skaits - obligāto izglītību uzsākošo skolēnu vecums. Tiks pārskatīta kārtība un nosacījumi pedagogu profesionālās pilnveides nodrošināšanai. Tiks nodrošināta izmaksu efektivitāte izglītības iestāžu darbība, bet Juglas sanatorijas internātpamatskola tiks nodota pašvaldībai. Plānots veikt pamatizglītības diferenciāciju 7.-9.klases posmā, paredzot iespēju piedāvāt gan vispārējas, gan profesionālas ievirzes izglītības programmas. Paredzēta iespēja vispārējā izglītībā ieviest "e-apmācības" formu, sākotnēji atsevišķos mācību priekšmetos. Tāpat plānots paaugstināt prasības, skolēniem iestājoties vidusskolā - 10.klasē, kā arī veicināt skolēnu skaita uz vienu skolotāju proporcijas palielināšanu - skolotāju skaita samazināšana līdz ar skolēnu skaita samazināšanos. Plānots palielināt pedagoga kontaktstundu skaitu pedagoga darba slodzē līdz 27 stundām. Profesionālā izglītībā plānots pārskatīt profesionālās izglītības programmu piedāvājumu, sadarbībā ar nozaru asociācijām un darba devējiem izveidojot bāzes un moduļu programmu sistēmu un kompetences centrus. Tiks izveidotas nozaru ekspertu padomes, nodrošinot tiešu saikni ar darba tirgu. Plānots nodrošināt izmaksu efektivitāti profesionālās izglītības iestāžu darbībā, kā arī tiks samazināts profesionālās izglītības iestāžu skaits - no 71 līdz 64 izglītības iestādēm. 13 profesionālās izglītības iestādes tiks nodotas pašvaldībām, lai apvienotu tās ar vispārējās izglītības iestādēm, 15 profesionālās izglītības iestādes tiks nodotas pašvaldībām, lai apvienotu tās ar vispārējās izglītības iestādēm, bet 12 esošās profesionālās izglītības iestādes tiks pārveidotas par kompetences centriem. Tiks samazināts finansējums transporta izdevumu kompensācijām, kas veido 3,2 latus katram profesionālās izglītības izglītojamam. Tiks samazināts finansējums stipendijām par 50% - līdz desmit latiem, kā arī pārskatīti nosacījumi un kārtība, kādā tiek nodrošināta profesionālās izglītības programmu licencēšana un akreditācija. Tāpat tiks pārskatītas prasības un kārtība profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem pabeigt izglītības iestādi bez obligātas centralizēto eksāmenu kārtošanas, vienlaikus atstājot iespēju pieteikties uz centralizētajiem eksāmeniem, ja audzēknis vēlas turpināt izglītību augstākās izglītības iestādē. Savukārt augstākajā izglītībā tiks pārskatīti nosacījumi un kārtība, kādā tiek nodrošināta augstākās izglītības programmu licencēšana. Tiks pārskatītas valsts budžeta finansētās vietas izmaksas, samazināts no valsts budžeta finansēto vietu skaits un veikta augstākās izglītības iestāžu tīkla optimizācija. Pārskatītas tiks arī prioritārās specialitātes studiju un studējošā kredītu dzēšanai, samazinot valsts pārvaldē strādājošo skaitu un akcentējot specialitātes ar augstu pievienoto vērtību. Tiks sniegts atbalsts studējošajiem no maznodrošinātajām ģimenēm, piemēram, ņemot vērā ienākumu līmeni stipendiju un budžeta vietu sadalē. Plānota esošo zinātnisko darbinieku slodžu un finansējuma aprēķināšanas kārtības pārskatīšana, samazinot zinātnes bāzes finansējumu zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem. Zinātnisko institūciju skaits reorganizācijas ceļā tiks samazināts līdz 20 iestādēm. Tiks noteikti prioritārie zinātnes virzieni fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2010.-2013.gadā. Savukārt valsts pārvaldē atbilstoši valsts pārvaldes darbības efektivitātes uzlabošanas nosacījumiem IZM plānota padotībā esošo iestāžu reorganizācija. No 17 nozares politikas jomas iestādēm tiks izveidotas četras. Vienā iestādē tiks apvienots Izglītības satura un eksaminācijas centrs, Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, Valsts speciālās izglītības centrs, Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūra, Profesionālās izglītības administrācija, Izglītības valsts inspekcija. Ja IZM tiks pievienota Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, tad jaunajai iestādei tiks pievienota arī šī aģentūra. Vienā iestādē darbu uzsāks Valsts izglītības attīstības aģentūra, Izglītības inovāciju fonds, Akadēmisko programmu aģentūra. Vienā iestādē tiks apvienota Valsts valodas aģentūra, Latviešu valodas apguves valsts aģentūra. Latvijas Akadēmisko bibliotēku plānots nodot Kultūras ministrijai, vienlaikus mainot tās statusu no valsts aģentūras uz iestādi. Tāpat vienā iestādē tiek apvienots Studiju fonds, Latvijas Zinātnes padomes sekretariāts, Izglītības valsts inspekcija. IZM kā dibinātājs izstāsies no Akadēmiskās informācijas centra un Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra, paredzot par šīm institūcijām nodoto funkciju izpildi slēgt līdzdarbības līgumu. Tiks izvērtēta arī iespēja, izdarot grozījumus normatīvajos aktos, sākotnēji apvienot Akadēmiskās informācijas centru un Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centru, bet otrajā posmā šo institūciju apvienot arī ar Augstākās izglītības padomi.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

