Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Piensaimnieki prasa atjaunot skolas piena programmu 1

Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS) prasa atjaunot skolas piena programmu, aģentūru LETA informēja LPCS valdes priekšsēdētājs Arvīds Ušča.Šogad valsts atbalsts savulaik Zemkopības ministrijas (ZM) skaļi un plaši izreklamētajai skolas piena programmai nav paredzēts. LPCS pret to iebilst, jo iepriekš šo programmu daļēji sedza par valsts un daļēji - par Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem. Katru gadu šai programmai tika novirzītas 3440 tonnas piena. LPCS kā nepieļaujamu vērtē situāciju, ka "kārtējo reizi valdības vārdi nesaskan ar darbiem". "Šoreiz ZM un Ministru kabineta rīcība piena ražošanas un pārstrādes industriju, šķiet, būs beidzot novedusi bankrota situācijā. Piena ražošana un pārstrāde ir būtiska Latvijas zemkopības un rūpniecības nozare, kas nodarbina vairākus desmitus tūkstošus iedzīvotāju. Ja ES, kuras tirgū mēs strādājam, jau ilgstoši nepastāvētu atbalsts šai nozarei un valdītu tikai un vienīgi brīvais tirgus, mēs, visticamāk, šo vēstuli nerakstītu. Taču tā nav - ES valstīs ir gan subsīdijas piena ražotājiem, gan eksporta garantijas pārstrādātājiem. Ir arī skolas piena atbalsta programmas," apgalvo Ušča. Viņš uzsver, ka Latvijā situācija ir pretēja. Mūsu valstī ir viszemākās subsīdijas ES, eksporta garantiju joprojām nav. Atbalsts skolas piena programmai ir likvidēts. "Piena pārstrādes uzņēmumi bija rēķinājušies ar valsts politiku un ieguldījuši nopietnas investīcijas ražošanā. Tagad tas viss izrādās ir bijis bezjēdzīgi. Skolas piena programma nav vienkārša subsīdija tāpēc, ka kāds to savulaik panācis vai izlobējis. Tas ir ES līmeņa veselīgu uzturu veicinošs pasākumu cikls. Bērni tika radināti pie veselīga uztura un regulāri saņēma pienu tajā vecumā, kad tas visvairāk ir nepieciešams veselīga cilvēka attīstībai," akcentē Ušča. Tagad, kad Latvija ir aizņēmusies 7,5 miljardus eiro (5,27 miljardus latu) no starptautiskajām institūcijām, LPCS "kategoriski pieprasa profesionālo organizāciju, konkrēti, arī LPCS, līdzdalību šo līdzekļu mērķtiecīgā novirzīšanā tautsaimniecības atveseļošanā". "Ja profesionālo organizāciju kā dalībnieku ekspertīze netiks izmantota, paredzams, ka ZM izsaimniekos arī šos līdzekļus," prognozē Ušča. Jau ziņots, ka ZM valsts subsīdijās šogad neparedz finansējumu piena produktu un augļu piegādei bērnudārzu un sākumskolu skolēniem.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

mamma

Ko dod piena programma, ja
piemēram Bauskas 1. vidusskola nezinu tīšām vai kā bet nedod pirmklasniekiem laiku, lai bērns pienu padzertos. Bērni ir augšā pašā stūrītī, kamēr tiek līdz virtuvei-starpbrīdis cauri. varbūt jāpadomā kā to organizēt.
Vispār bauskas 1. vidusskolā viss ir atkarīgs no tā kāda tiek audzinātāja, ja aktīva un griboša, tad klasei ir gan keramika, gan piens, gan dejas, gan citi pasākumi, ja jauna un pasīva, tad tikai ras minimums, arī viņas telefons tad bieži atslēgts

pirms 10 gadiem, 2009.01.14 17:29

Latvijā un pasaulē