^^^

""...kas valstij jau izmaksā un izmaksās miljardus. Paldies.
Godmanis: Es varu atbildēt - tā problēma (bija) ātrāk, tad kad es biju pirmo reizi premjers un izglītības ministrs bija cienījamais komisārs Piebalgs - mēs vēl nesen pārunājām visu to jautājumu. Tieši tajā laikā parādījās brīvā izvēle, tas nav deviņdesmit piektajā gadā, tas jautājums bija, gan vērtējums, gan brīva izvēle un es esmu runājis ar viņu, viņs arī ieņēma ļoti atbildīgu posteni, mēs tā mēģinājām atcerēties, kā vispār tas bija, jo es tā īsti neatceros, kāpēc tādu lēmumu pieņēma. Izrādās, viņš man teica : Tas spiediens no sabiedrības bija tik milzīgs, vēlme pēc brīvības, pēc brīvas izvēles, tad daudzās valstīs Eiropā tas jau bija, šinī ziņā nebija ne kaut kāds īpašš gājiens, lai to izdarītu un rezultāts ir tāds, kāds viņš ir. ""

pirms 10 gadiem, 2009.04.24 13:29

^^^

Rivža : ""man tad, kas es biju ministre, ...bija diskusija , sasāpējusi par to, ka mums skolā bija izvēle, kādus priekšmetus mācīties, kādus nē, ja grib mācīties tālāk medicīnu, un viņam nav ķīmija, vai Tehnisko Universtitāti, un viņam nav fizika, un tad es satiku Piebalga kungu un prasīju, kādi bija toreiz tie motīvi, ka deviņdesmito gadu sākumā mēs ...izvēlējāmies šos priekšmetus ... demokrātija, izvēles brīvība, personības attīstība, ka tad mums...ka tas ir jauns laiks, ka jauna pieeja, ka tā bija revolucionāra pieeja... nu un pagāja 10 gadu un izrādījās, ka tai revolucionārajai pieejai ir daudz risku Acīmredzot katru jaunu ceļu ejot izglītībā, mums šie riski ir jāapzinās. Ne velti zināma stagnācija ietver sevī daudz ko pozitīvu.""
Domburšovā notika šāda diskusija
http://knl.l v/raksti/517/?raksti/517 (norakstīta no kasetes ieraksta):

""Domburs: Par saturu pasakiet vienu savu redzējumu. Tagad nu tas ko ministres kundze lepojās pašā iesākumā ISEC ietvaros ilgstoši tapušais, uztapušais beidzot jaunais modelis dabaszinātnēs, varbūt tai kontekstā, varbūt pavisam citā kontekstā - vai tas produkts, skolēnu produkts, ko Jūs augstskolā dabonat no vidusskolām šobrīd, nu, cik Jūs varat izmērīt, viņš tā ka uzlabojas, mēs esam kaut kādā tur konkurētspējas līmenī , jeb visai tautai taisnība , kas pasaka - pasliktinās...

Auziņš: Šie skaitļi mani nedaudz pārsteidz, ko es redzu pašreiz ekrānā, es gribētu teikt, ka pirmkārt, izglītības kvalitāte vidusskolā ir labi mērāma un ir dažādi projekti, OECD valstu ietvaros veikti projekti, kuri mēra izglītības kvalitāti Latvijā, vidusskolā, pēc šiem datiem izglītības kvalitāte Latvijā nav slikta, viņa ir vidējā līmenī, pozitīva ir tendence, ka teiksim, valodu zināšanas no divtūkstošā uz divtūkstošsesto gadu būtiski ir uzlabojušās, matemātikas zināšanas ir nedaudz, bet ir uzlabojušās. Es droši vien būšu nedaudz atšķirīgās pozīcijās, kā daži mani kolēģi augstskolās un es teikšu, ka patiesībā tie jaunie cilvēki, ko augstskolas saņem no vidusskolas, ir pietiekoši labi sagatavoti studijām augstskolās. Ka viņu motivācija....

D.: Jau... tad jau nevajadzēja jaunos standartus nemaz tur pārtaisīt?

A.: Jaunos standartus, protams, vajadzēja, process ir nepārtraukts, bet kvalitāte ir relatīvi laba, jo tas, kas augstskolās mūs visvairāk interesē, ne tik daudz konkrēto zināšanu kopums, kas ir jaunam cilvēkam, atnākot no vidusskolas, bet viņa māka mācīties, motivācija mācīties, prasmes, kas manuprāt ir normālā Eiropas līmenī un šeit man atkal ir varbūt viens ļoti individuāls piemērs no manas pieredzes darbojoties kādu brīdi Berklijas universitātē Kalifornijā, kas ir viena no spēcīgākajām universitātēm pasaulē. Es saviem kolēģiem teicu viena sarunā apmēram tā - redziet, cik jums ir laba situācija jums ir absolūti izcilākie jaunie cilvēki no visas pasaules, cik jums ir viegli strādāt. Tie bija fiziķi, jo pēc izglītības es esmu fiziķis. Kas mani pārsteidza, ko man teica mani kolēģi, viņi teica - tu zini 30% no tiem, kas atnāk studēt fiziku Berklijā, fiziku skolā nav mācījušies. Priekš mums tā nav problēma. Ja viņš ir motivēts, ja viņam ir interese, ja viņam kādas konkrētās zināšanas no skolas pietrūkst, to mēs augstskolā iemācīsim...

D.: Tad jau mēs te par skaļu kliedzām pēdējos gadus par to eksakto problēmu, ne?

A.: Nu, tā ir mana sapratne un mans redzējums.

D.: Ir par jaunajiem standartiem vēl kas piebilstams, nu, kas ir mērķis, kas ir uzstādījums, jeb visi ir priecīgi, visi ir saskaņojuši un mēģinās tagad kaut kā savādāk tos skolēnus iesaistīt un padarīt interesantāku fiziku vai ķīmiju.

Vasmanis : Nē nu tieši par to, kā padarīt interesantāku tieši šo mācību procesu, jā nu es ļoti ceru, kad tā pieredze, kas ir iegūta tajās pilotskolās, ka viņa realizēsies arī pārējās un cik es zinu, ka arī paši skolēnu atsauksmes liecina par to pašu mācību procesu, ko viņi ir baudījusi šī projekta laikā, ka nu viņas tomēr ir ļoti pozitīvas un arī, teiksim, galā šie eksāmena rezultāti arī uzrāda ...

D. : Vai mums nedraud, vai mums nedraud, nedraud šobrīd nelīdzsvarotība, tās skolas kuras dabū pirmo dabaszinātņu jauno kabinetu aprīkojumu, tie, kas bija pilotskolas šajos te projektos, Kohvas kundzes skola tajā skaitā, viņi, nu tā kā tiek jaunā līmenī un pārējie nu kaut kā ir pāris soļus, ja ne pāris līmeņus zemāk.

V. : Nu tā gluži nav, nu, teiksim, tos materiālus, ko sagatavoja šis projekts, tos saņēma pilnīgi visas skolas, tāpatās arī tālākizglītību ... visi šis nozares pedagogi saņēma pilna apjomā visās skolās. Protams, kas attiecas tieši uz kabinetu varbūt labiekārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām, nu tur protams visas skolās tas vēl nav kārtībā, bet nu tur tomēr pašvaldības ļoti aktīvi iesaistījušās.
D.: Nu cerēsim...

Tre Sep 13, 2006 1:50 pm Komentāra virsraksts: Kas strādās ar tehniku? TV1 29.aug.7.50 Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un skolu departamenta vadītāja Modra Jansone
Skatītāja jautājums: Sakiet, lūdzu, kā vispār varēja notikt tā, ka nav šo eksakto zinību skolotāju, vai tie 20Ls pielikums to jautājumu atrisinās un vai tas ir normāli, ka šis jautājums .. ir tik nesvarīgs, salīdzinot ar citiem jautājumiem un vispār - kā tas varēja notikt, ka šo eksakto zinību pieļāvums to nemācīties - ka to nepamanīja ne skolnieki (nu, protams), ne skolnieku vecāki, ne ražotāji – darba devēji, ne augstskolu mācībspēki, ne kas. Kā tas fenomenoloģiski varēja notikt 1995.gadā, ka mēs šādu kļūdu pieļāvām. Paldies. Žurnālists. Paldies jums.
Jansone: Tā ir zināmā mērā visas mūsu sabiedrības kļūda, tādēļ, ka es arī tajā laikā strādāju skolā - skolas administrācijā un skolās bija brīvā priekšmetu izvēles sistēma. Varēja izvēlēties tos, kurus gribējās, zināmā mērā nu un gan vecāki gan skolnieki pieprasīja un izvēlējās vairāk humanitāros priekšmetus, visi gribēja vairāk mācīties vēsturi, kultūras vēsturi un tāda rakursa priekšmetus. Un protams, ka fizikas skolotājiem un ķīmijas skolotājiem slodze palika maza, viņiem vairs skolās nebija darba skolās palika maz šo skolotāju un viņi sāka meklēt darbu firmās Tā tas arī notika - skolās palika maz šo skolotāju - nu lūk ir pagājuši vairāk kā 10 gadi, un, teiksim, sabiedrības domāšana veidojās savādāk, ir pieprasījums pēc eksaktajiem priekšmetiem, bet cilvēki ir aizgājuši, viņi ir savās citās darba vietās un skolās mums trūkst šo skolotāju un, savukārt, nu, skolnieki ne labprāt dodas uz šīm specialitātēm, jo viņi ir redzējuši, ka viņu skolas laikā, kamēr viņi mācījās, šie priekšmeti tika atstāti otrajā plānā. Žurnāliste: Sakiet, atgriežoties pie specializētajām skolām, vai Rīgas dome kaut kādā veidā nosaka, kādas skolas būtu vajadzīgas, jo mēs VISI zinām , ka ir kaut kādas noteiktas profesijas, kas mums trūkst, tad varbūt būtu vērts attīstīt jau no mazotnes jau kaut kādas skolas, kur bērni varētu... jeb tas notiek pašplūsmā, pēc skolu brīvas izvēles.. Jansone: Tas notiek pēc skolu brīvas izvēles .. jo tā situācija jau nav tik vienkārša - pirmām kārtām skolai jāgrib attīstīt šo virzienu, jāpiesaista pedagogi, jāveido materiāli tehniskā bāze - tas nav tā no augšas nosakāms , bet tā pozitīvā ziņa ir tāda, ka īstenībā šīs izglītības programmas - tur fizika, matemātika, ķīmija ir pilnā apjomā vai pat matemātika un datorzinības padziļināti - viņa pēdējo 3-4 gadu laikā iegūst arvien lielāku atbalstu no skolniekiem, viņi izvēlas viņas - īpaši par vidusskolas posmu sakot, un, protams šīs programmas tiek arī atbalstītas - ir nacionālā programma izveidota valstī - tieši eksakto zinātņu attīstībai skolā. No Rīgas ir 8 skolas šajā programmā iekļautas, tur ir gan valsts finansējums, gan pašvaldības finansējums, lai attīstītu šajās skolās materiāli tehnisko bāzi, lai skolniekiem būtu interesanti mācīties fiziku un ķīmiju.
Žurnālists: Lieliski, nu ar šo pozitīvo ziņu arī atvadamies...

Tad tā bija vai nebija liela miljardus izmaksājoša kļūda????
http://forums.daripats.lv/viewtopic.php?t=386

pirms 10 gadiem, 2009.04.24 13:29

Latvijā un pasaulē